Skorpionu karalis

0
51
Abarth

Viņš dzimis Austrijā, dzīvojis Itālijā. Vecāki viņam deva vārdu Karlo Alberts, pats sevi viņš dēvēja par Karlo Alberto. Bet visā pasaulē viņu pazīst kā Abartu.

Abarth
Karlo Abarts. 1930.

Pirmie motocikli, pirmās uzvaras

Nākamais sacīkšu braucējs un inženieris konstruktors dzimis Vīnē, kur viņa ģimene ieradās no Itālijas pilsētiņas Merano. Ar motocikliem sāka aizrauties kopš bērnības. Tāpēc vecāki nebija pārsteigti, kad septiņpadsmitgadīgais Karlo, 1925. gadā ieradies Itālijā, pieteicās darbā kompānijā Castagna, kas projektēja motociklu un velosipēdu šasijas.

Abarth
Karlo Abarts (stāv no labās) un Tacio Nuvolari pie Cisitalia Abarth 204 A Spyder stūres. 1950.
Abarth
SAbarth 205 A Berlinetta Vignale sacensībās Mille Miglia. 1950.

Izbaudījis patstāvību, pēc diviem gadiem atgriezās Austrijā un sāka strādāt rūpnīcā Motor Thun Motorcycle, kura, protams, ražoja motociklus. Un tajā pašā gadā sāka piedalīties motosacīkstēs. Pirmā uzvara atnāca 1928. gadā Zalcburgā.  Drīz vien viņš kļuva par slavenu un ļoti populāru motobraucēju. Eiropas čempiona titulu (tai skaitā automobiļu sacensībās) izcīnīja piecas reizes. Bet sacīkšu motociklus konstruēja pats, tos pielāgojot sev.

Abarth
Cisitalia Abarth 204 A Spyder. 1950.
Abarth
Abarth 205 A Berlinetta Vignale. 1951.

Avārija, Porsche, Cisitalia

Karlo 1934. gadā atkal devās uz Itāliju: vilināja sacīkšu braucēja karjera. Viss iegrozījās veiksmīgi. Viņš pieņēma Itālijas pilsonību, kļuva par Karlo Alberto un apprecējās ar Antona Pihas (Ferdinanda Poršē znota un nākamā Volkswagen bosa) sekretāri. Bet 1938. gadā sacīkšu laikā Dienvidslāvijā piedzīvoja smagu avāriju. Gandrīz gadu nogulēja slimnīcā. No motosacīkšu braucēja karjeras nācās atvadīties.

Abarth
Abarth 205 A Berlinetta Vignale. 1951.
Abarth
Abarth 205 A Berlinetta Vignale. 1951.

Pēc izārstēšanās nebrauca nedz uz Austriju, nedz uz mīļo Itāliju, bet palika Dienvidslāvijā, kur automobiļu degvielas sistēmas pielāgoja pārejai uz petroleju un ieguva nenovērtējamu pieredzi dzinēju pilnveidošanā.

Pēc Otrā pasaules kara Abarts atgriezās Itālijā, kur strādāja kopā ar Rodolfo Hruski, nākamo Alfa Romeo tehnisko direktoru. Pateicoties draudzībai ar Ferri Poršē, kompānijas Porsche dibinātāju, viņš kopā ar kolēģi dabūja darbu šajā kompānijā.  Abarts un Hruski nodibināja Porsche filiāli Itālijā.

Abarth
Abarth 1500 Biposto Bertone. 1952.
Abarth
Abarth 1500 Biposto Bertone. 1952.

Pēc kāda laika Pjero Duzjo piedāvāja Abartam tehniskā direktora amatu un aicināja kļūt par autosacīkšu braucēju viņa jaunajā kompānijā Cistalia, kas ražoja automobiļu Fiat sacīkšu modifikācijas. Un tieši tolaik Karlo iepazinās ar leģendāro itāļu sacīkšu braucēju Tacio Nuvolari. Vēlāk Abarts izveidoja savu kompāniju Scuderia Abarth, par kuras pilotu kļuva viņa draugs Nuvolari.  Karlo piekrita strādāt pie Duzjo. Tas notika 1946. gadā, bet pēc trim gadiem kompānijai radās grūtības. Pjero Duzjo no tām aizbēga uz Argentīnu. Cisitalia savu darbību beidza.

Abarth
Fiat Abarth 103 GT Ghia. 1953.

Sapnis piepildījies!

Duzjo kompānijas liktenis Abarta turpmāko dzīvi neietekmēja: viņam jau bija iepaticies ražošanas process, tāpēc censonis aktīvi piedalījās dažādos projektos. Mieru nedeva ideja nodibināt savu automobiļu rūpnīcu.

Abarth
Alfa Romeo Abarth 1900 Conrero sacensībās Mille Miglia. 1953.

Beidzot sapnis piepildījās. Pēc Duzjo aizbraukšanas viņš Turīnā nodibināja savu trokšņa slāpētāju un atgāzu izlaides sistēmu ražošanas firmu. Jāteic, ka izlaides sistēmas vienmēr bijušas Abarta jājamzirdziņš, tāpēc vēlāk visas viņa mašīnas izcēlās ar labi nostādītu “balsi” (un kuram gan itālietim netīk bella canzone?!). Karlo sapulcināja veselu komandu – 35 speciālistus. Savu lolojumu nosauca gluži vienkārši par Abarth. Bet par emblēmu izvēlējās vairogu, uz kura bija attēlots skorpions, jo viņa dzimšanas diena iekrita šajā Zodiaka zīmē.

Abarth
Alfa Romeo Abarth 1900 Conrero sacensībās Mille Miglia. 1953.

Pirmie modeļi

Karlo Abarts bija neparasts cilvēks: viņš apvienoja “divus vienā” – sacīkšu braucēja un automobiļu konstruktora karjeru. Pateicoties tam, viņš spēja patstāvīgi radīt automobiļus, kas varēja piedalīties rallijos un gūt sensacionālas uzvaras.

Abarth
Fiat Abarth 750 Bertone. 1956.

Cisitalia laikā gūtā pieredze atmaksājās. Abarts jau gadu pēc savas firmas atvēršanas, 1950. gadā Turīnas autosalonā parādīja savu modeli 204, kura galvenā iezīme bija ātrums: 190 kilometri stundā! Tā 1090 kubikcentimetru motors bija pārtaisīts no vieglā Fiat 1100 standartdzinēja. Tik iespaidīgu rādītāju Abarts sasniedza, pateicoties tam, ka bija radījis vieglo mašīnu ar pludlīnijas formas virsbūvi.

Abarth
Abarth & C stends izstādē Auto Show Sepia.

1952. gadā dienasgaismu ieraudzīja modelis 205, kas bija apgādāts ar firmas Vignale virsbūvi, nedaudz vēlāk – modelis 207А – vieglais rodsters ar Воаnо virsbūvi uz vieglā Fiat 1100 šasijas. Tā dzinēja jauda bija pieaugusi līdz 66 ZS, sasniedzot 6000 apgr./min. Maksimālais ātrums atkarībā no transmisijas pārnesumskaitļa svārstījās robežās no 165 līdz 186 kilometriem stundā.

Abarth
Karlo Abarts.
Abarth
Fiat 500 Abarth. 1958.

Draudzība ar Fiat

Netālu no Abarta rūpnīcas atradās Fiat. Šis kaimiņš un Karlo aizrautība ar ātrumu savu panāca: viņš sāka pilnveidot sērijveidā ražotās, galvenokārt kaimiņa markas mašīnas.  Izrādījās, ka šie lētie automobiļi ar Abarth piedāvātajām darbības raksturlielumu modifikācijām ir visnotaļ ātri: faktiski tos nevarēja apdzīt. Kompānija Fiat pat ieviesa Abarth izstrādņu stimulēšanas sistēmu, proti, izmaksāja solīdus honorārus par godalgotajām vietām, ko sacensībās ieguva Fiat automobiļi.

Abarth
Fiat Abarth 2300 S. 1963.

Abarts bija radošs un godkārīgs cilvēks. Vēlāk, 1953. gadā viņš atteicās no sērijveida ražošanas un ar savu vārdu sāka izlaist izstrādājumus ierobežotā skaitā. Tie bija ātri automobiļi, kas tika apgādāti ar slaveno itāļu firmu Bertone, Zagato, Ghia virsbūvēm.  Taču no Fiat mašīnu pārtaisīšanas un pilnveidošanas neatteicās.

Abarth
Abarth 208 A. 1954.
Abarth
Abarth 210 A. 1955.
Abarth
Fiat Abarth 750. 1956.

“Karstās mašīnas” 

Koncerns 1955. gadā izlaida modeli Fiat 500 (Itālijā to dēvēja par Cinquecentо – “pieci simti”). Šis “činkvečento” kļuva par kulta automobili, par vienu no valsts simboliem, nācijas leģendu un lepnumu.  Pēc tam parādījās modelis Fiat 600 – mikrolitrāžas mašīna ar 40 ZS dzinēju. Neraugoties uz tik pieticīgu rādītāju (īpaši mūsdienās), mašīna sacensībās pa apli stabili apsteidza savus konkurentus attiecīgajā klasē.

Abarth
Fiat Abarth 750 GT Coupe Zagato. 1957.
Abarth
Fiat Abarth 750 GT Coupe Zagato. 1957.

Pēc šiem Abarth meistaru pilnveidotajiem modeļiem bija milzīgs pieprasījums: prestižos Ferrari spēja iegādāties tikai daži izredzētie, bet lētās Cinquecentо vai Fiat 600, kas tika sauktas par “karstajām mašīnām”, bija pieejamas daudziem. Pieprasījums bija tik traks, ka pārtaisīšanas pieprasījumi Abarth smacēja nost.  Tad Karlo Abarts atrada izeju: viņš sāka piedāvāt pašrocīgi uzstādāmu detaļu komplektus. Proti, izdomāja to, ko mūsdienās dēvē par tūninga vaļiem.

Abarth
Abarth Simca 1300. 1963.
Abarth
Fiat Abarth 1000 OTR. 1967.

Vienošanās

1961. gadā Fiat un Abarth parakstīja oficiālu vienošanos par sadarbību, kas paredzēja, ka koncerns piegādā Abarta rūpnīcai atsevišķus automobiļu mehānismus, kurus tā pēc saviem ieskatiem var modernizēt un pilnveidot. Parasti tās bija bremzēšanas, dzesēšanas, izplūdes un karburatoru sistēmas.

Abarth
Kompānijas logotips kopš pašiem tās pirmsākumiem gandrīz nemaz nav mainījies: tajā attēlots skorpions, kas reizē ir arī Karlo Abarta Zodiaka zīme. Vairogs fonā simbolizē uzvaru; sarkanā un dzeltenā krāsa pārstāv sacīkšu pasauli; Itālijas karoga elementi savu pastāvīgo vietu ieguva tikai pēc 2007. gada.

Par pirmo Fiat un Abarth augli tiek uzskatīts modelis Abarth 850 ТС ar palielinātu spēka agregāta apjomu. Pēc tam sekoja vēl divi: 850 ЕС Nurburgring un 850 ТС Corsa. No oriģinālā modeļa tie atšķīrās tikai ar ūdens radiatoru. Abi bija paredzēti tikai un vienīgi sacensībām. Maksimālais ātrums sasniedza 178 kilometrus stundā.

Abarth
Karlo Abarts ar saviem automobiļiem. 1965.

Modeļi leģendas

Automobiļu pasaulē ir labi pazīstams 1963. gada izlaiduma modelis Abarth 595. Šo mazgabarīta, mazlitrāžas mašīnu cilvēki iemīļoja arī tāpēc, ka par tās bāzi tika izmantots Fiat 500. Automobilis bija apgādāts ar motoriem, kas ar nedaudz palielināto jaudu atšķīrās no tipiskajiem Fiat dzinējiem. Ļaunas mēles melsa, ka Abarts vienīgi plūc svešu panākumu augļus. Taču tā nav. Minēsim pierādījumu: Abarta versijas spēka agregāta karteris bija izgatavots no alumīnija, bet pilnveidotais karburators ļāva kāpināt automobiļa jaudu, pateicoties tam, ka spēja palielināt ātrumu pat līdz 130 kilometriem stundā. Tolaik tas bija labs rādītājs.

Abarth
Abarth 207 A. 1955.
Abarth
Alfa Romeo Abarth 1300 Berlinetta Colani. 1959.

Savukārt modelis Abarth 207 A tika radīts, lai iekarotu ASV tirgus. Tā jauda bija 66 ZS, bet maksimālais ātrums – 186 kilometri stundā. Šis rādītājs kalpoja par labu reklāmu. Karlo Abarts vispār skandināja, ka šajā sfērā ir gūti izcili sasniegumi. Un visai veiksmīgi produktu pārdeva.

Abarth
Fiat Abarth 2000 Pininfarina. 1969.

Abarts lielākoties strādāja ar mašīnām, kuru pamatā bija sērijveida fiati.  Taču 1957. gadā kopā ar Turīnas Tehnisko universitāti un firmu Pininfarina uzbūvēja automobili rekordistu. Par tā bāzi kļuva Alfa Romeo Giulieta. Šis automobilis Moncas autodromā savā klasē (apjoms 1100 kubikcentimetri) sasniedza uzreiz piecus rekordus.  Bet sešdesmito gadu sākumā uz franču mazlitrāžas mašīnas Simca 1000 bāzes tika izveidota kupeja Abarth Simca ar dzinēju darba apjomu 1600 un 2000 kubikcentimetri, kura attīstīja ātrumu līdz 230 kilometriem stundā.

Abarth
Stola Abarth Monotipo. 1998.

Ļoti populāra bija arī firmas Autobianchi – A mazlitrāžas mašīnas rallija modifikācija 112 Abarth, kas dienasgaismu ieraudzīja 1971. gadā. Tā bija Karlo gulbja dziesma. Tajā paša gadā kompāniju “aprija” Fiat. Bet skorpions uz vairoga kļuva par Turīnas koncerna sporta apakšvienības zīmi.

Drīz vien Abarts atgriezās Vīnē. Taču diezin vai vecums un nogurums kļuva par pārcelšanās cēloni. Fiat slēdza gandrīz visus viņa projektus, izņemot no mārketinga viedokļa izdevīgās rallija programmas. Par visveiksmīgāko projektu te kļuva modelis Fiat 131 Abarth, kas pēc bīstama sāncenša neizskatījās. Taču septiņdesmito gadu beigās “vilks aitas ādā” apdraudēja daudzus sacensību monstrus, pat tādus kā Lancia Stratos HF.  Modelis Fiat 131 Abarth kļuva par pasaules čempionāta uzvarētāju komandu vērtējumā 1977., 1978. un 1980. gadā.

Abarth
Abarth Coupe. 2008.

Abarta firmas pēdējā sacīkšu mašīna bija Lancia 037 Abarth. Šis modelis 1983. gadā kļuva par uzvarētāju marku ieskaitē. Pēc tam tieši marka Lancia  ieņēma godpilno vietu Fiat ralliju karogos. Nosaukums Abarth oficiāli izzuda no sacīkšu trasēm. Turpmāk ar Skorpiona marku tika izlaistas pielabotas Fiat sērijveida mašīnas: Ritmo (1984), Tipo (1988), Punto (1993) un Stilo (2002).

Karlo Alberto Abarts nomira 1979. gada 24. oktobrī pilsētā, kurā bija piedzimis. Zem tās pašas Skorpiona zīmes.

P.S. Fiat nolēma 2007. gadā atjaunot Abarth kā atsevišķu zīmolu, kura paspārnē tūdaļ iekļāva Grande Punto. Bet 2008. gada novitāte Abarth 500 ir tikai Fiat 500 reinkarnācija un lielisks veltījums sacīkšu skorpionu autoram.

Abarth
Fiat 500 Abarth. 2011

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY