Restavrator atjauno skaistumu, spēku, funkcionalitāti

0
91
Restavrator

RestavratorMotociklam jābūt skaistam, spēcīgam un maksimāli funkcionālam. Faktiski motociklam vajadzētu būt gandrīz vai mākslas darbam, lai tas priecētu acis ar savu detaļu harmoniju un krāsu. Tam jāizraisa skatītāju apbrīna. Un, protams, tam ir jābrauc! Turklāt jābrauc tā, lai īpašnieks burtiski saliedētos ar savu motociklu, kļūtu par mūsdienu kentauru – “motohomo” – un no šīs saplūsmes gūtu patiesu baudu!

Par to ir pārliecināts Latvijas kompānijas Restavrator dibinātājs un vadītājs Konstantins Želudkovs, un pie šīs pārliecības viņš turas – ja klienti pasūta motocikla daļēju atjaunošanu vai pilnīgu restaurāciju, tad viņš dara visu, lai motocikli no jauna atgrieztos dzīvē spēcīgi, skaisti un funkcionāli. Jāatzīmē, ka darba kompānijai Restavrator netrūkst un kļūst aizvien vairāk.

– Patlaban, manuprāt, notiek vērtību pārvērtēšana, – saka Konstantins Želudkovs. – Daudzi trīsdesmit četrdesmit gadus veci vīrieši ir nostabilizējušies savā profesijā vai biznesā, izveidojuši ģimeni, tikuši pie ārzemju markas automobiļa – vai nu pavisam jauna, vai mazlietota… Nu jau tā kā būtu laiks nomierināties: dzīve ir izdevusies, viss notiek! Taču, kā man stāstīja kāds pasūtītājs, nākas atbildēt uz šādiem “jaunās paaudzes” jautājumiem: kāpēc garāžā, pašā kaktiņā, stāv tāds bēdīgs vecs motocikls? Vai viņš ir nosodīts? Par ko? Vai šis lielais putekļainais motocikls, turklāt vēl ar blakusvāģi (!), mums nemaz nav vajadzīgs?

Restavrator

Tik tiešām, par kādiem gan grēkiem ir nolikts kaktā un ikdienišķo rūpju dēļ faktiski aizmirsts tāds ūnikums, kas savulaik bija lepnums un prieks? Atmiņa vīrietim atgādina, kā reiz viņš pats, uzrausies uz motocikla, iekārtojies savam tēvam aiz muguras un cieši viņam pieķēries, uzsmaidīja vectētiņam, kas ar visām makšķerēm sēdēja blakusvāģī. Ģimenes vīrieši brauca makšķerēt… Un pēc tam arī pirmais patstāvīgais brauciens: gribējās pavizināt draudzeni. Atļauja izlūgta, maršruts izplānots, satraukumu radīja tikai viena doma: “Kaut nu nenoslāptu!” Bet reiz tomēr noslāpa… Un tad modē nāca rietumu tehnikas brīnumi ar savu šiku un spozmi. Paldies tēvam, ka neļāva “večuku” ne aizvest uz šrotu, ne izjaukt pa detaļām. Un tas pacietīgi gaidīja, līdz beidzot sagaidīja… ka pie tā atjaunošanas ķeras Restavrator.

– Tieši tādā ceļā – caur bērnības atmiņām, vēlēšanos pastāstīt saviem bērniem par TO tehniku, lai arī ne tik spožu un augsti attīstītu kā tagadējā, – pie mums atnāk klienti, – saka kompānijas Restavrator dibinātājs. – Tā ir gan piemiņas velte savai paša bērnībai, gan pateicība vecākiem par kategorisko aizliegumu vairs nelietojamo motociklu pārdot, izmest vai izjaukt, gan arī izpratne par mantojuma vērtību. Tas, kaut arī sarūsējis un putekļiem klāts, tomēr ir pelnījis cieņu.

Restavrator

Restavrator atbrīvos motociklu no rūsas, attīrīs no putekļiem, atradīs vai atjaunos trūkstošos vai nolietotos mezglus un detaļas. Motocikls būs atguvis skaistumu, spēku un spēju lieliski braukt. Un, zilajiem vai ķiršsarkanajiem sāniem spīdot, ar lukturi pamirkšķinās un sajūsmā par iespēju atkal zem riteņiem sajust ceļu ierēksies atjaunotais “Urāls”, “Dņepra” vai “Java”. Un nu jau cits puišelis lepni ierausīsies “večukam” seglos un cieši apskaus priekšā sēdošo tēvu. Un tā būs labi, būs pareizi.

www.restavrator.lv

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY