Kādi puiši patīk meitenēm

0
54

Iļja Zotovs

Vai zini, kādi puiši patīk meitenēm? Pieņemu, ka tava atbilde būs aptuveni šāda: ”Krietni, labsirdīgi puiši, kas nevienam negrib darīt pāri un vienmēr apliecina to, ka ir labi audzināti.” Tātad tu domā, ka meitenēm patīk parasti, prognozējami puiši? Nu ko, tad saderam?

Kopš pašas bērnības vecāki tev mācīja, ka jābūt kulturālam un jāuzvedas pareizi. Vai zini, kāpēc viņi tev to iegalvoja?

Lai tu būtu paklausīgs!

Dažiem puišiem attiecības ar meitenēm neizdodas veidot tā, kā pašiem gribētos. Turklāt puisim šķiet, ka viņš visu dara pareizi, un zināšanas par to, kas tad īsti ir “pareizi”, viņš smēlies no nezin kādiem saviem avotiem. Pie šādiem attiecībās ar meiteni spēkā esošo uzvedības noteikumu avotiem pieder savā ģimenē no vecākiem gūtās pamācības, romantiski heroiskā literatūra, kinofilmas un tā tālāk. Rezultātā puisis tiek audzināts atbilstoši tādiem ideāliem kā labestība, taisnīgums un godīgums, vispārcilvēciskajām vērtībām, principam “nedari otram to, kas tev pašam nepatīk” un tamlīdzīgiem uzstādījumiem. Bet kāpēc neviens viņu nav mācījis, kā pareizi savaldzināt vai vismaz aplidot meiteni? Ja puisis nav pietiekami drosmīgs un izlēmīgs, tad viņa pirmo attiecību rezultāts, ņemot vērā visus iepriekšminētos faktorus, ir viegli paredzams.

Cenšoties pret meiteni izturēties atbilstoši visiem “pareizajiem” principiem, puisis, visticamāk, piedzīvos neveiksmi. Meitene savu lēmumu “nē” attiecībā uz viņa aplidošanas mēģinājumiem, ļoti iespējams, formulēs šādi: “Tu esi ļoti labs puisis, bet…” Un, lai gan tā ir taisnība un puisis tiešām ir un cenšas būt labs, vārdi, kas seko pēc tam, ir ļoti sāpīgi. Varbūt puisis, kam pirmo reizi nav paveicies, mēģinās vēlreiz – ar citu meiteni. Varbūt kaut kas sanāks, varbūt ne, bet galu galā  viņš atkal izdzirdēs apmēram tādu pašu frāzi: “Tu esi labs puisis un kāda meitene ar tevi būs ļoti laimīga, bet…” Atkal sekos blēņas par to, ka viņai vajadzīgs kāds cits.

Nezinu, kā tu, bet es daudzām meitenēm, kuras man pateikušas šo frāzi, esmu jautājis, kas tad īsti manī nav tā, kā tam vajadzētu būt, un kas man sevī būtu jāmaina. Gandrīz visas, izņemot vienu, man nepateica neko konkrētu, stāstīja tikai tās pašas vecās muļķības: “Tu esi labs puisis, tu esi ļoti labs… un es gribētu, lai man būtu tāds brālis, bet…” Un tikai viena vienīga meitene pateica gudrus un uzmanības vērtus vārdus: “Saproti, tu esi pārāk labs puisis, jaunas meitenes tādus neizvēlas, jo šāda tipa puiši ir derīgi pieaugušo attiecībām, bet neviena jauna sieviešu kārtas būtne par tādām attiecībām vēl nedomā. Mēs meklējam piedzīvojumus, kurus atcerēsimies visu mūžu.”

Kāda tad ir sliktā puiša galvenā pazīme?

Sliktajiem puišiem ir vienalga, ko citi par viņiem domā. Sliktie puiši vienmēr ir neprognozējami un jebkurā brīdī var meiteni pārsteigt – ne tikai ar dāvanu, bet arī ar savu uzvedību un rīcību.

Labais puisis pēc divām trim neveiksmēm mēģinās rast izskaidrojumu tam, kas ar viņu notiek. Ja  viņam trūkst pašanalīzes pieredzes, tad frāzes “tu esi labs puisis” un “mums jāšķiras” viņa smadzenēs var savienoties, turklāt ar vārdiņu “tāpēc” pa vidu. Ja reiz viņš ir labs, tad tieši tāpēc ir jāšķiras. Ja tam visam vēl pievieno jaunu, no meitenēm bieži vien dzirdamu informāciju “āzis, lops, nelietis… bet es viņu mīlu un neko tur nevaru padarīt”, tad sanāk jau vesela sazvērestības teorija. Puisis var sākt domāt tā:  “Labos puišus nemīl, bet sliktos – mīl, tātad man jākļūst par slikto puisi, lai mani mīlētu.”

Visu šīs murgainās pārliecības veidošanās procesu es tik detalizēti aprakstīju tikai tāpēc, lai jūs to izprastu un paši atrastu savu kļūdu. Skaidrs, ka cilvēkam, kas pats atrodas šādā situācijā, viss izskatās pavisam citādi nekā no malas, un kur nu vēl ārkārtīgi negatīvās emocijas. Loģika nestrādā, smadzenes meklē izeju, tas ir, iespēju pašas sevi piemānīt, lai tikai sasniegtu daudzmaz komfortablu stāvokli. Komforts šajā gadījumā nozīmē apņemšanos kļūt par slikto puisi vai atziņu, ka “visas vecenes ir muļķes”. Bet, kad mīļotā meitene aiziet no tevis un tu vairs nezini, ko darīt, – tas, lūk, ir diskomforts.

Īstenībā labajam puisim netrūkst nekā cita kā vien zināšanu par to, kā savaldzināt meiteni, un, protams, arī attiecīgo iemaņu. Patiesībā labā puiša un sliktā puiša izredzes atrast sev meiteni ir pilnīgi vienādas. Vārdu sakot, arī meitenes mēdz būt “labas” un “sliktas”. Gan vienas, gan otras aplido kā labie, tā arī sliktie puiši. Vispār runa ir nevis par to, cik lielā mērā kāds cilvēks ir labs vai slikts, bet gan par to, cik lielā mērā viņš prot panākt to, ko vēlas. Mēģināšu īsu tēžu veidā dot padomus, kas puisim, it īpaši labajam, var noderēt, cenšoties savaldzināt sev tīkamu meiteni:

  1. Pārskatīt savu attieksmi pret meiteni. Pirmkārt viņa ir meitene (!) un tikai pēc tam – cilvēks, kursabiedre, kolēģe vai draudzene.
  2. Apjēgt šādu vienkāršu lietu – attiecības var sākt veidot tikai pēc seksa. Protams, ka ir arī izņēmumi, taču domāju, ka mūsu lasītāji nepieder pie dziļi ticīgajiem cilvēkiem un tāpēc ar ticību saistītos principus šoreiz varam ignorēt. Vispār pirms seksa nevajadzētu ne atzīties mīlestībā, ne regulāri tikties un kur nu vēl izteikt bildinājumu.
  3. Pārskatīt savu izpratni par aplidošanas un savaldzināšanas procesu. Mēs visi tomēr zināmā mērā esam dzīvnieki, un tāpēc no tiem varam arī mācīties, kā jāizturas pret meiteni, – šajā ziņā no vispārcilvēciskajiem principiem vadīties nav vērts.
  4. Nebaidīties no savām tīri vīrišķajām vēlmēm attiecībā uz meiteni un vai nu tās piepildīt (paspaidīt dupsi), vai arī izpaust atklāti (pateikt: man patīk skatīties, kā cauri kreklam spiežas tavi krūtsgali). Tāda atklātība var palīdzēt sasniegt vēlamo rezultātu.
  5. Savos aplidošanas mēģinājumos jābūt uzstājīgam un izlēmīgam. Bez kautrēšanās un vilcināšanās vajag darīt to, kas ir pats svarīgākais, – apskaut, skūpstīt, aiztikt un pavedināt. Vārdiem “piesieties” un “uzbāzties” gan ir negatīva nozīme, bet tieši to būtībā  arī vajag darīt – tikai maigi. Lai arī kā tas sauktos, meitenēm tas patīk.

Patiesībā atšķirība starp labajiem puišiem un sliktajiem puišiem ir tikai tāda, ka ar vieniem meitenes mīlējas, veido ģimeni un rada bērnus, bet ar otrajiem drāžas, tusējas un izšķiras. Tāpēc ņemiet to vērā, izvēloties pavedināšanas gaišo vai tumšo pusi.

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY