Krievijas impērijas pēdējais autosalons

Par lielāko no visiem Krievijas impērijas autosaloniem (un pēdējo šajā valstī) kļuva IV Starptautiskā automobiļu izstāde, kas 1913. gadā tika rīkota par godu Romanovu 300. gadadienai Nikolaja II personiskā aizbildnībā.

Ieeja IV Starptautiskajā autoizstādē Mihailovas manēžā.
Ieeja IV Starptautiskajā autoizstādē Mihailovas manēžā.

Izstāde bija krieviski vērienīga. Izrādījās, ka Mihailovskas manēža 189 izstādes dalībniekiem ir par mazu, tāpēc tika piesaistīta Kazaku manēža, blakus esošās koka ēkas, laukums un pat stikla rotonda. Visā platībā starp manēžām uzbūvēja milzīgu trīs posmu paviljonu ar stikla jumtu. Izstāde kopumā aizņēma 15 tūkstošus kvadrātmetru.

Pie manēžas ieejas – imperatora Nikolaja II automašīna.
Pie manēžas ieejas – imperatora Nikolaja II automašīna.

“Peterburgskij Ļistok” ar sajūsmu rakstīja: “Vairāki simti jaunu automobiļu, cits par citu greznāki, spīd un laistās.” Un nedaudz vēlāk tikpat dedzīgi pauda sašutumu: “Visi ir pārsteigti par to, ka tik grandiozā izstādē ir ļoti maz vispārpieejamu automobiļu. Izstāde ir domāta vienīgi miljonāriem.” Taču izdevuma žurnālists mānījās. Par vienu no 1913. gada vasaras sezonas modes tendencēm kļuva nelieli divvietīgi automobiļi (spilgts paraugs – Peugeot Bebe). Tos pārdeva par visnotaļ demokrātiskām cenām. Jāatzīmē, ka gandrīz visi automobiļi no stendiem tika pārdoti.

Izstādes apmeklētāju grupa. Centrā – imperators Nikolajs II.
Izstādes apmeklētāju grupa. Centrā – imperators Nikolajs II.

Vāciju pārstāvēja 27 automobiļu kompānijas, Franciju – 21, Lielbritāniju – 9, Ziemeļameriku – 6, Itāliju – 5, Beļģiju – 3, Austroungāriju, Zviedriju, Šveici un Krieviju pa divām. Izstādes dalībnieki bija visi tā laika līderi pasaulē, no kuriem daudzi pozīcijas notur joprojām.

Izstādes atklāšanas dalībnieku grupa.
Izstādes atklāšanas dalībnieku grupa.

Vācieši līderi

Pagājušā gadsimta sākumā Krievijas automobiļu tirgū dominēja Vācijas kompānijas. No tām uz šo izstādi ieradās gandrīz trīsdesmit. Gaisā jau virmoja kara vēsmas. Tāpēc nav jābrīnās, ka gandrīz visas kompānijas uz izstādi bija atvedušas karā izmantojamus transportlīdzekļus. Piemēram, firma Adler demonstrēja dažādas ietilpības speciālās sanitārās mašīnas, kā arī armijas pārtikas furgonu.

Firmas Benz stends.
Firmas Benz stends.

Vācijas firma Adam Opel, kas pirms tam izgatavoja šujmašīnas un velosipēdus ar dažāda lieluma riteņiem un līdz 1913. gadam jau bija kļuvusi par vērienīgu automobiļu ražotāju, arī daudz ko parādīja. Šī Vācijas firma, sašaurinājusi šujmašīnu izlaidi un 1912. gadā atzīmējusi pusgadsimta jubileju, bija sākusi aizrauties ar sacīkšu mašīnu ražošanu.  Un tās finišu sasniedza pat kā otrās un trešās!  Tāpēc līdztekus savām slavenajām kravas mašīnām autoražošanas līderi demonstrēja arī sporta mašīnas.   

Firmas Adler stends.
Firmas Adler stends.

Tolaik automobiļi Mercedes un Benz Krievijas impērijā bija ļoti populāri. Daiļrunīgs fakts: Pēterburgā no katrām 1600 mašīnām 162 bija nepavisam ne lētās šo kompāniju mašīnas, bet Maskavā no 826 – 142. Turklāt Krievijā ārzemju mašīnu netrūka: bija pārstāvētas 122 dažādas autofirmas.  Pieprasījumu uzkurināja arī izmēģinājuma brauciens, ko 1912. gadā rīkoja Kara ministrija. Šis brauciens, kura maršrutā tika iekļauti grūti pārvarami zemes ceļi, dalībniekiem bija laba izturības pārbaude. Līdz Pirmajam pasaules karam tika pārdoti 566 vieglie automobiļi Mercedes un 455 smagās mašīnas un autobusi Daimler. Arī kompānijai Benz būtu grēks sūdzēties par nevērību pret sevi: Krievijā 1912.–1913. gadā tika pārdotas 304 mašīnas.

Firmas Adam Opel stends.
Firmas Adam Opel stends.
Firmas Protos stends.
Firmas Protos stends.

Augusta Horha atmiņas

Autosalonu apmeklēja Augusts Horhs, markas Audi dibinātājs un tāda pašā nosaukuma automobiļa radītājs. Gandrīz pēc ceturtdaļgadsimta viņš par to savā grāmatā Ich baute Autos (“Es būvēju automobiļus”) rakstīja: “Krievi bija nolēmuši 1913. gada maijā pie sevis Pēterburgā (tagadējā Ļeņingradā) sarīkot automobiļu izstādi. Firma Audi uz to nosūtīja vairākas mašīnas. Es tur ierados jau pirms atklāšanas, lai pienācīgi noformētu mūsu stendu…”

Firmas Dürkopp stends.
Firmas Dürkopp stends.

Horhs piemin arī izstādes atklāšanas banketu: “…Neko tamlīdzīgu ne pirms, ne pēc tam neesmu redzējis. No ikriem galds šķita melns, pēc tam cits pēc cita tika pasniegti seši ēdieni, kas pārsteidza ar savu lielumu. Vakariņas ilga no astoņiem vakarā līdz vieniem naktī, bet pēc tam nāca kārta bagātīgai iedzeršanai.”

Firmas Podeus stends.
Firmas Podeus stends.

Izstāde Horhem palikusi atmiņa vēl ar ko citu. Viņš secina: “Mēs, izstādes dalībnieki vācieši, drīz vien jutām, ka šajā valstī ne visai tiekam ieredzēti. Mums izdevās pārdot tikai dažus automobiļus, turpretī franču firmu stendos pasūtījumi tika saņemti lielā daudzumā.“

Firmas Peugeot stends.
Firmas Peugeot stends.

Francijas izraušanās

Franču firma Peugeot Krievijā ienāca jau 1896. gadā. Tad tika pārdots arī pirmais automobilis. Marka ar katru gadu kļuva populārāka. Peugeot 1913. gadā Sanktpēterburgā atvēra ģenerālpārstāvniecību un organizēja savu modeļu prezentācijas IV Starptautiskajā autoizstādē. Tur tiem pievērsa uzmanību Nikolajs II. Imperatora garāžai tika nopirkti divi automobiļi. Par vienu no tiem kļuva vieglais divvietīgais Peugeot Bebe ar 10 ZS jaudas četrcilindru dzinēju.

SFirmu Alexis Kellner un Delaunay Belleville stendi.
SFirmu Alexis Kellner un Delaunay Belleville stendi.

Luijs Reno pats personīgi ieradās izstādē, lai iepazīstinātu ar saviem modeļiem. Izstādē parādīja arī Nikolaja II 40 ZS limuzīnu, kas varēja bez degvielas papilduzpildīšanas nobraukt 350 kilometrus. Pēdējā Krievijas imperatora autoparkā tolaik jau bija pieci šīs markas automobiļi.

Izstādes zāles daļa.
Izstādes zāles daļa.

Kompānija Renault līdztekus vieglajām mašīnām publikai rādīja divus kravas modeļus: 16 ZS modeļa DA armijas mašīnu ar 3 tonnu kravnesību un 12 ZS modeļa BG furgonu, kura svars – viena tonna. No vieglajiem modeļiem furgona šasija atšķīrās tikai ar pastiprinātu rāmi.

Firmas Excelsior stends.
Firmas Excelsior stends.

“Sudraba spoks” un “Havanna”

Šajā autoizstādē bija arī debijas. Piemēram, pirmo reizi tika parādīts violetais Rolls-Royce. Modelis ar nosaukumu “Sudraba spoks” tik ļoti iepatikās caram, ka pēc salona slēgšanas tika izdarīts speciāls pasūtījums šādu mašīnu uzbūvēt. Tai bija visi tolaik iespējamie komforta elementi: elektriskais apgaismojums, mīksti, ērti sēdekļi, puķu vāzes, neseseri, pelnutrauki un pat telefons.  Limuzīns no Lielbritānijas pienāca 1914. gadā.

Firmas SPA stends.
Firmas SPA stends.

Par vēl vienu izstādes debitanti kļuva neliela sporta mašīna. Tās divvietīgā virsbūve ar savām aprisēm atgādināja cigāru. Tāpēc mašīna ieguva iesauku “Havanna”. Mašīnai bija “dubultpilsonība”: šasija un motors bija no franču firmas La Buire, bet korpusu izgatavoja Pētera Iļjina Maskavas ekipāžu un automobiļu fabrika. Šī nelielā firma bija La Buire dīlere Krievijā un bieži būvēja ekskluzīvas virsbūves tās mašīnām.

Izstādes eksponāts – angļu firmas Luton ugunsdzēsēju mašīna.
Izstādes eksponāts – angļu firmas Luton ugunsdzēsēju mašīna.
Firmas Napier stends.
Firmas Napier stends.

Izstādes saimniece

Krievija palika vienā no pēdējām vietām, jo to pārstāvēja tikai divas autoražotnes: Krievu-Baltijas vagonu fabrika un Ivana Puzireva automobiļu rūpnīca. Seši “Krievu-Baltijas” ražojumi blakus slavenu firmu eksponātiem izskatījās godam.

Akciju sabiedrības “Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca” (Rīga) stends.
Akciju sabiedrības “Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca” (Rīga) stends.

“Krievu-Baltijas” ražojumi jau bija diezgan labi pazīstami valstī un pat ārpus tās, bet Puzireva rūpnīcas produkcijai tā bija pirmā šāda līmeņa skate.  Puzirevs parādīja trīs mašīnas: slēgtu piecvietīgu limuzīnu un vaļēju septiņvietīgu automobili ar kravas kasti “torpēda”, kā arī pirmo Krievijas sacīkšu automobili. Puzireva automobiļos pirmo reizi pasaulē transmisijas pārvads tika pārslēgts, izmantojot rūpnīcas izgudrojumu – izciļņsajūgus. Pārslēgšanas sviras atradās virsbūves iekšpusē. Dzinēja, diferenciāļa un pārnesumkārbas karteri bija lieti no alumīnija. Dzinēju darba apjoms sasniedza 6325 kubikcentimetrus, bet jauda 40 ZS.

Akciju sabiedrības “Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca” (Rīga) stends.
Akciju sabiedrības “Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca” (Rīga) stends.

Krievija plaši parādīja savus sasniegumus virsbūvju izgatavošanā. Un ne tikai Puzireva rūpnīcas un “Krievu-Baltijas” mašīnās. Piemēram, kādam pusducim automobiļu Mercedes bija fabrikas “Ivan Breitigam” virsbūves.  Ar Iļjina fabrikas virsbūvēm bija apgādātas trīs mašīnas: limuzīns un sacīkšu rodsters.  Trešais bija sanitārais furgons.

Akciju sabiedrības “Krievu- Baltijas vagonu rūpnīca” (Rīga) stends.
Akciju sabiedrības “Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca” (Rīga) stends.

Maskavas žurnāls “Automobiļist” (Nr. 10, 1913. gads) atzīmēja: “Ārzemnieki stendos varēja apskatīt virsbūves, ko rādīja Maskavas pirmšķirīgās firmas, no kuram vajadzētu mācīties.” Bet “Ježegodņik automobiļizma” jau 1910. gadā atzīmēja, ka “rūpnīcas “Pobeda” karosērijas (tā tolaik sauca virsbūves – Red.) formas un līniju skaistuma ziņā nemaz neatpaliek no ārzemju ražojumiem, bet attiecībā uz izturību Krievijas ceļu apstākļos tās pat pārspēj”.

Akciju sabiedrības “Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca” (Rīga) stends.
Akciju sabiedrības “Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca” (Rīga) stends.

Epiloga vietā

Izstādes nobeigumā 230 verstu garumā notika sacensības pa apli, kurās piedalījās 18 braucēji. Par absolūto uzvarētāju ātrumā ziņā ar rezultātu 228 kilometri stundā kļuva Suvorins, kas brauca ar Benz. Grand Prix ieguva Ivanovs ar “Krievu-Baltijas” mašīnu. Izstādes žūrija Lielās zelta medaļas piešķīra par kravas mašīnām Daimler un Benz. Mazās zelta medaļas saņēma kravas mašīnas Mulag, Albion, Dion-Bouton un Peugeot.

Firmas Michelin stends.
Firmas Michelin stends.
Firmas Sorce&Sabeck stends.
Firmas Sorce&Sabeck stends.
Firmas Wippermann stends.
Firmas Wippermann stends.
SIzstādes eksponāts – kara automašīna ar ložmetēju.
SIzstādes eksponāts – kara automašīna ar ložmetēju.
Izstādei veltītā autoskrējiena Maskava – Pēterburga dalībnieku grupa.
Izstādei veltītā autoskrējiena Maskava – Pēterburga dalībnieku grupa.
Izstādes eksponāts – firmas Benz automašīna, kuras jauda bija 200 l/sek. un kura kļuva par izstādei veltīto sacīkšu uzvarētāju, sasniedzot ātrumu 228 km/h.
Izstādes eksponāts – firmas Benz automašīna, kuras jauda bija 200 l/sek. un kura kļuva par izstādei veltīto sacīkšu uzvarētāju, sasniedzot ātrumu 228 km/h.