Isotta-Fraschini: smalkuma un greznuma simbols

0
24
Isotta-Franschini

Autore: Dace Ozola

Itāļu markas Isotta-Fraschini automobiļi ir leģendāri. Isotta-Fraschini mašīnas bijušas gan vienkāršu mirstīgo cilvēku skaudības un iekāres objekts, gan  arī populāras pārtikušu un ievērojamu ļaužu aprindās.

Slavenās itāļu markas automobiļi piederējuši Irānas šaham Rezam Pehlevi, Aga Hanam, Rumānijas karalim Karolam II, Etiopijas imperatoram Hailem Selasijem un Itālijas karalim Umberto, Grimaldi firsta namam, Benito Musolīni. Isotta-Fraschini ieņēma godpilnu vietu pat Vatikāna galvas Pija XI garāžā.

Isotta-Franschini
6 CV.

Zīmola dzimšana

Jurists Čezāre Izota un mehāniķis Vinčenco Fraskīni 1899. gadā nolēma, ka sāks Itālijā pārdot automobiļus, ko pirks Francijā, jo tā tobrīd bija autobūves šūpulis. 1900. gada 27. janvārī viņi nodibināja firmu Societa Milanese Automobili Isotta, Fraschini & C. Čezāre Izota un Vinčenco Fraskīni sāka pārdot Renault, Mors un Piper markas automobiļus, kā arī firmas Aster motorus. Drīz vien biznesam pievienojās brāļi Antonio un Oreste Fraskīni.

Isotta-Franschini
Vinčenco Trusko pie Tipo I stūres sacensībās Targa Florio. 1907

Savukārt 1901. gadā tika nolemts montēt savas markas automobiļus. Pirmais auto parādījās 1902. gadā. Milānā samontētais automobilis bija ļoti līdzīgs mašīnai Renault 12 HP. Tam bija firmas Aster 699 kubikcentimetru un sešu ZS jaudas viencilindra motors. Pēc tam parādījās mašīna ar De Dion-Bouton ar divcilindru motoru, kura tilpums bija 785 kubikcentimetri.

Isotta-Franschini
Vinčenco Trusko pirms sacensību Targa Florio starta. 1907

Pirmā īstā Isotta-Fraschini mašīna – četrcilindru automobilis ar 24 ZS jaudu – parādījās 1903. gadā. Firma 1904. gada novembrī pārcēlās uz plašākām un modernākām telpām. Tajā pašā gadā modeļu līnijā ietilpa 12, 19 un 24 ZS automobiļi.

Isotta-Franschini
35/45 HP Phaeton „Siluro”. 1911

Galvenais izmēģinātājs firmā bija Vinčenco Fraskīni. Taču bija arī citi, piemēram, Feliče Anderloni un Alfjēri Mazerati, nākamais slavenās kompānijas dibinātājs.

Isotta-Franschini
Ferdinando Minoija pie Isotta-Fraschini stūres sacensību Targa Florio startā..

1905. gada aprīlī par Džūzepes Stefanīni palīgu firmā kļuva Džustīno Kataneo. Pirmais kopīgā darba rezultāts bija sacīkšu auto Isotta-Fraschini Tipo D. Automobilis attīstīja 120 ZS jaudu un kļuva par bāzes modeli veselai sporta mašīnu Tipo sērijai. Ar slaveno Vinčenco Truko pie stūres Isotta-Fraschini Tipo D gadā kļuva par prestižo sacensību Targa Florio uzvarētāju. Astoņu stundu sacensībās automobiļa vidējais ātrums bija 57 kilometri stundā.

Isotta-Franschini
Garijs Grants pie Isotta-Fraschini stūres Vinderbilta kausa izcīņā Santamonikā. 1914

1906. gadā kompānija Isotta-Fraschini jau tika uzskatīta par otro automobiļu ražotāju Itālijā. Tā izlaida 300 mašīnas gadā. Taču līderis bija tālu priekšā: Fiat tajā pašā laikā pārdeva vairāk nekā 1800 automobiļus.

1908. gadā ražošanas programmā parādījās sešcilindru modelis 40, kā arī četrcilindru vieglā sporta mašīna FE.

Isotta-Franschini
20/30 HP. 1909

1909. gadā modeļu virkne paplašinājās, taču ražošanā palika tikai četrcilindru motori. Mazlitrāžas modeļiem FE и 15/20 bija kardāni, bet modeļi 20/30, 30/40 un 50/60 atkarībā no pasūtītāja vēlmes tika apgādāti ar kardānu vai ķēdi. Visiem modeļiem bija četrpakāpju pārnesumkārba.

Isotta-Franschini
30/40 HP. 1909

Vienmēr pirmie

Džustīno Kataneo 1910. gadā ieguva priekšas tilta un bremžu sistēmas tehniskā risinājuma patentu. Pateicoties tam, kompānija Isotta-Fraschini pirmā pasaulē sāka savus sērijveida automobiļus apgādāt ar visu četru riteņu bremžu sistēmu.

1910. gadā ražošanas programmu veidoja modeļi 15/20, 25/35, 35/45, 50/60 un 50/65. 1910. gada beigās to papildināja pamatīgs sērijas KM modelis ar augšējo sadales vārpstu. Ar šādu konstrukciju tā bija viena no pirmajām mašīnām pasaulē. KM 100/200 bija automobilis ar 10,6 litru četrcilindru dzinēju, kas spēja attīstīt 125 ZS jaudu.

Isotta-Franschini
Tipo I. 1907

1914. gadā Isotta-Fraschini cehos ražoja deviņus modeļus: 12/15, 16/20, 20/25, 27/80, 30/35, 30/55, 100/100 un 120/130.

Kara laikā kompānija saņēma valsts pasūtījumu būvēt armijas mašīnas, aviācijas un kuģu dzinējus. Pateicoties tam, līdz 1919. gadam kompānijas finansiālais stāvoklis ievērojami uzlabojās.

Tajā pašā gadā firma, izmantojot kvalitatīvu aviācijas dzinēju ražošanā iegūto pieredzi, izlaida augstākās klases mašīnu Tipo 8 ar pasaulē pirmo astoņcilindru spēka agregātu, visu riteņu bremžu sistēmu un 5902 kubikcentimetru darba apjomu.

Isotta-Franschini
Tipo FENC. 1908

Liktenīgs lēmums

Ieguvuši zināmu finansiālu brīvību, dibinātāji nolēma: kāpēc sadrumstalot spēkus un izlaist daudz dažādus automobiļus, labāk būvēt vienu, toties tādu, kas pārspētu grandus – britu Rolls-Royce un spāņu–franču Hispano-Suiza. Daudzu gadu garumā tieši Tipo 8 bija vienīgais firmas modelis. Izlaides apjoms bija diezgan ierobežots – daļēji sarežģītās konstrukcijas dēļ, bet daļēji tāpēc ka Itālijā nemaz nebija tik daudz cilvēku, kas varēja tik dārgu mašīnu  atļauties. Turklāt firma plānoja ekspansiju uz ASV tirgu, tāpēc Isotta-Fraschini Tipo 8 daudzējādā ziņā atbilda amerikāņu gaumei. Itāļu novitāte tika pamanīta, to pirka, un firma atvēra savas pārstāvniecības Amerikā, Brazīlijā, Argentīnā, Francijā, Anglijā, Šveicē un Beļģijā. Automobiļi Isotta-Fraschini viņpus okeāna popularitātes ziņā ierindojās otrajā vietā pēc Rolls-Royce. No 1919. gada līdz  1932. gadam firma Savienotajās Valstīs pārdeva 450 mašīnas.

Isotta-Franschini
100/120 HP. 1913
Isotta-Franschini
KM 4 Roadster. 1914

Lai gan mašīna nepārprotami bija izdevusies, perfekcionists Džustīno  Kataneo uzskatīja, ka tā jāuzlabo. Un tas tika izdarīts: 1925. gadā Londonas autosalonā publika ieraudzīja automobili ar jauno indeksu . Tam bija pilnveidots paaugstinātas jaudas („normālajā” variantā 110 ZS, „ātrgaitas” – 120 ZS) 7300 kubikcentimetru dzinējs. Automobilis ar „ātrgaitas” dzinēju 8ASS attīstīja ātrumu 167 kilometri stundā. Sacīkšu mašīnām šādi rādītāji atbilda normai, bet lielajam (riteņu bāze 3700 mm) un greznajam Isotta-Fraschini Tipo 8A tie bija izcili.

Isotta-Franschini
Tipo 8A šasija.

Firmas stils

Par prioritārām firmā uzskatīja automobiļa braukšanas un dinamiskās īpašības. Katra šasija tika cītīgi pārbaudīta, regulēta un noskaņota uz maksimāli līganu gaitu. Mašīnas motors bija rūpīgi pārdomāts. Karteru lēja no alumīnija sakausējuma, bet cilindru bloku un galviņu – no čuguna. Kloķvārpstai bija 10 gultņi. Augšējos vārstus darbināja sadales vārpstas detaļu sistēma. Kalti klaņi, alumīnija sakausējuma virzuļi, eļļošana zem spiediena, divi karburatori (katrs no tiem gatavoja darba maisījumu tikai četriem cilindriem), daudzdisku sajūgs, trīspakāpju pārnesumkārba…  Tieši ar to šie automobiļi bohēmiešu vidē iemantoja tādu populāritāti, lai gan cena nebija maza. Dārgie amerikāņu automobiļi maksāja 7 tūkstošus dolāru, bet par Isotta-Fraschini šasiju vien nācās maksāt 6500.  Elitārā zīmola virsbūvi vajadzēja pasūtīt prestižajos ateljē S.А.L.А., Castagna, Farina, Touring vai Fleetwood. Un samaksāt vēl 5-6 tūkstošus. Jāpiebilst, ka ateljē Fleetwood atradās vienā mājā ar ateljē LeBaron, kurā strādāja tolaik slavenais automobiļu dizainers Rejs Dītrihs. Tāpēc iespējams, ka daudzu modeļu virsbūvju dizains izstrādāts ar viņa līdzdalību.

Isotta-Franschini
Isotta-Fraschini Tipo 8A emblēma uz radiatora režģa.

Par Isotta-Fraschini simbolu kļuva radiatoru rotājošā figūriņa „lidojošais gulbis”.

Marku Isotta-Fraschini autobūves vēsturnieki bieži dēvē par „itāļu Rolls-Royce”. Šāda apgalvojuma pamatā ir konservatīvais stils, spožā kvalitāte, augstā cena un mazsēriju ražošana, solīdās, respektablās virsbūves.

Isotta-Franschini
Tipo 8A Cabriolet Castagna. 1929
Isotta-Franschini
Tipo 8AS Cabriolet Castagna. 1929

Ceļa galā

Isotta-Fraschini divdesmitā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā  izlaida pilnveidotu modeli Tipo 8B ar Voltera Vilsona pārnesumkārbu un sinhronizatoriem. Taču lielā depresija lika mainīt ambiciozos plānus: realizācija bija apgrūtināta, ražošanu nācās sašaurināt.

Isotta-Franschini
Zīmējums Tipo 8A Spyder „Flying Star” Touring. 1931
Isotta-Franschini
Tipo 8A Cabriolet. 1933

Turklāt neattaisnojās arī tikai viena, lai arī ļoti grezna un prestiža modeļa radīšanas politika. Darbības laikā kompānija uzbūvēja aptuveni 400 modeļa „8” un 950 modeļa „” automobiļus. 1932. gadā kompāniju nopirka aviouzņēmumu īpašnieks grāfs Kaproni di Toledo: viņam bija vajadzīgi augstas kvalitātes dzinēji. Pēc gada vieglo automobiļu ražošana tika izbeigta.

Isotta-Franschini
Tipo 8A Cabriolet. 1933
Isotta-Franschini
Tipo 8A Cabriolet. 1933
Isotta-Franschini
Tipo 8A Cabriolet. 1933

Mēģinājumi marku atjaunot

Pēc Otrā pasaules kara tika mēģināts marku atjaunot. Parīzes autosalonā 1947. gadā tika demonstrēts ekstravagants sešvietīgs Isotta-Fraschini Tipo pats ar savu nosaukumu Monterosa (atbilstoši šāda nosaukuma Milānas ielai, kur no 1904. gada atradās kompānija). Tas bija modelis ar astoņcilindru V veida 2,5 litru un 103 ZS dzinēju. Modelis Monterosa izcēlās ar progresīvām idejām. Motors tam bija aizmugurē, bet dzesēšanas sistēmas radiators – priekšgalā, dzinējam bija pussfēriskas degkameras un divas augšējās sadales vārpstas, hidrauliskie vārstu bīdītāji. Radiatoru dzesēja elektroventilatori. No tērauda loksnes štancētajam rāmim bija paliktņa forma. Īpaši būtu pieminams aparātu panelis, uz kura, izņemot spidometru, nebija nevienas ciparnīcas. Par visu automobiļa sistēmu stāvokli ziņoja 40 signālspuldzītes. Pirms tirdzniecības uzsākšanas automobili modernizēja: dzinēja apjoms pieauga līdz 3 litriem, jauda, – līdz 115 ZS, tika uzstādīta atsperu uzkare.

Isotta-Franschini
Tipo 8A Cabriolet. 1933
Isotta-Franschini
Tipo 8A Cabriolet. 1933
Isotta-Franschini
Tipo 8A Cabriolet. 1933

Līdz 1949. gadam uzbūvēja četrus automobiļus: četrdurvju sedanu Berlina ar virsbūvi Zagato, vēl vienu sedanu Touring, kupeju Touring un kabrioletu Boneschi. Jaunais īpašnieks – Itālijas valdība – drīz vien nolēma automobiļu izlaidi izbeigt.

Isotta-Franschini
Tipo 8C Monterosa. 1947
Isotta-Franschini
Tipo 8C Monterosa Cabriolet Touring. 1949

Ar automobiļiem saistītajai publikai par marku Isotta-Fraschini nācās dzirdēt vēl ne reizi vien. Firmas Fissore saimnieks Džulio Fisore 1993. gadā nolēma zīmolu atjaunot un nopirka tiesības uz to.  1996. gadā Ženēvā tika parādīta kompānijas Fissore astoņcilindru kupeja  Isotta-Fraschini T8 ar 300 ZS dzinēju, kura bija būvēta uz  Audi bāzes un ar Audi mezgliem, bet 1998. gadā – prototips  T12  atkal ar Audi 12 cilindru motoru. Taču, izņemot skaļo vārdu, nekā kopēja ar priekštečiem šiem automobiļiem vairs nebija…

Isotta-Franschini
T8 Cabriolet. 1996

Lai kā nu tur bija, vārdi Isotta-Fraschini autobūvē joprojām simbolizē smalkumu un greznumu. Kas zina, var būt marka vēl atdzims?..

Isotta-Franschini
T12. Isotta-Fraschini. 1998
Isotta-Franschini
T12. Isotta-Fraschini. 1998
Isotta-Franschini
Эскиз концепта Isotta-Fraschini.

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY