Absolūtais BMW 328 triumfs. 1940. gada Mille Miglia sacīkstes

0
11
BMW 328
Automobiļi BMW 328 uz Mille Miglia sacīkšu starta. 1940

BMW 328 ir viens no kulta modeļiem kompānijas vēsturē. Pirmo reizi prezentēts 1936. gadā, ar neordināru virsbūvi. Divvietīgo sporta automašīnu zemais siluets jau tika uztverts kā parasta lieta, taču plūstošās formas tolaik vēl nebija redzamas tik bieži un spārna virsmā  integrētie priekšējie lukturi vispār kļuva par firmas dizaina novitāti. Šasijas konstrukcija bija progresīva – ar neatkarīgu priekšējo balstiekārtu uz šķērsatsperēm un aizmugurējo uz gareniskajām atsperēm. Sešcilindru rindmotors ar 197 cm3 litru tilpumu attīstīja pieklājīgu – 80 zirgspēku – jaudu ar 4500 apgriezieniem minūtē un ļāva automašīnai ieskrieties ar ātrumu 160 km/h! Tas tika panākts, izmantojot bloka alumīnija galviņu ar ieslīpiem augšējiem vārstiem un trīs Solex sistēmas karburatorus, kas uzstādīti tieši virs izplūdes atverēm bloka galviņā.

BMW 328
Mille Miglia sacīkšu epizode. 1940

Saprotams, ka modelis 328 izrādījās ļoti veiksmīga sporta mašīna. 1936. gadā rūpnīcas sacīkšu braucējs Pauls Graifcs pie rodstera BMW 328 stūres Nirburgringas trasē ieņēma pirmo vietu 2 litru mašīnu klasē. Tai pašā gadā trīs ekipāžu komanda ar tādām pašām automašīnām sacensībās Tourist Trophy Lielbritānijā ieguva ne tikai pirmo vietu klasē, bet arī komandas balvu. 1938. gadā vairākas BMW 328 automašīnas piedalījās 24 stundu braucienā franču Lemānas trasē, bet diemžēl neveiksmīgi. 1940. gadā likme tika izdarīta uz sacīkstēm Mille Miglia (“Tūkstoš jūdzes”) Itālijā.

Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās bija izstrādāta samērā progresīva virsbūves izgatavošanas tehnoloģija, kas ļāva samazināt mašīnas svaru. Tā tika nosaukta par Superleggerra (“supervieglā”), tās autors ir itāļu virsbūvju ateljē Touring dibinātājs Karlo Anderloni no Milānas, un tās būtība bija tāda, ka virsbūves karkass tika izgatavots no plānām tērauda caurulītēm, uz kurām pēc tam tika stiprināti alumīnija paneļi. Tieši šādas virsbūves 1940. gadā Milānas ateljē tika uzstādītas uz piecu BMW 328 šasijām. Šīs automašīnas – divas kupejas un trīs rodsteri – tika eksponētas uz sacīkšu Mille Miglia starta. Dzinēju jauda bija pacelta līdz 135 zirgspēkiem, pateicoties gaisa filtru neesībai, īpašam trīs karburatoru regulējumam, speciālai sadalošajai vārpstai un paaugstinātai kompresijas pakāpei.

BMW 328
Mille Miglia sacīkšu epizode. 1940

Tā kā sacīkstes notika Itālijas teritorijā, pie vienas mašīnas – kupejas – stūres nosēdināja itāļu sacīkšu braucēju grāfu Džuzepi Lurani. Ar otru kupeju startēja divu vīru ekipāža: Fricis Huške fon Hanšteins un Valters Boimers. Trīs rodsteri tika uzticēti Brudesa/Rezē, Briema/Rihtera un Venhera/Šolca ekipāžām.

Jau no paša sākuma BMW komanda tika uzskatīta par potenciālo uzvarētāju. Grāfs Lurani, uz kuru tika liktas zināmas cerības, izgāja no trases jau vienā no pirmajiem sacīkšu etapiem. Par sacīkšu līderi kļuva Hanšteina/Boimera ekipāža, bet sīvi cīnījās arī itāļi Farina un Mambelli ar Alfa-Romeo. Tomēr pirmie pie finiša tika Fricis Huške fon Hanšteins un Valters Boimers ar kupeju numur 70. Viņu uzrādītais vidējais ātrums – 166 km/h – kļuva par rekordu, kurš tā arī netika pārspēts līdz pat 1957. gadam, kad drošības apsvērumu dēļ šīs sacīkstes tika slēgtas, bet taisnā ceļa posmā automašīna bija pārliecinoši turējusi ātrumu līdz pat 220 km/h.

Otrajā vietā palika Farina un Mambelli ar Alfa-Romeo. Trešo, piekto un sesto vietu arī ieņēma BMW komandas ekipāžas. Tādējādi izrādījās, ka vācieši ir absolūtie līderi gan pēc personiskajiem, gan komandas rezultātiem. Tomēr šī uzvara nebija viennozīmīga. Jau gadu kā plosījās Otrais pasaules karš. Uz Mille Miglia sacīkstēm 1940. gadā nebija atbraukuši ne angļi, ne franči, tā ka vācieši faktiski sacentās tikai ar itāļiem un sacīkstes būtībā zaudēja savu starptautisko statusu. Vēlāk kara dēļ par autosacīkstēm vispār nevienam vairs nebija nekādas daļas.

BMW 328
1940. gada Mille Miglia sacīkšu dalībnieks № 71– automobilis BMW 328.
BMW 328
1940. gada Mille Miglia sacīkšu dalībnieks № 71– automobilis BMW 328.

Pēc kara BMW uzņēmums tika sašķelts divās daļās: štābu – dzīvokli Minhenē – ieņēma sabiedrotie, bet automobiļu rūpnīca Eizenahā palika padomju okupācijas zonā. Fon Hanšteina un Boimera noslēpto automašīnu sameklēja kāds amerikāņu leitnants, pārsūtīja uz Ameriku un tur izdevīgi pārdeva. Viens rodsters neizprotamā veidā nonāca Rietumvācijā, otrs tika iznīcināts. Interesants ir tās automašīnas liktenis, kurai Mille Miglia sacīkstēs bija piešķirts 71. numurs un ar kuru brauca Hanss Venhers un Rūdolfs Šolcs. Kara laikā tā bija Alberta Špēra īpašumā, bet pēc kara beigām kā trofeja nonāca Padomju Savienībā.

Šis modelis no pārējiem “tūkstoš jūdžu” BMW atšķīrās ar akcentētām apmalēm gar priekšējiem un aizmugurējiem spārniem un tāpēc tika dēvēts par Bugelfalten (“bikšu ieloces”). Mille Miglia sacīkstēs rodsters bija sasniedzis ātrumu 200 km/h un finišējis sestais.

No 1972. gada līdz 2001. gadam šī automašīna piederēja kolekcionāram no Rīgas Gvido Ādamsonam. Viņš bija veicis tās kosmētisko remontu. Ar šo rodsteru viņš piedalījās daudzās retro automašīnu parādēs Latvijā, braukāja uz antikvāro mašīnu salidojumiem Čehoslovākijā un pat divas reizes (1990. un 1994. gadā) piedalījās Mille Miglia sacīkstēs. 2001. gadā šo raritāti nopirka Sporting Classics of Monaco izsolē, un šobrīd tā apskatāma BMW muzejā Minhenē.

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY