Rolls-Royce: leģendārs roku darbs

0
278
Rollce-Royce

Rolls-Royce Motor Cars vēsture sākās vairāk nekā pirms 100 gadiem. Par noteicošo brīdi kļuva talantīgā inženiera Frederika Henrija Roisa un aristokrāta Čārlza Stjuarta Rolla tikšanās. Viņus, neraugoties uz atšķirīgo izcelsmi, sociālo stāvokli un izglītības līmeni, par draugiem un partneriem uz ilgu laiku padarīja kopīgā kaislīgā vēlēšanās radīt pasaulē pašu pilnīgāko automobili. Taču abi pat iedomāties nevarēja, ka sajūsma par viņu lolojumiem nemainīgi saglabāsies veselu gadsimtu.

Rollce-Royce
Čārlzs Stjuarts Rolls un Henrijs Roiss.

No pirmā līdz pēdējam modelim Rolls-Royce bijis un joprojām ir greznības un īpašnieka īpašā stāvokļa simbols, dārgs un ekskluzīvs izstrādājums, kas atzīts par XX gadsimta brīnumu un aiz sevis atstāj nevis benzīna smaku, bet veselu vērpeti leģendu un visneticamāko faktu. Ar tiem saistīts ikviens, kas kaut reizi braucis automobilī ar monogrammu RR uz motora pārsega vai sapņojis par šādu braucienu. Paši skaļākie reklāmas saukļi, piemēram, “Divu vienādu Rolls-Royce nav” vai “Rolls-Royce nelūst, bet gluži vienkārši pārstāj braukt”, tikai atspoguļo īstenību. Tiek apgalvots,ka aptuveni 60 procenti no kompānijas pastāvēšanas laikā izlaistajām mašīnām joprojām ir braukšanas kārtībā.

Rollce-Royce
Viens no trim pirmajiem Roisa automobiļiem Mančestras ielā. 1904
Rollce-Royce
Čārlzs Stjuarts Rolls pie sava pirmā automobiļa Panhard (dzinēja jauda 8 zirgspēki) stūres.

Henrijs Roiss dzimis 1863. gadā Elvaltonā (Pitersboro tuvumā) bankrotējuša dzirnavnieka daudzbērnu ģimenē. Jau kopš deviņu gadu vecuma viņš strādāja par avīžu zēnu, lai palīdzētu vecākiem. Pēc tam, pateicoties tantei, kļuva par mācekli uz dzelzceļa. Dienā puisis apguva tehniskās gudrības, bet vakaros mācījās matemātiku, franču valodu un studēja grāmatas par pilnīgi jaunu nozari – elektrotehniku. Ar iegūtajām zināšanām elektrotehnikā 19 gadu vecumā kļuva par Lancashire Maxim & Western Electric Company tehnisko konsultantu. Tā bija viena no pirmajām kompānijām, kas specializējās elektriskā apgaismojuma jomā. Trīs gadus vēlāk viņš kopā ar draugu ernestu Klaremontu nodibināja Mančestrā firmu, kas izgatavoja nelielus elektroaparātus – durvju zvanus, slēdžus un elektromotorus, kā arī elektroceltņus. Tātad ar tehniku viņš bija uz “tu”, kad 1903. gadā nopirka franču automobili Decauville ar divu cilindru un 10 zirgspēku dzinēju. Decauville bija viens no tā laika „visprogresīvākajiem” automobiļiem, taču Roisu tracināja tā trokšņainība un vibrācija. Viņš eksperimentēja ar karburatoru un aizdedzi, noņēmās ar automobiļa pilnveidošanu. Bet 1904. gada pavasarī, paņēmis „francūzi” par pamatu, izgatavoja trīs paša konstruētus automobiļus ar dzinēju, kura jauda bija 10 zirgspēki. Roisa konstruēto automobiļu paraugi tajā pašā gadā tika demonstrēti Parīzes autosalonā un pievērsa publikas un speciālistu uzmanību.

Rollce-Royce
Rolls-Royce. Divcilindru dzinējs ar 1,8 litru tilpumu un 10 zirgspēku jaudu. 1904
Rollce-Royce
Pasaulē pats vecākais automobilis – 1904. gada Rolls-Royce 10 HP tika pārdots Londonā izsolē Bonhams šāgada 3. decembrī par rekordlielu summu – 3,5 miljoniem sterliņu mārciņu. Tieši šis automobilis 1904. gada rudenī tika demonstrēts Parīzes autosalonā.

Tolaik, kad Henrijs Roiss citīgi strādāja, cenšoties izkļūt no nabadzības, Čārlzs stjuarts Rolls atradās pavisam uz cita sociālā pakāpiena. Čārlzs piedzima 1877. gadā kā trešais dēls britu aristokrātu lorda un lēdijas langatoku ģimenē. Rollam, kā vairumam šo aprindu jauno cilvēku, par iztikas pelnīšanu nebija jārūpējas. Viņš ieguva izglītību Ītonā un Kembridžā un varēja dzīvot, cepuri kuldams. Jau mācoties Kembridžā, Čārlzs sāka interesēties par automobiļiem. Deviņpadsmitgadīgais Rolls 1896. gadā nopirka automobili Peugeot, kas Kembridžā kļuva par sensāciju – mašīna attīstīja ātrumu 4 kilometri stundā. Būdams pēc dabas ļoti aizrautīgs, viņš aktīvi iesaistījās lielbritānijas Karaliskā autokluba organizēšanā un piedalījās dažādās sacensībās, kur uzstādīja ātruma rekordus. 1900. gadā ar automobili Panhard-Levassor, kuram bija 12 zirgspēku dzinējs, Rolls uzvarēja autokluba organizētajā 1000 jūdžu braucienā. Universitātes beigšanas laikā viņš bija viens no labākajiem braucējiem Lielbritānijā.

Rollce-Royce
Rolls-Royce 10HP. 1905
Rollce-Royce
Rolls-Royce 20HP. 1905
Rollce-Royce
Čārlzs Rolls ar Monako princesi, lēdiju Mēriju Skotu un Tomiju Sopvaitu.

Kopā ar lielbritānijas Karaliskā autokluba sekretāru Klodu Džonsonu 1903. gadā Čārlzs stjuarts Rolls nodibināja firmu CS Rolls & Co, kas specializējās Panhard-Levassor un Minerva markas automobiļu pārdošanā. Uzzinājis par Roisa automobiļiem, Čārlzs 1904. gada maijā devās uz Mančestru, lai tos apskatītu. Uz Rollu tie atstāja tik dziļu iespaidu, ka viņš gribēja iegūt ekskluzīvas Roisa automobiļu pārdošanas tiesības, un 1904. gada 23. decembrī līgums tika parakstīts. Roisa automobiļi tika aktīvi tirgoti.

Rollce-Royce
Rolls-Royce stends Olympia Motor Show Londonā. 1906

Veiksmīgās sadarbības rezultātā 1906. gadā tika izveidota Roisa automobiļu izlaides un tirdzniecības kompānija. Turklāt Rolls uzņēmās komerciālo jautājumu risināšanu, bet ražošanas un tehniskā puse gūlās uz Roisa pleciem. Ņemot vērā dibinātāju uzvārdus, kompānijai tika dots nosaukums Rolls-Royce Ltd. Drīz vien parādījās modeļi ar 15 un 20 zirgspēku dzinējiem. Ar automobili, kuram bija 20 zirgspēku dzinējs, Čārlzs Stjuarts Rolls 1906. gadā Menas salā uzvarēja sacensībās Touring Trophi. Sekoja uzvara autorallijā Montekarlo-Londona, kā arī uzvaras Savienotajās Valstīs, ieskaitot uzvaru sacensībās Silver Trophi.

Rollce-Royce
Čārlzs Stjuarts Rolls pie speciāli sacensībām Tourist Trophi radītā Rolls-Royce stūres. 1905
Rollce-Royce
Persijs Nortejs (pie stūres) un Džons Nepiers ar Rolls-Royce sacensībās Tourist Trophi Menas salā. 1905
Rollce-Royce
Silver Ghost ar uzvaru vainagotajās sacensībās Austrijas Alpos. 1913

Īstā leģendārās markas piedzimšana notika 1906. gadā Londonas Olympia Motor Show. Tieši tur jaunā kompānija Rolls-Royce Ltd iepazīstināja ar modeli Rolls-Royce 40/50 HP, kas iemiesoja konkurentiem nesasniedzamu drošumu un vadāmību. Greznais automobilis ieguva neparastu nosaukumu Silver Ghost („Sudraba spoks”), tāpēc ka vairums ārējo detaļu bija sudrabotas, bet dzinējs salīdzinājumā ar pašiem modernākajiem citu ražotāju dzinējiem darbojās neierasti klusu. Kā vēsta leģenda, pati skaļākā skaņa „Spoka” salonā bija pasažiera pulksteņa tikšķēšana. Automobilim bija ļoti līgana gaita, un tas varēja attīstīt daudziem tā laika sporta modeļiem nesasniedzamu ātrumu – līdz 150 kilometriem stundā. Silver Ghost kļuva gandrīz par pašu slavenāko automobili uz mūsu planētas – 1907. gadā laikraksti „Spoku” nosauca par „pašu labāko automobili pasaulē”.

Rollce-Royce
Firmas Rolls-Royce prospekta lappuse. 1914

Čārlzs Stjuarts Rolls nevarēja šos panākumus pilnībā izbaudīt. Būdams pionieris uz zemes, viņš par tādu gribēja kļūt arī gaisā. Jau 1906. gadā Rolls, šķērsojot Lamanšu virzienā no Francijas uz Angliju, ieņēma trešo vietu Gordona Benneta kausa izcīņas sacensībās aerostatiem. Savukārt 1910. gada jūnijā viņš kļuva par pirmo cilvēku pasaulē, kas ar aeroplānu šķērsoja Lamanšu abos virzienos bez nolaišanās Francijā. Diemžēl Rolls kļuva arī par pirmo aviokatastrofā bojāgājušo angli. Piedaloties sacensībās par precīzu piezemēšanos, viņš savā aeroplānā pacēlās gaisā, bet pēc tam ar izslēgtu motoru sāka planēt uz piezemēšanās punktu iepretim tribīnei. Pēkšņi aeroplāna aste salūza, un tas skatītāju acu priekšā nokrita uz zemes, pārvēršoties lūžņu kaudzē.

Rollce-Royce
Rolls-Royce sacensībās Tourist Trophi Menas salā. 1906
Rollce-Royce
Maharadža Bhupindra un Velsas princis ar Silver Ghost 40/50 HP sacensībās Indijā. 1919

Pēc Čārlza Stjuarta Rolla bojāejas Henrijs Roiss kļuva par kompānijas vadītāju.

Konstruējot mašīnas, Roiss tiecās pēc vienkāršības un deva priekšroku jau pārbaudītiem, sevi labi apliecinājušiem mehānismiem. Šā iemesla dēļ viņu bieži dēvēja par konservatoru. Taču viņš darbojās pēc principa: ņem labāko no esošā un to pilnveido. Automobiļi Rolls-Royce izcēlās tieši ar tehnisko pilnību, kas novesta faktiski līdz absolūtam, un neticamu drošumu. „Sīkumi rada pilnību, bet pilnība nav sīkums,” atkārtoja Roiss. Cena bija pamatīgi augstāka nekā konkurentiem, taču bija pilnīgs pamats tādu naudu prasīt: mašīnas tika izgatavotas no labākajiem materiāliem, detaļas bija ideāli pielāgotas cita citai. Tomēr virsbūves izgatavoja citur (tas turpinājās līdz 40. gadu otrajai pusei). Rolls-Royce ir domāta patiesiem greznības un komforta cienītājiem, un maksai nav nozīmes, jo kvalitāte taču paliek arī tad, kad cena ir sen aizmirsta. Ar šādu kredo kompānija ātri atrada savu nišu: Rolls-Royce ir automobilis izredzētajiem.

Rollce-Royce
Silver Ghost. Sešcilindru dzinējs ar 7,4 litru tilpumu un 45 zirgspēku jaudu. 1911
Rollce-Royce
Silver Ghost. Sešcilindru dzinējs ar 7,4 litru tilpumu un 45 zirgspēku jaudu. 1911
Rollce-Royce
Silver Ghost. Sešcilindru dzinējs ar 7,4 litru tilpumu un 45 zirgspēku jaudu. 1911

Neatņemams visu automobiļu Rolls-Royce atribūts ir motora pārsegu rotājošā slavenā statuete “Ekstāzes gars”. Henrijs Roiss uzskatīja, ka mode uz mašīnas izrotāšanu ar dažādiem īpašnieku talismaniem automobiļa veidolu banalizē. Viņš domāja, ka vienīgais veids, kā izbeigt šādu pašdarbību, ir pašam uzstādīt elegantu un stilīgu emblēmu. Priekšlikums nāca no autožurnāla The Car Illustrated izdevēja un galvenā redaktora lorda Džona Montegjū. Tieši šajā žurnālā pirmo reizi parādījās angļu debitanta reklāma: „Pirmais, vienkāršais, klusais… Rolls-Royce”. Montegjū, kas pēc mašīnas nopirkšanas bija par to sajūsmā, uzdeva redakcijas māksliniekam un tēlniekam Čārlzam Saiksam izstrādāt tās emblēmu.

Rollce-Royce
Silver Ghost.
Rollce-Royce
Silver Ghost ar virsbūvi Landaulet. Sešcilindru dzinējs ar 7 litru tilpumu un 48 zirgspēku jaudu. 1924
Rollce-Royce
Silver Ghost Boattai Speedster. 1924

Uzdevums nebija no vieglajiem. Mākslinieka doma buksēja līdz brīdim, kad viņš apsēdās pie Rolls-Royce stūres un jūsmoja par katru braucienu. Un reiz viņam iešāvās prātā doma, ka par simbolu jākļūst lidojošai dievietei. Ātruma, veiksmes un bagātības dievietei. To cilvēku dievietei, kas atrodas pašā dzīves virsotnē. Par modeli mākslinieks izraudzījās par skaistumu, šarmu, intelektu un raksturu izdaudzināto Eleonoru Torntonu. Jaunā sieviete bija lorda Montegjū sekretāre un mūza.

Rollce-Royce
Phantom I Regent ar virsbūvi Brewster. Sešcilindru dzinējs ar 7,7 litru tilpumu un 43 zirgspēku jaudu. 1931

Saikss statueti izveidoja kā stāvošu jaunu sievieti, kura tiecas uz nākotni. Bet uz spārniem līdzīgajām rokām vējš plivina viņas tērpu. 1911. gadā dzimusī „Sudraba lēdija”, kā viņu nosauca, uz priekšu saliecās tikai 30. gados, kad viņu uzstādīja uz Rolls-Royce Phantom III ar tiem laikiem brīnumaino 12 cilindru motoru, kas dažās sekundēs mašīnas ātrumu kāpināja līdz 100 kilometriem stundā. Kad mašīna brauc šādā ātrumā, taisni stāvošā figūriņa izskatītos nedabiski. Starp citu, kādā no prestižajiem mākslas darbu konkursiem Rolls-Royce emblēma tika atzīta par vienu no labākajām pasaulē. Bet tās prototipa liktenis bija traģisks. Laineri, ar kuru jaunā sieviete kopā ar Džonu Montegjū bija ceļā uz Indiju, 1915. gadā torpedēja vācu zemūdene. Montegjū brīnumainā kārtā izglābās, bet Eleonora noslīka, uz visiem laikiem paliekot piemiņā kā „Ekstāzes gars”.

Rollce-Royce
Phantom I Broygham ar virsbūvi Charles Clark & Sons – salona apdares fragments. 1927
Rollce-Royce
Phantom II Newmarket – apdares fragments. 1931
Rollce-Royce
Phantom I Regent – apdares fragments. 1931

Pirmā pasaules kara laikā firmai nācās pāriet uz dzinēju izlaidi sabiedroto aeroplāniem. Atjaunot automobiļu ražošanu izdevās tikai pēc kara.

Rollce-Royce
Phantom II Continental. Sešcilindru dzinējs ar 7,7 litru tilpumu un 120 zirgspēku jaudu. 1932

Automobiļi Rolls-Royce 20. gados tika pirkti tik labi, ka kompānijai, lai piesātinātu aizokeāna tirgu, nācās 1921. gadā atvērt rūpnīcu Springfīldā, kur tika uzbūvēti aptuveni 1700 automobiļi Silver Ghost. Tiesa, lielo izmaksu dēļ ražošanu Savienotajās Valstīs 1931. gadā nācās apturēt. Interesants ir fakts, ka par vienu no pirmajiem Silver Ghost īpašniekiem kļuva Nelsons Rokfellers.

Rollce-Royce
Phantom II Continental ar virsbūvi Mulliner. Sešcilindru dzinējs ar 7,7 litru tilpumu un 120 zirgspēku jaudu. 1931

“Sudraba spoku” (tika izlaisti kopskaitā 7870 automobiļi) 1925. gadā nomainīja Phantom ar jaunu šasiju un jaudīgāku dzinēju. Nepietiekami labās vadāmības dēļ mašīnai nebija panākumu. Tāpēc 1929. gadā to nomainīja Phantom II ar uzlabotu uzkari. Tika izgatavots arī modelis Continental ar saīsinātu šasiju.

Rollce-Royce
Phantom II „Star of India” ar virsbūvi Trupp & Maberly. Pēc indiešu maharadžas pasūtījuma izgatavotajam automobilim bija sešcilindru dzinējs ar 7,7 litru tilpumu un 120 zirgspēku jaudu. 1934

Rolls-Royce 1931. gadā nopirka savu sarežģītā finanšu stāvoklī nonākušo konkurentu Bentley, kas bija iemantojis tāda uzņēmuma reputāciju, kas ražo kvalitatīvas, dārgas un drošas sporta mašīnas un limuzīnus, kuri galveno parametru ziņā ir ļoti līdzīgi mašīnām Rolls-Royce.

Rollce-Royce
20/25 Shooting Brake ar virsbūvi Joseph Cockshoot. Sešcilindru dzinējs ar 3,7 litru tilpumu. 1934

Henrijs Roiss, kas par nopelniem autobūves un aviodzinēju ražošanas attīstībā bija iecelts par baronetu, 1933. gada 22. aprīlī 70 gadu vecumā nomira.

„Sudraba” temats tālāk tika risināts „Sudraba spokā” (Silver Wraith, 1938), “Rītausmā” (Silver Down, 1949), “Mākonī” (Silver Cloud, 1955), „Ēnā” (Silver Shadow, 1965), „Garā” (Silver Spirit, 1980), „Piesī” (Silver Spur, 1990), „Serafā” (Silver Seraph, 1998).

Rollce-Royce
XKupeja Phantom III. Dzinējs V12 ar 7,3 litru tilpumu un 180 zirgspēku jaudu. 1936

Īpašu vietu ieņem Silver Down – pirmais automobilis pēc Otrā pasaules kara un pirmais ar štancētu tērauda virsbūvi, kā arī Silver Cloud. Otrās paaudzes Silver Cloud 1959. gadā ieguva dzinēju V8 ar 6,2 litru dzinēju, kas mašīnas ātrumu palielināja līdz 190 kilometriem stundā, bet trešās paaudzes auto (1962. gads) tika apgādāts ar dubultiem taisnstūra lukturiem, kas kļuva par Rolls-Royce vizītkarti.

Rollce-Royce
Phantom II New market. Sešcilindru dzinējs ar 7,7 litru tilpumu. 1931

Jaunajiem modeļiem bija jaudīgāki motori un uzlaboti ātruma raksturlielumi, parādījās hidrauliskās bremzes un automātiskā pārnesumkārba, bet 70. gados mašīnas tika apgādātas ar tādiem komforta piedāvājumiem kā logu vadība, sēdekļu regulēšana, elektriski vadāma gaisa kondicionēšana.

Rollce-Royce
Silver Dawn. 1951
Rollce-Royce
Odrija Hepberna šofera meitas lomā Billija Vaildera filmā „Sabrina” un klasiskais Rolls-Royce.
Rollce-Royce
Džons Lenons ar dēlu pie sava automobiļa Phantom V. 1965

Pateicoties mašīnu drošumam un stabilitātei, greznajai apdarei un komfortam, kompānija Rolls-Royce kļuva par automobiļu piegādāju Anglijas karaļnamam. Visos kontinentos šīs pasaules varenie – valdnieki un kinozvaigznes, magnāti un oligarhi – uzskatīja par goda lietu iegādāties Rolls-Royce, bet pašam stūrēt – par apkaunojumu. Viņu vieta bija tikai aizmugures sēdeklī un tikai aiz šofera. Izņēmums bija īstie sportisti. Krievu cars Nikolajs II un Vladimirs Ļeņins, Marlēna Dītriha un Grēta Garbo, Pols Makartnijs un Bernards Šovs, Ernests Hemingvejs un Frenks Sinatra, karaļi, prinči un sultāni – neviens nespēja turēties pretī Rolls-Royce valdzinājumam.

Rollce-Royce
Silver Cloud II. Šai kupejai ar saliekamu jumtu bija dzinējs V8 ar 6,2 litru tilpumu un 185 zirgspēku jaudu. 1959

Viņi ir pārliecināti, ka automobiļu Rolls-Royce parādīšanos pareģojis pats Nostradams, kas 1548. gadā rakstīja: „Un Albionas krastos parādīsies neredzēts brīnums – klusi rati, kas ved valdnieka Rollesa bruņas.”

70. gadu sākumā pienāca grūti laiki. Kompāniju Rolls-Royce 1971. gada 4. februārī oficiāli pasludināja par bankrotējušu. To kā nacionālu vērtību izglāba britu valdība, ieguldot 250 miljonus dolāru. Restrukturizācijas gaitā kompāniju sadalīja divās daļās – Rolls-Royce plc ražoja aviodzinējus, bet Rolls-Royce Motors Ltd turpināja izlaist automobiļus.

Rollce-Royce
Silver Cloud III. Dzinējs V8 ar 6,2 litru tilpumu un 200 zirgspēku jaudu. 1962
Rollce-Royce
Silver Cloud III priekšējās daļas fragments. Rolls- Royce simbolu – figūriņu ar nosaukumu „Ekstāzes gars” projektējis skulptors Čārlzs Saikss 1911. gadā. 1962

1998. gadā, kad britu koncernam Vickers, kuram pēdējos gadu desmitos piederēja kompānija Rolls-Royce, radās grūtības, tiesības uz slaveno marku ieguva koncerns BMW, kas angļu kompānijai piegādāja dzinējus. Bet Krī rūpnīca un marka Bentley tika kompānijai Volkswagen.

Rollce-Royce
Corniche Convertible. 1971

Atzīmējot 100. gadskārtu kopš Čārlza Stjuarta Rollsa un Henrija Roisa tikšanās, kas lika pamatus slavenajai markai, tika parādīts eksperimentālais kabriolets 100EX ar unikālo no diviem BMW V8 samontēto 9 litru dzinēju V16, kura jauda ir 700 zirgspēki.

Rollce-Royce
Silver Seraph. 1998
Rollce-Royce
Phantom salona interjers. 2005
Rollce-Royce
Phantom. DzinējsV12 ar 6,7 litru tilpumu un 453 zirgspēku jaudu. 2005

2008. gadā vasarā Gudvudā sāka būvēt kupeju, kura eksperimentālā modeļa 101EX veidā tika parādīta jau 2007. gada Ženēvas autosalonā. Automobiļa pamatā ir par 240 mm saīsinātā Phantom šasija un 6,75 litru dzinējs V12 ar 453 zirgspēku jaudu, kas automobiļa ātrumu līdz 100 kilometriem stundā kāpina 5,9 sekundēs. Konstruktori iecerējuši, ka saīsinātā bāze, virsbūves samazinātie gabarīti un svars uzlabos dinamiku un vadāmību. Rolls-Royce galvenā dizainera Jana Kamerona kārtējam lolojumam ir 5,6 metrus gara oglekļa šķiedras virsbūve ar motora pārsegu, kas pārklāts ar pulēta alumīnija kārtu. Uzmanību piesaista zemais nolaidenais jumts, paceltā „plecu” līnija, pretēji braukšanas virzienam veramās durvis un stiklojums bez vidusstatņiem. Par spilgtu iezīmi kļuvusi griestu speciālā apdare „Zvaigžņotā debess”. Simtiem griestu apdarē iestrādātu niecīgu gaismvadāmās šķiedras lukturīšu tieši salonā rada naksnīgās debess ilūziju. „Gaismas izrāde” ir pilnīga, kad organiskā stikla fi gūriņa „Ekstāzes gars” virs eleganti ieslīpā radiatora režģa, iekšējās gaismas apmirdzēta, pēkšņi uzliesmo.

Rollce-Royce
100EX. Dzinējs V16 ar 9,0 litru tilpumu. 2004
Rollce-Royce
Phantom Drophead. DzinējsV12 ar 6,7 litru tilpumu un 453 zirgspēku jaudu. 2007
Rollce-Royce
101EX. DzinējsV12 ar 6,7 litru tilpumu un 453 zirgspēku jaudu. 2006

Rollce-Royce