Hispano-Suiza. Elites automobilis

0
65
Hispano-Suiza

Aleksandrs Katins

ХХ gadsimta pirmajā trešdaļā Eiropā dominēja spāņu automobiļu marka Hispano-Suiza. Šīs pasaules varenie un slavenības izvēlējās tieši šīs greznās, patiesi ekskluzīvās mašīnas. 

Hispano-Suiza
Marks Birkigts. 1913.

Firmas Hispano-Suiza dibinātājs ir šveiciešu konstruktors Marks Birkigts.  Jau  1900.gadā Barselonā viņš sāka būvēt automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem.  Taču, tā kā trūka līdzekļu, nespēja noorganizēt pat mazas sērijas izlaidi.  Drīz vien viņam izdevās iegūt spāņu uzņēmēja Hozē Kastro atbalstu, un radās firma J.Castro Fabrica, kas jau nākamajā gadā iepazīstināja ar pirmajiem automobiļiem Castro 10НР un Castro 14НР. Tiem bija kardānpārvads un attiecīgi 10 un 14 ZS četrcilindru benzīna dzinējs. Mašīnas montēja ar rokām un izlaida nelielām partijām.  Pateicoties augstajai kvalitātei, tās pārtikušo spāņu vidū kļuva populāras.   Taču 1904.gadā firmai radās problēmas, un nācās pieteikt bankrotu: pie vainas bija krīze, inflācija, streiki.

Hispano-Suiza
T15 sacensībās Boloņā (Francija). 1910.

Taču mērķtiecīgais šveicietis rokas nenolaida. Viņš panāca finansistu Damiana Matē un Fransisko Seino atbalstu. Un 1904.gada vasarā radās firma Hispano-Suiza Fabrica de Automobiles S.A.. Par tās tehnisko direktoru kļuva Marks Birkigts. Šādā veidā apvienojās spāņu kapitāls un šveiciešu inženierģēnijs. Tika aizsākta slavenā markas vēsture.

Modeļi 14НР ieguva jaunu nosaukumu, turklāt tika izveidots jaudīgāks un solīdāks modelis 20НР ar 3,8 litru dzinēju.

1905.gadā Barselonā ieradās Šveices rūpnieks Lisjēns Piktets.  Iepazinies ar Birkigtu,  viņš nopirka licenci 300 (tolaik tas bija daudz)  automobiļu  Hispano-Suiza 20НР ražošanai.  Un pēc gada Šveices firma  Piccard-Pictet izlaida pirmo automobiļu sēriju ar nosaukumu  SAG 18/24 (vēlāk Pic-Pic).

Hispano-Suiza
Type 45 CR – Katalonijas kausa ieguvējs. 1910.

1906.gadā modeļi Hispano-Suiza parādījās Parīzes autosalonā. Laikraksta L’Auto galvenais redaktors Šarls Farū savos rakstos augstu novērtēja Birkigta mašīnas. Publikācijas veicināja pieprasījumu.

Marks uzskatīja: automobiļiem labākā reklāma ir sacensības. Un 1909.gadā uz tām nosūtīja veselas trīs mašīnas. Toreiz līdz finišam nonāca tikai viena. Birkigts, kam patika nemitīgi visu uzlabot, konstrukciju pilnveidoja.

Hispano-Suiza
Spānijas karalis Alfons XIII sēžas automobilī Hispano-Suiza T15. 1912.
Hispano-Suiza
Žans Navarre automobilī Hispano-Suiza T15. 1912.
Hispano-Suiza
T15 Alfonso XIII. 1912

Markam paveicās. Izrādās, ka Spānijas karalim Alfonam XIII ļoti patīk autosports, kas tolaik vēl tikai sāka attīstīties.  Karaļa sieva sadomāja viņam 23.dzimšanas dienā uzdāvināt jaunu automobili, ko Birkigts bija tikko kā projektējis. Tas bija Hispano-Suiza T15. Uz cietā rāmja bija uzmontēts 2,6 litru motors ar 60 ZS jaudu. Dzinējs bija vienā blokā ar trīspakāpju pārnesumkārbu. Zīmīgi, ka Marks viens no pirmajiem pasaulē izmantoja aizmugures riteņu kardānpārvadu. Un tas notika laikā, kad citām mašīnām bija arhaiskā ķēdes piedziņa. 16 modeļa T15 cilindriem bija T veida vārstuļu galviņa un virzuļiem – ļoti gara darba gaita. Tas faktiski ļāva jau tukšgaitā izmantot augstu vērpes momentu.

Hispano-Suiza
Hispano-Suiza emblēma.
Hispano-Suiza
T15 Alfonso XIII. 1912

Pateicoties modernizācijai, 3,6 litru dzinējs nodrošināja jau 75 zirgspēkus.  Automobilis attīstīja ātrumu līdz 130 kilometriem stundā. Tā vadāmība bija ļoti komfortabla.  Pēc uzvaru sērijas dzimtenē (tai skaistā Sansebastjanā) Hispano-Suiza T15 1910.gadā uzvarēja Boloņas sacīkstēs.  Pēc šiem panākumiem modelis T15 ieguva nosaukumu Hispano-Suiza Alfonso XIII. Par automobili jūsmoja pats karalis (laika gaitā viņa garāžā bija sakrājušies vairāk nekā 30 šīs markas automobiļi).

Hispano-Suiza
Reklāma. 1909.
Hispano-Suiza
T15 Berline. 1911
Hispano-Suiza
T15 Berline. 1911

Pakāpeniski automobiļi Hispano-Suiza iemantoja drošu, ātru un komfortablu mašīnu slavu. Pasūtījumu skaits auga, un vienā no Parīzes priekšpilsētām uzradās firmas franču nodaļa.  Jau pēc diviem gadiem rūpnīca izlaida vairāk automobiļu nekā Barselonas uzņēmums.

Kopš 1913.gada mašīna bieži uzvarēja dažādos rallijos.  Bet 1914.gadā Lielbritānijas trasē Brooklands tā sasniedza ātrumu 149,5 kilometri stundā!

Pircēji mašīnai Hispano-Suiza varēja izvēlēties visekskluzīvākās virsbūves: no divvietīga kabrioleta līdz limuzīnam. Modelis bija kļuvis ļoti populārs, trijos gados tika samontēti vairāk nekā 500 automobiļi.

Marks bija iecerējis radīt demokrātiskākas mašīnas, taču karš plānus izjauca.

Hispano-Suiza
Type 32. 1918
Hispano-Suiza
Type 32. 1918

Pirmais pasaules karš piespieda ražošanu sašaurināt. Spānija palika neitrāla, taču zaudēja noieta tirgus Eiropā.  Daļu automobiļu sāka eksportēt uz Ziemeļameriku un Dienvidameriku. Jaunajai pasaulei tika radīts vairāk pieejams modelis Type 18 ar 4,7 litru un 30 ZS motoru.

Pirmā pasaules kara gados Hispano-Suiza pildīja militāros pasūtījumus. Birkigts, Barselonā izstrādājot aviācijas motorus, konstruēja astoņcilindru alumīnija dzinēju ar ūdens dzesēšanu, kura jauda bija 140 ZS un 1400 apgriezieni minūtē.  Ar šiem motoriem apgādāja angļu Newport, bet iznīcinātājam SPAD Marks izstrādāja dzinēju ar 300 ZS jaudu.

Hispano-Suiza
Reklāma.
Hispano-Suiza
H6B Coupe de Ville. 1916

Aviomotoru izmēģinātāju vidū bija franču lidotājs Žoržs Ginemē, kura kontā bija 53 iznīcinātas pretinieka lidmašīnas. Viņu pašu notrieca septiņas reizes, taču šim asam izdevās izdzīvot. Uz viņa kaujas eskadriļas lidmašīnu sāniem bija uzzīmēts lidojošs stārķis – lidotāja dzimtenes Elzasas un Lotringas simbols. 22 gadus vecais pilots gāja bojā, un kopš 1917.gada 11.septembra tēlnieka Fransuā Bazēna veidotā figūriņa –  stārķis, kas tiecas pacelties no radiatora jumtiņa, ir Hispano-Suiza firmas zīme.

Hispano-Suiza
1925.gada izstādē automobilis Hispano-Suiza (pa labi) bija liels automobiļa Rolls-Royce (pa kreisi) konkurents.
Hispano-Suiza
Škoda Hispano-Suiza 25/100, kas montēts rūpnīcā Škoda Pilzenē (Čehoslovākija). 1926.
Hispano-Suiza
Čehoslovākijas prezidents Tomašs Masariks uz automobiļa Škoda Hispano-Suiza 25/100 Kellner Freres fona. 1926.

Pēc Pirmā pasaules kara konstruktors atkal darbojās ar luksusa klases automobiļu modeļiem. Pirms kara Т15 tika uzskatīts par paraugmodeli, bet jaunais Hispano-Suiza H6 (ar vēlākajām modifikācijām Н6В un Н6С) visos rādītājos to pārspēja. Automobilis bija apgādāts ar trīspakāpju pārnesumkārbu un sešcilindru dzinēju (tilpums 6,6 litri, jauda 135 ZS). Šī mašīna ar 2600 kg masu attīstīja ātrumu līdz 137 kilometriem stundā. Uzkare – ar gareniskām atsperēm. Garums (4,83 m) nekāds iespaidīgais nebija, toties nepieciešamo komfortu nodrošināja 3,69 metru riteņu bāze. Kā īpatnība atzīmējama ļoti drošā dubultā aizdedzes sistēma ar divām svecēm katrā cilindrā. Starp novitātēm ir visu riteņu bremzes ar hidropastprinātāju.

Hispano-Suiza
H6B Labourdette. 1919
Hispano-Suiza
H6B Labourdette. 1922
Hispano-Suiza
H6C Tulipwood Torpedo Nieuport. 1924
Hispano-Suiza
H6B Skiff Torpedo Labourdette. 1922

Izrādījās, ka modelis H6 (un modifikācijas) ir īsts ilgdzīvotājs – to izlaida 15 gadus un tikai 1934.gadā izbeidza tā ražošanu. Tika izgatavoti kopskaitā 2350 šie automobiļi. Montāža notika ne tikai Spānijā un Francijā, bet arī Čehoslovākijas rūpnīcā Škoda (Pilzenē). No 1925.gada līdz  1929.gadam  samontētajiem aptuveni 100 eksemplāriem nosaukums bija Škoda Hispano-Suiza 25/100. Interesanti, ka Čehoslovākijā izgatavotie automobiļi tika uzskatīti pat par kvalitatīvākiem nekā franču paraugi. Vienu no šādiem limuzīniem ar franču firmas Kellner Freres virsbūvi izmantoja Čehoslovākijas prezidents Tomašs Masariks.

Īpaši panākumi bija modelim H6B, kas kļuva par vienu no visprestižākajiem sava laika automobiļiem, kuru iegādājās visbagātākie cilvēki pasaulē. Bija arī ekskluzīvas versijas. Piemēram, sacīkšu braucējs Andrē Dibonē izmantošanai sacensībās pasūtīja speciālu kabrioletu Targa Florio ar 200 ZS dzinēju.  Virsbūve bija no tulpjukoka, tāpēc auto bija viegls un skaists.

Modelis H6 bija dārgs, tāpēc 1924.gadā Spānijas tirgum tika izlaistas lētākas versijas –  T48 un T49. Pirmajai no tām bija četru cilindru un 2,5 litru, bet otrai – sešu cilindru un 3,8 litru dzinējs.

Hispano-Suiza
H6C Landaulet. 1930
Hispano-Suiza
H6C Convertible sedan Hibbard&Darrin. 1928
Hispano-Suiza
H6B Coupe Chauffer Binder. 1930

Par 1931. gada Parīzes autosalona sensāciju kļuva modelis  Hispano-Suiza J12 (Spānijā tika marķēts kā T68). Tam bija 9,4 litru un 12 cilindru dzinējs ar 220 ZS jaudu. Motoram bija augšējais sadalītājvārsts, virzuļi tika izgatavoti no speciāla sakausējuma, ko izstrādāja pats Birkigts. Dzinējam bija arī divi dubultkarburatori Solex-Hispano-Suiza. Automobilis tika apgādāts ar automātisko termostatu un elektrisko benzīna sūkni bākā. Dubultā aizdedze ietvēra divas sveces uz cilindru, četras spoles un divus sadalītāja pārtraucējus. Šāds dublējums pasargāja no kļūmēm.

Hispano-Suiza
Type 49. 1924
Hispano-Suiza
Type 49. 1929
Hispano-Suiza
J12 Cabriolet Vanvooren. 1935

Pēc diviem gadiem parādījās arī vairāk pieejams modelis Hispano-Suiza K6. Tas bija mazāks (riteņu bāze 3420 mm), tika apgādāts ar 5,2 litru 120 ZS “sešnieku”. Maksimālais ātrums bija 145 km/h. Taču izdevās samontēt tikai 204 automobiļus.

Hispano-Suiza
J12. 1931
Hispano-Suiza
J12 Berline Vanvooren. 1934
Hispano-Suiza
Barona Rotšilda J12.

1931.gadā Spānijā pasludināja Otro republiku, galvenais zīmola aizbildnis Alfonso XIII devās trimdā. Režīma maiņa izpaudās tādējādi, ka ražošanas un pārdošanas apjomi Spānijā saruka.

1935.gadā  pēkšņi nomira Damiāns Matē. Kompānijas vadību pārņēma viņa dēls Mikels. Tajā pašā gadā sākās pilsoņu karš. Hispano-Suiza rūpnīcas tika nacionalizētas, tajās sāka ražot bruņumašīnas. Marks Birkigts un Mikels Matē devās uz Franciju, kur tobrīd viņu rūpnīca netraucēti darbojās.

Hispano-Suiza
K6 Cabriolet. 1935
Hispano-Suiza
K6 Cabriolet Brandone. 1935
Hispano-Suiza
K6 Convertible. 1935

Sakarā ar ekonomikas krīzi, kas aptvēra visu pasauli, firmai nācās pārslēgties uz lētāku modeļu izlaidi, bet 1936.gadā vajadzēja vispār atteikties no vieglo automobiļu izlaides.

Pēc Otrā pasaules kara sagrautajā Eiropā neviens nesapņoja par greznām, dārgām mašīnām. Taču nemiera pilnais Marks plānoja atgūt bijušo markas slavu. Viņš gatavojās izlaist jaunu modeli ar V veida astoņcilindru dzinēju un priekšējo piedziņu. Taču projekts, tāpat kā daudzi citi plāni un cerības, palika nepiepildīts. Izcilais konstruktors 1953.gada 15.martā nomira.

Hispano-Suiza
K6 Convertible. 1936
Hispano-Suiza
K6 Coupe. 1936
SHARE
Previous articleEmbodying The Passion
Next articleČempions

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY