Hārlijs Ērls – automobiļu modes noteicējs

0
78
Harley Earl

Viņš ir slavens kopš 1927. gada, kad kļuva par pasaulē pirmo dizaineru, kas tika iesaistīts automobiļa konstruēšanā (agrāk ar to nodarbojās inženieri un konstruktori). Viņš radīja pasaulē pirmo konceptauto un ir leģendārā “Detroitas baroka” ciltstēvs.

Harley Earl
Hārlijs Ērls pie automobiļa Cadillac La Salle stūres; stāv General Motors prezidents Alfrēds Sloens. 1927

Ceļa sākums

Viņš dzimis 1893. gadā Losandželosā. Tēvs, bijušais malkas cirtējs no Mičiganas, pārcēlās uz Kaliforniju un Losandželosas centrā atvēra ekipāžu veikalu. Ģimene 1900. gadā devās uz Holivudu, kur Hārlija tēvs kļuva par ekipāžu meistaru un nodibināju savu firmu Earl Carriage Works.

Harley Earl
XX gadsimta piecdesmitajos gados Hārlija Ērla General Motors stilistu komandā bija arī dizaineres (no kreisās) Sjū Vanderbilta, Rufa Glennija, Mārdžorija Forda Polmane, Sandra Longjēra un Pegija Saijere.

Katru vasaru ģimene kādu laiku pavadīja Beilisas rančo – kalnos uz ziemeļiem no Losandželosas. Tur Hārlijs no māliem veidoja mašīnītes jaunākajam brālim Ārtam. Vēlāk General Motors modeļu zālē viņš no plastilīna veidos “mašīnītes” gandrīz dabiskā lielumā.

Drīz vien firma pēc pasūtījuma sāka izgatavot logu stiklus jaunajiem automobiļiem, vēlāk – detaļas, aksesuārus un veselus korpusus. Un mainīja nosaukumu uz Earl Automobile Works, koncentrējoties jaunajā darbības virzienā.

Harley Earl
Ērls pie automobiļa Buick Y-Job stūres. 1938

…Pabeidzis 1911. gadā Holivudas augstskolu, Ērls jaunākais gribēja darboties ar mašīnām. Viņš devās uz Stenfordas universitāti: ģimene vēlējās, lai Hārlijs kļūst par juristu. Drīz vien Ērls atgriezās mājās ar traumētu kāju – viņš aizrāvās ar sportu. Un sāka nodarboties ar to, ko gribēja: bagātajiem un slavenajiem darināja elegantus limuzīnus un ātrgaitas rodsterus. Viņu ievēroja Cadillac produkcijas izplatītājs Rietumkrastā Dons Li, kas 1919. gadā nopirka Earl Automobile Works. Jaunais Don Lee Coach and Body Works saimnieks uzaicināja Ērlu jaunāko par dizaina direktoru. Divos gados Hārlijs izstrādāja vairāk nekā simt pasūtīto virsbūvju. Dienasgaismu ieraudzīja grezni automobiļi uz ne mazāk grezno Packard, Pierce-Arrow, Rolls-Royce un, protams, Cadillac bāzes.

Harley Earl
Buick Y-Job Concept. 1938
Harley Earl
Buick Y-Job Concept. 1938

Korporācijas GM Cadillac nodaļas prezidents Ričards Kolinzs 1921. gadā apmeklēja Losandželosu, lai tiktos ar Donu Li, un iepazinās ar Ērlu. Un jaunajam dizaineram pasūtīja sešu Cadillac modeļu izstrādi, lai iegūtu samazinātus maketus un tos parādītu dīleriem. Hārlijs ķērās pie darba, taču Kolinzs jau bija pārgājis uz citu kompāniju. Cadillac prezidents Lourenss Fišers par Ērla darbu neinteresējās, tomēr Losandželoā ieradās. Un diezgan drīz ar Hārliju sadraudzējās.

Harley Earl
Buick Le Sabre Concept. 1951

Jāteic, ka tolaik vadība kompānijā General Motors, kurai bija piecas vieglo mašīnu  Cadillac, Buick, Pontiac, Oldsmobile un Chevrolet nodaļas secināja: pienācis laiks radīt jaunu automobiļu līniju, kuras mašīnas spētu ieņemt šauro nišu starp Buick un Cadillac. Pēc viņu domām, jaunajam modelim jābūt greznam. Hārlijs Ērls saņēma attiecīgu uzdevumu. Viņam, kaut gan Hārlijs vēl nebija ieskaitīts štatā, deva pasūtījumu izstrādāt miniretro  Cadillac, kuram deva  nosaukumu  Cadillac LaSalle.

Harley Earl
Buick Le Sabre Concept. 1951
Harley Earl
Buick Le Sabre Concept. 1951

Pirmā bezdelīga – Cadillac LaSalle

Ērls strādāja trīs mēnešus. Par iedvesmas avotu izmantodams Eiropas Hispano-Suiza, viņš samazināja rodstera LaSalle gabarītus, radot kontrastu ar lielajām Cadillac mašīnām. Modelim plašā izvēlē tika piedāvātas virsbūves (tās pēc individuāla pasūtījuma izgatavoja firmas Fisher un Fleetwood). Varēja izvēlēties arī divas krāsas: melnu un tumši zilu. Modelim LaSalle bija Cadillac dzinēji V8. Līdz ar to, kā arī pateicoties nelielajiem izmēriem, automobilis kļuva sportiskāks un elastīgāks vadāmības ziņā. Atceroties Hispano-Suiza, Ērls apaļo LaS emblēmu novietoja starp priekšējiem lukturiem. 1927. gada modelis LaSalle tiek uzskatīts ar pirmo amerikāņu automobili, kura dizainu veidojis dizainers, nevis inženieri vai tehnologi.

Harley Earl
Buick Riviera. 1951

GM prezidentam Alfrēdam Sloenam tik ļoti iepatikās ātri paveiktais Ērla darbs, ka viņš to uzaicināja piedalīties Parīzes autoizstādē. Kad publika bija augstu novērtējusi LaSalle, piedāvāja Ērlam GM dizaina direktora amatu.

Harley Earl
Buick Riviera. 1953

Arts & Colour un “grūsnais Buick

Sloens ilgojās panākt un apsteigt pastāvīgo konkurentu Ford, kas ar savu kvadrātveida “Dzelzs Līziju” (Model-T) bija izvirzījies par tirgus līderi, tāpēc nolēma, ka ir pienācis laiks centrālajā birojā noorganizēt dizaina biroju. Tā radās struktūrvienība Art & Colour. To vadīt un dizaineru štatus komplektēt vajadzēja Hārlijam Ērlam.

Harley Earl
Buick Century. 1956
Harley Earl
Buick Century. 1956

Ērls vadīja un komplektēja. Izvēlējās talantīgo Džonu Tjardu, kas vēlāk radīs Lincoln un Packard; Virdžilu Eksneru, kas XX gadsimta piecdesmitajos gados kļūs par Chrysler dizainstudijas vadītāju un vienīgais starp daudziem spēs sacensties ar Ērlu dizaina sasniegumu ziņā. Hārlijs pieņēma darbā  divdesmittrīsgadīgo sacīkšu braucēju un reklāmas mākslinieku Bilu Mičelu, kas pēc tam dizainēs izcilos GM automobiļus, sākot ar neparasto 1936. gada kupeju  Cadillac 60-Special. Un beigu beigās tieši Mičels nomainīs Ērlu GM vadītāja amatā. Taču pirmais jaunajā nodaļā izstrādātais automobilis izgāzās: inženieri ražošanas gaitā mainīja Buick proporcijas.  Šo mašīnu un vienlaikus visu modeļa līniju pēc Chrysler Corporation vadītāja Voltera Kreislera indīgās piezīmes sāka saukt par “grūsno Buick». Tas ietekmēja tirdzniecības apjomu. Bet General Motors beidzot saprata dizaina nozīmi un faktu, ka automobilis nav tikai pārvietošanās līdzeklis.

Harley Earl
Buick Wildcat II Concept. 1954

Savukārt Hārlijs, atcerējies savus māla modeļus, pieprasīja, lai divmetrīgie rasējumi tiktu pārvērsti  pilnizmēra plastilīna modeļos (ar koka karkasu) un visi varētu skaidri redzēt piedāvājamo automobiļa dizainu. Šāda maketēšana ar plastilīna palīdzību  rūpniecībā kļuva par standartu. Zīmīgi, ka Hārlijs Ērls, attīstot automobiļu dizainu, nevis būvēja atsevišķas virsbūves, bet tieši pretēji – ņēma dizaina paraugus no virsbūvju ateljē garāžām un tās pārvērta par populāriem sērijveida automobiļiem. Maikla Lama vārdiem sakot, Ērls “apvienoja automobiļu dizaina mākslu, zinātni un dvēseli”, organizēja nevis tikai ietekmīgu dizaina studiju, bet ielika pamatus dizaina studijai pašas autoražošanas iekšienē.

Viņš nebija pats pirmais dizainers mašīnu pasaulē. Taču radīja automobiļu dizaina industriju. Noformēja, sistematizēja šo biznesu, ieraudzīja, kādas iespējas mašīnu tirdzniecībai paver šis milzīgais potenciāls.

Harley Earl
Chevrolet Corvette C1. 1953
Harley Earl
Chevrolet Corvette C1. 1953

Pirmais konceptauto

Vispasaules gadatirgū, kas 1933. gadā notika Čikāgā, GM pārstāvēja kupeja Cadillac ar dzinēju V16. Panākumi bija milzīgi. Ērla nodaļā izstrādāto automobili atzina par labāko izstādes eksponātu. Buick nodaļas šefs Dž.Kērtiss 1937. gadā rosināja Ērlu radīt “kaut ko jaunu” un šim nolūkam atvēlēja standartšasiju ar 140 ZS dzinēju. Ērls nolēma iegūt publikas viedokli par dažām pasaulē vismodernākā dizaina detaļām. Un radīt “sapņu automobili”. Art & Colour tolaik jau bija pārtapis par GM Styling (pēc trim gadiem Ērls tiks iecelts par GM viceprezidentu dizaina jautājumos).

Harley Earl
1956. gada parauga Corvette visspilgtākā novitāte – dekoratīvā apdare ar virsbūves sānu daļas hromēto apmalojumu, kas automobilim piešķīra īpašu dinamiku.
Harley Earl
SSākot ar 1958. gadu, par pirmās paaudzes Corvette raksturīgu iezīmi kļuva dubultlukturi.

Tika iegūts kaut kas brīnumains: Buick Y-Job, kuram nosaukums tika dots par godu aviācijas rūpniecības eksperimentālajiem projektiem. Tas bija divvietīgs aptuveni piecus metrus garš sporta auto. Saliekamo jumtu darbināja elektromotors sēdekļu aizmugurē. Izliektais zemais un platais režģis, ar kuru pirmo reizi tika apgādāts Buick Y-Job, daudzus gadus bija viena no unikālajām visu Buick modeļu īpatnībām. Un vēl bija elektriskie logu pacēlāji, pagarinātas durvis ar iegremdētiem rokturiem… Īstenībā nekas principiāli jauns netika izgudrots. Pat “aligatora” tipa motora pārsegs, “pontonspārni”, “zivs astes veida” pakaļgals, arī saliekamais mīkstais jumts un apslēptie lukturi bija pazīstami. Taču Ērls šos atsevišķos stilistiskos elementus apvienoja tik veiksmīgi, ka GM vadībai šis Buick šķita pasakains.  Vienīgi Otrais pasaules karš neļāva uzsākt modeļu sērijveida ražošanu. Autoindustrija no mašīnu izlaides pārgāja uz bruņojuma ražošanu. Tas turpinājās līdz 1951. gadam, kad GM parādīja amerikāņiem kārtējos “sapņu automobiļus” Buick Le Sabre un  Buick XP-300.

Harley Earl
Chevrolet Bel Air Impala. 1958
Harley Earl
Chevrolet Bel Air Impala. 1958

Bet Buick Y-Job kļuva par piecdesmito gadu “stila ikonu”. Dizaineri tūdaļ patapināja no tā “citātus”. Pats Ērls to lietoja 10 gadus, no jaunās modeļu rindas pārņemot bamperus, aizmugures spārnus un “astoņnieku”, kas attīstīja jau 200 ZS jaudu.

Harley Earl
Chevrolet Impala. 1959
Harley Earl
Chevrolet Impala. 1959
Harley Earl
Chevrolet Impala astes daļas oriģinālie ķīļi bija pavērsti nevis uz augšu, bet uz sāniem.

Detroitas baroks

Jāteic, ka Ērlu un viņa “sapņu automobiļus” ietekmēja lidmašīnu būve. Viņš kopā ar kolēģiem 1943. gadā apmeklēja Selfridžas militāro aviobāzi. Ērlu dziļi ietekmēja kaujas iznīcinātājbumvedējs Lockheed P-38.Tam bija neparasta konstrukcija ar diviem ķīļiem (“astēm”). Kad pēc kara aktuāls kļuva jautājums par jaunu Cadillac, Ērls piedāvāja jau gatavu veidolu: par galveno rozīnīti kļuva “spuru” pāris automobiļu bagāžnieku galos. Uz garumā izstieptajiem aizmugures spārniem bija izvietoti lukturi. Šo stilu dēvēja par “spuraino”, pēc tam par “Detroitas baroku”, par aerostilu. Savukārt Hārlijs Ērls kļuva par jaunas modes ciltstēvu, bet 1948. gada Cadillac – par jauna trenda prototipu. Taču līdz “spuru” izmantošanai masveidā vēl bija tālu: tās palika šīs markas raksturīga iezīme. Vēlāk, 1960. gadā, spuras saruka, bet pēc gada pazuda pavisam. Lakonisms uzvarēja.

Harley Earl Harley EarlTajā pašā 1948. gadā pirmo lidojumu veica reaktīvā kaujas lidmašīna F-86 Sabre. Bet 1951. gadā  parādījās  Buick Le Sabre. Automobiļa stils atgādināja minēto lidmašīnu, turklāt Ērls tika ieviesis dažas aviācijas tehnoloģijas: piemēram, aparātu kombinācijas (ietverot augstuma mērītāju) un tādu sēdekļu sildīšanu kā kara lidmašīnās. Vēl – priekšējo panorāmstiklu, divas atsevišķas degvielas (benzīna un metanola) tvertnes, kas apslēptas aizmugures spārnos, un divas pilnībā autonomas  degvielas padeves sistēmas. Mašīnas komplektā bija saliekams jumts, kas lietus laikā ar sensora palīdzību automātiski aizvērās.  Ērls labprāt brauca ar šo rodsteru, kuru nemitīgi lūdza izīrēt demonstrēšanai izstādēs. Arī pats Dvaits Eizenhauers no Hārlija nomāja Le Sabre, lai ar to dotos uz NATO kārtējo sesiju Parīzē. Bija pat nodoms Buick Le Sabre ražot sērijveidā… Taču pat “Detroitas baroka” uzplaukuma laikā tas bija pārlieku augsts mērķis. Un tomēr piecdesmito gadu vidū Savienotajās Valstīs “bezastainos” automobiļus tikpat kā neražoja. Buick Le Sabre kļuva par savdabīgu aerostila manifestu. Modelis Le Sabre tāpat kā Y-Job Hārlijam bija viens no mīļākajiem.

Harley Earl
Cadillac Eldorado Series 62. 1953

Dzīšanās pēc pircējiem un Motorama

Piecdesmitajos gados amerikāņi gribēja braukt ar greznām mašīnām. Arī automobiļu būvētāju konkurence nebija nekāda mazā. Kā panākt, lai cilvēki pērk tieši GM mašīnas? Televīzija vēl bija bērna autiņos, laikraksti mašīnu testus publicēja ļoti reti. Lai gan bija sludinājumi, filmas, reklāmas plakāti, šo līdzekļu efektivitātei  GM nodaļa sakariem ar sabiedrību neticēja. Izvēlējās citu ceļu.

Harley Earl
Cadillac Eldorado Biarritz. 1958

Milzīgajā, grezni noformētajā Ņujorkas Waldorf Astoria Hotel zālē 1950. gada rudenī atklāja izstādi Motorama, par kuras rīkošanas nepieciešamību pārliecināja GM vadība – Hārlijs Ērls. Tajā GM parādīja savus šedevrus.  10 tūkstoši apmeklētāju jau pirmajā dienā un daudzie parakstītie kontrakti pārliecināja: mašīnas jādemonstrē šādi! Motorama kļuva par gadskārtēju pasākumu. Un katru gadu bija kāda novitāte. Tādējādi tika ieviesta regulāra mašīnu atjaunināšana un paredzēta to “ieplānota novecošana”. Visas struktūras modeļus pastāvīgi pilnveidoja. Jāatzīmē, ka kopš tiem laikiem ir aktuāli nosaukt ne tikai auto modeli, bet arī tā izlaides gadu.

Ērls 1953. gadā parādīja Chevrolet Corvette, kas bija domāts jauniešiem, kuri neprātīgi jūsmoja par Eiropas sporta mašīnām. Dizainers bija izdomājis īsbāzes rodsteru uz Chevrolet standartmodeļa bāzes. Tā bija pirmā sērijveida mašīna ar plastīta (fiberglasa) virsbūvi. Panākumi bija satriecoši, tika pieņemts lēmums  Flintas rūpnīcā speciāli atvērtā iecirknī Corvette izlaist sērijveidā.

Harley Earl
Cadillac Eldorado. 1959

Pateicoties Ērlam un viņa komandai, parādījās daudzas stilistiskas novitātes, kas kļuva par klišejām, – hroms, krāsojums divos toņos, aizmugures ķīļi, hardtop jumti, izliekts priekšējais logs… Tas viss tika parādīts kārtējā izstādē Motorama. Chevrolet nodaļa 1956. gadā ieguva tirgus rekorddaļu – 28 procentus. Labākais nodaļas produkts bija četrdurvju hardtop Bel Air ar 270 ZS dzinēju. Par mašīnu rakstīja “Bel Air – tā ir vispārējai aplūkošanai izlikta amerikāniskas psihes arhitektūra”. Vispārējai aplūkošanai to izlika Hārlijs Ērls…

Ērls bija GM dizaina studijas valdnieks līdz aiziešanai pensijā 1959. gadā. Šis vēsturiskais viņa valdīšanas laiks vainagojās ar savdabīgā amerikāņu hroma un ķīļu laikmeta parauga Cadillac Eldorado Biarritz radīšanu. “Atkarībā no jūsu gaumes: pats dīvainākais vai pats pievilcīgākais no visiem Detroitas modeļiem ar astes daļas ķīļiem,” rakstīja “Pilnīgā kolekcijas automobiļu kataloga”  autori. “Neviens cits automobilis tik spilgti neraksturo piecdesmito gadu beigu posma Amerikas autoinsdustriju kā 1959. gada Cadillac,” piebilst enciklopēdiskais “Amerikāņu automobiļu standartkatalogs”.

Harley Earl
Automobiļa Cadillac Eldorado aizmugures lukturi. 1959

Ar ko tas bija tik īpašs? Modelim Biarritz bija saliekams jumts, lieli dubultie priekšējie lukturi blakus hromētajam nepilnus divus metrus platajam režģim. Šī milzīgā (5,7 m), masīvā (2295 kg) automobiļa aizmugures daļu aizņēma ķīļi, kas atradās 107 cm virs zemes. Katru vainagoja pāris sarkanu aizmugures uguņu. Gan priekšā, gan aizmugurē bija plats hromēts režģis starp atpakaļgaitas lukturiem, kas bija iebūvēti reaktīvā dzinēja sprauslas atgādinošās hromētās ligzdās.

Ērls 1953. gadā parādīja Chevrolet Corvette, kas bija domāts par Eiropas sporta mašīnām neprātīgi jūsmojošiem jauniešiem. Automobiļa interjers ar platiem ādas sēdekļiem, kuru krāsu varēja izvēlēties no toņu pusduča, bija ļoti komfortabls sešiem pasažieriem, savukārt aparātu panelis gandrīz vai pirmais no sērijveidā ražotajiem automobiļiem piedāvāja skaņuplašu atskaņotāju. Standartpaketē bija iekļauta priekšējo sēdekļu un logu elektropiedziņa, motora pārsegs arī ar elektropiedziņu, automātiskās durvju atslēgas, apsildītājs un daudz kas cits. Starp izvēlnēm bija  kondicionētājs, kruīza kontrole, priekšējie lukturi Twilight Sentinel, kas tumsā ieslēdzās automātiski,  un kontrole Automatic Eye, kas, sastopoties ar pretī braucošām mašīnām, lukturus padarīja blāvākus.

Harley Earl
1959. gada Cadillac Eldorado Biarritz visnotaļ ekstremāli apliecināja amerikāņu mīlestību uz milzīgiem ķīļiem un aizmugures ugunīm, kas bija līdzīgas raķešu lukturiem un reaktīvo dzinēju kamerām.

Ērla gulbja dziesma

Pirmais Ērla radītais automobilis bija Buick Y-Job, kas parādījās 1937. gadā. Pēc tam tapa vēl 37 ne mazāk apbrīnojami konceptauto. Piemēram, Firebird trio – dizaina un tehnoloģiju, automobiļa un lidmašīnas mistrojums. Tāpat kā reaktīvie iznīcinātāji, Firebird “lidoja” pa trasēm, izmantojot gāzturbīnu dzinējus. Firebird I (sākotnējais nosaukums ХР-2), ko parādīja 1954. gadā, pārsteidza ne tikai ar ārējo izskatu (līdzinājās lidmašīnas fizelāžai), bet arī ar saīsinātiem spārniem un palielinātiem riteņiem. Braucējs mašīnu vada, izmantojot sviru aviācijas stilā, nevis stūri. Firebird II kļuva par ģimenes automobili. Mašīnai bija caurspīdīgs jumts, stūres rats, logu pacēlāji, kondicionētājs. Bet modelim Firebird III Ērls izdomāja jumtu, kas izskatījās pēc diviem caurspīdīgiem kupoliem, un milzīgu aizmugures ķīli, lai auto būtu redzams no attāluma. Atkal stūre bija nomainīta ar sviru. Turklāt tā bija novietota pa vidu, lai mašīnu varētu stūrēt ne tikai vadītājs, bet arī priekšējais pasažieris.

Harley Earl
Hārlijs Ērls ar automobiļu trio Firebird I, Firebird II, Firebird III. 1958

Hārlija Ērla pēdējais darbs ir 1959. gada Cadillac Cyclone. Šis automobilis vainagoja par Amerikas simbolu kļuvušo “sapņu automobiļu” ēru. Divvietīgais sporta auto Cyclone bija apgādāts ar raķešveida virsbūvi, spicām “spurām” un saliekamu jumta kupolu, kurš, nospiežot attiecīgu pogu, ieslīdēja bagāžniekā. Mašīnai bija stūres vadības pastiprinātājs Saginaw ar rotācijas vārstu. Vēlāk šī funkcija parādījās visiem automobiļiem Cadillac. Cyclone ir pa ceļu braucošs kosmiskais kuģis, piecdesmito gadu beigās valdījušā kosmosa apgūšanas gara iemiesojums, aerostila apoteoze. Un Hārlija Ērla karjeras vainagojums.

Mičiganas burvis Hārlijs Ērls kompānijā General Motors sāka strādāt 1927. gadā, bet 1958. gadā aizgāja atpūtā un apmetās Palmbīčā, Floridā. Šajos gados modeļi, kurus viņš radījis vai kuru veidošanā bija pielicis roku, tika tiražēti 50 miljonos eksemplāru.

Harley Earl
Cadillac Cyclone. 1959

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY