Pirmais automobiļu supermaratons. Sacīkstes Pekina-Parīze 1907. gadā

0
73
Pekin-Paris 1907
Sacīkšu Pekina-Parīze uzvarētāju sagaidīšana Parīzē. Priekšplānā: automobilis Itala (vadītājs – Scīpions Borgēze). 1907. gada 10. augusts.

Aleksejs Aleksejevs

Sacīkstes Pekina-Parīze ir pasaulē pirmais automobiļu supermaratons. Ar šīm, kā arī daudzām citām sacīkstēm autobūves rītausmā bija saistīti žurnālisti. Tieši 1907. gada 31. janvārī Parīzes laikraksts Le Matin publicēja šādu aicinājumu: „Vai atradīsies kāds, kas būs spējīgs šovasar no Parīzes līdz Pekinai aizbraukt ar automobili? Uzvarētājam balva – 100 000 franku!!!” Šo laikraksta aicinājumu telegrāfs izplatīja visā pasaulē. Un tas atrada dzirdīgas ausis, tāpēc ka automobilis jau bija kļuvis par modernu transportlīdzekli, īpaši Francijā.

Pekin-Paris 1907
Sacīkšu Pekina-Parīze dalībnieki (no kreisās uz labo). Sēž: Žoržs Kormjē (De Dion-Bouton Nr. 1 vadītājs), princis Scīpions Borgēze (Itala vadītājs), Šarls Godārs (Spyker vadītājs). Stāv: Viktors Koliņjons (De Dion-Bouton Nr. 2 vadītājs), Etore Gvičardi (Itala mehāniķis), Ogists Pons (Contal vadītājs), Oktavs Fuko (Contal mehāniķis), Žans Bizaks (De Dion-Bouton Nr. 2 mehāniķis).
Pekin-Paris 1907
Žoržs Kormjē pie automobiļa De Dion-Bouton Nr. 1 stūres.

Tostarp laikraksta redakcijā ar satraukumu gaidīja, kāda būs reakcija uz šo aicinājumu. Iecere varēja izgāzties, ja neatradīsies neviens, kas gribētu pārbaudīt sevi un automobili šajā supergarajā braucienā pēc maršruta, pa kuru vēl nekad ar automobili nav braukts. Un vai vispār tas ir iespējams.

Pirmais redakcijā ieradās kurjers no Franču automobiļu kluba prezidenta, kompānijas De Dion-Bouton īpašnieka marķīza De Diona. Viņš rakstīja: „Es, protams, izaicinājumu pieņemu, ja vien atrodas otra mašīna, sāncense un ceļabiedre. Tas patiesi ir ceļojums Žila Verna garā. Taču nekā neiespējama nav. De Dions.”

Pekin-Paris 1907
Princis Scīpions Borgēze (vadītājs) un Etore Gvičardi (mehāniķis) automobilī Itala.

Tās pašas dienas vakarā redakcijā pienāca vēl viens vēstījums: „Pirms brīža saņēmu jūsu laikrakstu un ar prieku pieņemu izaicinājumu. K. Kontāls.” Viņa trīsriteņu mašīnītes ar sešu zirgspēku motoriem sacensībās Francijā bija izcīnījušas vairākas balvas.

Taču tas, kurš kļuva par šo sacensību galveno personāžu, izlasījis paziņojumu, nesteidzās. Runa ir par Itālijā un arī Eiropā pazīstamo 36 gadus veco princi Scīpionu Borgēzi. Viņš vispirms aizrakstīja uz Turīnas rūpnīcu un noskaidroja, vai pēc viņa rasējumiem tur varēs uzbūvēt sacīkšu mašīnu. Pēc kāda laika pienāca atbilde, kurā bija teikts, ka pasūtījumu iespējams izpildīt pēc diviem mēnešiem. Un tikai tad viņš nosūtīja piekrišanu piedalīties sacīkstēs.

Pekin-Paris 1907
Automobiļi De Dion-Bouton uz Vuaronas kazarmu fona. Priekšplānā: Viktors Koliņjons (De Dion-Bouton Nr. 2 vadītājs).
Pekin-Paris 1907
Ogists Pons (vadītājs) un Oktavs Fuko (mehāniķis) trīsriteņu automobilī Contal.

Iesākumā vēlmi supermaratonā piedalīties kopā ar savām ekipāžām apliecināja 25 braucēji, bet līdz starta brīdim bija palikuši vairs tikai pieci.

Kuri tad bija gatavi piedalīties braucienā?

Dalībnieks Nr. 1. Automobilis Itala 40 HP ar 40 zirgspēku dzinēju. Automobilis sacensībām bija speciāli sagatavots: apgādāts ar papildu benzīna, eļļas un ūdens tvertnēm, rezerves daļām un darbarīkiem. Aprīkotā masa 2000 kg. Ekipāža: Šipjone Borgēze – vadītājs, Etore Guicardi – mehāniķis, Luidži Bardzīni – pasažieris, laikrakstu Coriere della Sera un Daily Telegraph korespondents.

Pekin-Paris 1907
Sacīkšu starts Pekinā. 1907. gada 10. jūnijs.

Dalībnieks Nr. 2. Automobilis Spyker 18 HP no tāda paša nosaukuma Holandes kompānijas. Ekipāža: Šarls Godārs – vadītājs, Žans di Tajī – pasažieris, žurnālists. Mašīnai bija četrcilindru dzinējs ar 18 zirgspēku jaudu. Cilindri atradās divos blokos ar galviņu burta „T” veidā. Cilindru diametrs 90 mm, virzuļa gājiens 110 mm, dzinēja tilpums 2456 cm3. Markas Longuemar karburators degvielu saņēma no 45 l tilpuma rezervuāra, kas atradās zem priekšējā sēdekļa. Automobilim bija trīspakāpju ātrumkārba. Lentes kājbremze iedarbojās uz pārvadvārpstu, rokas bremze – uz aizmugures riteņu veltņiem. Bremzējot sajūgs izslēdzās automātiski. Vēl viens Spyker funkcionālā patenta elements bija atsperstūre. Aprīkotā masa – 1400 kg.

Pekin-Paris 1907
Itala Pekinā.
Pekin-Paris 1907
Princis Scīpions Borgēze pie Itala stūres.

Dalībnieks Nr. 3. Automobilis De Dion-Bouton 10 HP no tāda paša nosaukuma Francijas firmas. Divcilindru dzinēja jauda 10 zirgspēki. Aprīkotā masa – 1400 kg. Ekipāža: Žoržs Kormjē – vadītājs, Eduardo Lonjonī – pasažieris, žurnālists.

Dalībnieks Nr. 4. Automobilis De Dion-Bouton 10 HP (tāds pats kā pirmajai franču ekipāžai). Ekipāža: Viktors Kolinjons – vadītājs, Žans Bizaks – mehāniķis.

Dalībnieks Nr. 5. Trīsriteņu automobilis Contal, kas izgatavots tāda paša nosaukuma rūpnīcā Francijā. Viencilidra dzinēja jauda – seši zirgspēki, aprīkotā masa – 700 kg. Ekipāža: Ogists Pons – vadītājs, Oktāvs Fuko – mehāniķis.

Organizatori piedāvāja startēt nevis Parīzē, bet Pekinā, lai Francijas galvaspilsēta ar triumfu sagaidītu uzvarētāju. Un tā arī izdarīja.

Tātad ekipāžas bija gatavas startam, bet vispirms līdz tā vietai vajadzēja nokļūt. Aizkuģoja līdz Šanhajai. No Šanhajas līdz Pekinai jau aizbrauca paši. Starts bija paredzēts 10. jūnijā (pēc jaunā stila).

Pekin-Paris 1907
Atvieglotais Itala iestrēdzis rīsu laukā pie Huanhe.
Pekin-Paris 1907
Automobilis Itala uz kalnu pārejas Ķīnā.

Sacensību maršruts gāja cauri Ķīnas, Mongolijas, Krievijas, Vācijas, Beļģijas un Francijas teritorijai. Konkrēti tas bija šāds: Pekina – Kalgana – Urga – Maimačina (Ķīna) – Kjahta – Kultuka – Irkutska – Zima – Ņižņeudinska – Krasnojarska – Obas stacija – Omska – Petropavlovska – Kurgāna – Zlatousta – Birska – Jelabuga – Kazaņa – Ņižņijnovgoroda – Vjazņiki – Vladimira – Maskava – Smoļenska – Borisova – Brestļitovska – Varšava – Kutno (Krievija) – Berlīne – Ķelne – Brisele – Parīze.

Par godu izbraukšanai no Pekinas bija sarīkotas krāšņas svinības. 10. jūnijā pusdeviņos no rīta sacīkšu dalībnieki sapulcējās pie Vuaronas kazarmām, kur atradās karaspēks. Francijas vēstniecības taurētāju fanfarām skanot, brauciena dalībnieku kolonna devās daudzas dienas ilgajā ceļā. Ķīniešu pūlis apbrīnoja neredzētos automobiļus.

Pekin-Paris 1907
De Dion-Bouton pie pilsētas Toumoupou (Ķīna).
Pekin-Paris 1907
Viktora Koliņjona De Dion-Bouton iestrēdzis dubļos pie pilsētiņas Hvaipai (Ķīna).

Dalībniekiem grūtības sagādāja tas, ka nebija ceļu un trūka karšu, īpaši maršruta Āzijas daļā.

No Pekinas ceļotāji uzņēma kursu uz Dziņho, Šahočenu, Naņkeju un Čatao. Pēc tam ceļš šķērsoja Lielo Ķīnas mūri un tālāk vijās uz Kalganu. Mazā karavāna ar milzīgām grūtībām pārvarēja kalnu pāreju starp Ķīnu un Nepālu. Tālāk ceļš veda caur Gobi tuksnesi uz Urgu un Čugučaku. Autobrauciena dalībniekiem nācās pārvarēt neskaitāmas grūtības. Tur bija viss: ceļu trūkums, aizas un kalnu pārejas. Vajadzēja nolīgt vietējos iedzīvotājus, kas mašīnas vilka kā strūdzinieki.

Pekin-Paris 1907
Spyker kādā Ķīnas ciematā.

Gobi tuksnesī trīsriteņu Contal ar vadītāju Ogistu Ponu distanci atstāja. Izrādījās, ka automobilis ir absolūti nepiemērots braukšanai pa smiltīm, tas gluži vienkārši izjuka.

No Pekinas cauri Gobi tuksnesim ceļotājus pavadīja Ķīnas jātnieku konvojs, Krievijas teritorijā to nomainīja kazaki.

Automobilis Itala pirmais šķērsoja Krievijas-Mandžūrijas robežu senās Kjahtas rajonā.

18. jūnija vakarā pie Amūras robežsargu posteņa Irkutskā pirmais ieradās Borgēzes automobilis, kur to sagaidīja Irkutskas riteņbraucēju biedrība ar priekšsēdētāju N. Jakovļevu priekšgalā. Irkutskā Itala ekipāžu uzņēma visai sirsnīgi. Tā apmetās tirgotāja Rodionova mājā, kur bija sapulcējusies visa pilsētas elite. Bagātīgi klātie galdi pārspēja jebkuru iztēli, pludot pludoja vīni. Borgēze bija sajūsmināts par krievu viesmīlību. Nākamajā dienā itāļus sumināja tauta. Bet 20. jūnijā pulksten 11 Irkutskas riteņbraucēju biedrības pavadībā apkalpe ceļu turpināja. Pārējie brauciena dalībnieki Irkutskā ieradās tikai pēc divām dienām. Tā kā vajadzēja panākt līderi, viņi pilsētu atstāja jau nākamās dienas rītā.

Pekin-Paris 1907
Automobiļi De Dion-Bouton Gobi tuksnesī.

Ceļš virzienā uz rietumiem pamazām kļuva arvien labāks. Automobiļiem galvenokārt tika mainītas riepas, kuras spēja izturēt dažus tūkstošus kilometru.

Pekin-Paris 1907
Itala Gobi tuksnesī. Priekšplānā: mehāniķis Etore Gvičardi.

Brauciens pa Sibīriju un Urāliem ilga gandrīz divas nedēļas. Lai pārvarētu staigno grunti, riteņiem uzlika ķēdes. Tās pamatīgi nodeldēja riteņu lokus un spieķus, kas bija no koka. Spieķi, peļķēs un dubļos sabrieduši, saulē izžuva un gropēs sāka brīvi kustēties. Tos nācās laiku pa laikam apliet ar ūdeni.

Daļu ceļa Borgēze nolēma uzveikt pa Transsibīrijas ceļa gulšņiem. Dzelzceļa priekšniecība  viņam piekomandēja policistu ar sarkanu karogu. Ja tuvojās vilcieni, viņš signalizēja mašīnistiem, tādējādi gādājot par ceļotāju drošību. Ātrums bija aptuveni 16 km/st.

30. jūnijā uz Sibīrijas trakta pie Baikāla ezera zem automobiļa Itala aizlūza vecs tilts, un ceļotāji krita lejup no četru metru augstuma. Automobilis ar rāmi aizķērās aiz baļķa un palika karājamies vertikālā stāvokli ar purnu uz augšu. Par laimi ceļotājiem, viss beidzās labi. Ieradās dzelzceļnieki, un ar viņu palīdzību automobili ātri izvilka. Taču galvenais – tas bija vesels, nedaudz bojāts bija tikai aizmugurējais kreisais ritenis, bet braucienu varēja turpināt.

Pekin-Paris 1907
Itala Mongolijā.

Braucēji bija uz spēku izsīkuma robežas. Tā, piemēram, Omskā žurnālists Luidži Bardzīni uz ielas zaudēja samaņu. Tāpēc nācās taisīt pārtraukumus, lai atgūtu spēkus.

Pekin-Paris 1907
Automobilis Itala kādas Mongolijas upes braslā.
Pekin-Paris 1907
Automobiļi De Dion-Bouton Irkutskā.

Vēl pirms Kazaņas  Itala aizmugurējais ritenis tomēr izjuka: salūza grope, spieķi izbira. Mašīna apstājās. Palīdzēja krievu ratnieks, kas pa nakti izgatavoja jaunu riteni un apsolīja Borgēzem, ka līdz Maskavai tas noteikti aizripos. Ritenis aizripoja līdz Parīzei, bet pēc tam arī līdz Itālijai.

Pekin-Paris 1907
Automobiļi De Dion-Bouton 60 verstis no Omskas.

Arī Šarls Godārs bija spiests daudz ko izciest. Izbraucot no Irkutskas, no ierindas izgāja Spyker magneto, deformējās aizmugures ass, bet akmens caursita karteru. Pēc viņa lūguma autorūpnīcas īpašnieks pretī sūtīja speciālu mehāniķi ar magneto un aizmugures tiltu komplektā. Atjautīgais francūzis letarģijā ieslīgušo mašīnu uzlika uz platformas un pa dzelzceļu devās uz Tomskas universitāti, lai krievu meistari automobili atdzīvinātu. Kad tas bija izdarīts, viņš pa dzelzceļu atgriezās Irkutskā un no turienes reidu turpināja. Citas iespējas nebija: noteikumi neļāva izmantot dzelzceļu. Nevaldāmais kungs cerēja panākt un apdzīt itāli. Viņš tautiešus panāca… Kazaņā.

Pekin-Paris 1907
Automobiļi De Dion-Bouton pie staba uz Eiropas un Āzijas robežas.
Pekin-Paris 1907
Itala kādā no Sibīrijas pilsētām.

Bet itālis bija nesasniedzams. Viņa Itala galveno atrāvienu no grupas veica posmā Tomska – Omska. Tomskā pārsvars bija piecas dienas, bet Omskā – jau 10.

27. jūlijā automobilis Itala ieradās Maskavā. To sagaidīja liela Maskavas automobiļu kluba mašīnu, žurnālistu un gluži vienkārši entuziastu Ekipāžas locekļiem svinīgi pasniedza kluba nozīmītes, kas nekavējoties tika piespraustas pie noputējušajām cepurēm. Maskavieši pilsētas ielās sirsnīgi sagaidīja neparasto procesiju. Četras dienas un naktis viesmīlīgie pilsētas tēvi godināja, baroja, dzirdīja un visādi loloja apkalpi. 31. jūlijā pulksten četros no rīta, atraisījušies no maskaviešu apskāvieniem, Itala ekipāžas locekļi devās uz Sanktpēterburgu. Līdz Parīzei bija atlikuši 4 tūkstoši kilometru.

Pekin-Paris 1907
30. jūnijā uz Sibīrijas trakta pie Baikāla automobilim Itala pārlūzis tilts.

Vizīte Krievijas impērijas galvaspilsētā ilga vienu dienu. Bet pēc astoņām dienām, 10. augustā automobili Itala ar ziediem un grandiozām ovācijām sagaidīja sajūsmas pārņemtā Parīze. Spyker ieradās 12 dienas pēc Borgēzes ekipāžas finiša, bet abas franču mašīnas De Dion Bouton – vēl pēc nedēļas.

Tā laika laikraksti un žurnāli publicēja daudz fotogrāfiju, ko bija uzņēmuši autobrauciena dalībnieki. Bet Luidži Bardzīni ne tikai atspoguļoja autobraucienu, bet vēlāk izdeva arī grāmatu „Pa Ķīnu”.

Pekin-Paris 1907
Automobiļa Itala sagaidīšana uz Pēterhofas šosejas Pēterburgas pievārtē.

Tātad šajā grūtajā un negaidītu pārbaudījumu pilnajā braucienā, kas ilga no 1907. gada 10. jūnija līdz 10. augustam, 16 tūkstošus kilometru garajā trasē, braucot ar automobili Itala, uzvarēja princis Scīpions Borgēze ar savu mehāniķi Etori Guicardi un korespondentu Luidži Bardzīni.

Neapšaubāmi, sava loma bija tam faktam, ka šis automobilis tika samontēts un sagatavots tieši šim braucienam, turklāt dzinēja 40 zirgspēku jauda ievērojami pārspēja analoģiskos konkurentu rādītājus.

Ko vēl var teikt par šo mašīnu? Virsbūvei nebija spārnu. Automobilis Itala 40 НР bija apgādāts ar četrcilindru dzinēju, kura tilpums bija 7,4 litri. Cilindru bloka galviņa bija veidota burta „T” veidā. Vārsti izvietoti simetriski un bija savstarpēji aizstājami, aizdedze – no zemsprieguma magneto. Priekšas un aizmugures uzkare ierīkotas uz puseliptiskām atsperēm ar frikcijamortizatoriem. Mehāniskā četrpakāpju ātrumkārba ar piedziņas vārpstas un koniskā sajūga palīdzību kustību aizvadīja uz aizmugures tiltu. Koka spieķu riteņi bija apgādāti ar Pirelli riepām.

Pekin-Paris 1907
Automobilis Itala 40 HP.

Degvielas izlietojums bija aptuveni viens litrs uz 3 kilometriem. Ar 300 litriem benzīna un 100 litriem eļļas mašīnai Itala pietika tikai 950 kilometriem, tāpēc visas trases garumā atradās degvielas noliktavas. Lai nodrošinātos pietiekamā daudzumā ar benzīnu kalnos, princim sekoja daudzi nesēji ar kannām. Turklāt Borgēze veda sev līdzi kasti ar darbarīkiem, rezerves daļas un duci riepu ar kamerām.

Ceļojuma laikā ar šo drošo automobili problēmu nebija daudz, konkrēti, lūza riteņu atsperes un spieķi. Maršruta beigās dzinējs bija labā stāvoklī, bet pārnesumkārbā netika konstatētas pat nenozīmīgas nodiluma pazīmes. Arī riepas, ko firma Pirelli bija radījusi speciāli šim braucienam, izturēja 4 tūkstošus kilometru katra. Vēsturiskais automobilis tagad apskatāms muzejā Dell’Auto Biscaretti di RuffiaTurīnā.

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY