„Demokrātiskais” Maserati Ghibli: Maserati Ghibli ar turbodīzeli izmēģinājuma braucienā

0
9
Maserati Ghibli

Izrādījās, ka pirmais ar dīzeli apgādātais Maserati ir pietiekami ātrs, tā vadīšana prognozējama, taču nepietiekami itālisks.

Maserati Ghibli ir automobilis ar aizmugures piedziņu, 275 ZS turbodīzeli V6 un nelielu opciju komplektu, maksā 84 tūkstošus eiro. E-klases Mercedes vai CLS par šādu naudu būs ar astoņiem cilindriem, pilnpiedziņu un brīnišķīgu aprīkojumu. BMW dīzeļa „piecniekam” arī būs četri velkošie riteņi, trīs turbokompresori un „simtnieks” uz spidometra jau piecas sekundes pēc starta. Audi S7… Jāatzīst,  ka, tādā garā turpinot, drīz nonāksim arī līdz „japāņiem”.

Maserati GhibliBet… Šis tomēr ir Maserati. Luksusa automobilis ar trīsžubura emblēmu uz radiatora. Daudziem nesasniedzams sapnis. Laiks rādīs, cik stratēģiski pareiza luksusa zīmolam bijusi biznesa klases automobiļa izvešana tirgū.

Ghibli atslēgas sausi noklakšķ: līdzīga skaņa dzirdama, kad pēc patronu aptveres nomaiņas aizveras pistoles aizslēgs. Šiki. Bezrāmja durvis atveras pieklājīgā leņķī un tiek fiksētas jebkurā stāvoklī. Tas ir ļoti ērti, ja mašīnas novietošanai ir maz vietas.

Interjera dizains ir atturīgs, lai neteiktu – vienkāršs. To atdzīvina dažas detaļas, piemēram, trīsžuburis uz stūres un firmai raksturīgais ovālais pulkstenītis. Divu zonu klimata kontroles bloks galvenokārt kalpo kā rotājums: „laikapstākļus” var regulēt arī ar multimediju sistēmas palīdzību. Šajā klasē gaisa kvalitātes datu analīze ir ierasta norma,  Ghibli recirkulācijas režīms tiek ieslēgts manuāli.

Stūres rata trūkums ir ļoti platie spieķi. Izmantojot plastmasas ielaidumus ar hromētu apmali, itāļi mēģinājuši tos vizuāli padarīt vieglākus, taču satvēriens nav uzlabojies. Lai gan man pirksti ir gari, pat ar tiem spieķi no apakšas aptvert nav iespējams. Toties ir ļoti izcelti loka augšdaļas viļņi. Zem stūres pa kreisi ir vientuļš pārslēdzējs, kas atbild par tālo gaismu, logu tīrītājiem un pagrieziena ieslēdzējiem. Dzinējs tiek iedarbināts, nospiežot pogu. Jūtama grīdas vibrācija. Ak, jā, pirmais Maserati taču izmanto soļarku.

Maserati GhibliNefiksējamais „automāta” selektors ir īsta sodība. Ideja ir tāda, ka sviras kustināšanai starp galējiem stāvokļiem jāpieliek lielāka piepūle nekā starpstāvokļu mainīšanai. Es speciāli tērēju laiku, lai atrastu nekļūdīgu algoritmu pārslēgšanai no stāvēšanas uz kustību un no kustības uz reversu, bet veltīgi. Selektors nemitīgi „klūp”, pieprasot papildu piepūli. Ja tostarp daudz grozi stūri, manevrēšana ar Ghibli jāveic ļoti piesardzīgi, jo nevar paredzēt, kad vajadzīgais pārnesums tiks atrasts.

Maserati GhibliTurbodīzelis ir labs: ved jau sākot ar 1000 apgriezieniem. Vilce ir vienmērīga, skaņa zema, „rupja”. Bet ieskrējiena vadības ērtība ir atkarīga no izraudzītā spēka agregāta režīma. Normālā režīmā reakcija uz akseleratora kustībām kavējas, bet gaita un paātrinājums lineāri nav saistīti. Lai no Ghibli panāktu žiglu gaitu, pedāļa nospiešanu nākas pasteidzināt. Pārnesumi mainās ātri un mīksti, bez rāvieniem, taču ātruma mazināšana par vairākām pakāpēm nedaudz kavējas. Darbojoties sportiskajā režīmā, mašīna vārda tiešā nozīmē seko pedālim. Tiesa, lai no dzinēja saņemtu visu, uz ko tas ir spējīgs, pietiek spiest līdz pusei. Otru pusi – līdz kikdauna klakšķim – var izmantot pēdas vingrināšanai.

Maserati Ghibli
Virsbūves spēka struktūra līdz vidējam statnim unificēta ar sedanu Quattroporte. Tērauda nesošā konstrukcija, alumīnija durvis un pārsegs. Priekšējā paneļa karkass no magnija sakausējuma. Aerodinamiskās pretestības Cx koeficients 0,31.

„Automātu” sportiskais režīms padara stingrāku: pārnesumu maiņu pavada jūtami grūdieni, bet tie nav nepatīkami, vienīgi vairo azartu. Kad Maserati tika apgādāts ar robotizētu „mehāniku”, sekoja īsts „hārdroks”, bet tagad Ghibli reakciju var salīdzināt ar maigu uzsitienu pa muguru. Pārnesumkārba priecājas par manuālu pārslēgšanu, lai gan pārstāj nopietni uz to reaģēt, tuvojoties diapazona galapunktam. Dīzeļvariantā Ghibli pārnesumu pārslēgšana iespējama tikai ar sviru. Toties transmisija iegaumē, piemēram, ar cik klikšķiem es veicu bremzēšanu, un, tiklīdz apgriezieni to atļauj, bez liekas piesardzības dod vēlamo pārnesumu.

Visumā sedans ir kluss. Galvenais trokšņa avots ir dzinējs. Kad apgriezieni ir mazi, tas ausis neapgrūtina, bet uztur pastāvīgu zemfrekvences fonu un kalpo par skaņas celiņu emocionālajai izrādei, ko Ghibli spēlē uz ceļa.

Ghibli dinamika ir brīnišķīga, un ne jau tāpēc, ka mašīna viegli izkustas no vietas, lai gan tad, kad vilces kontrole ir izslēgta, 600 ņūtonu dīzeļa riteņu buksēšana nav izslēgta. Galvenais ir tas, kā Maserati uztur un kāpina ātrumu. Plašās šasijas iespējas un informatīvā stūre ar hidropastiprinātāju ļauj ātri pieveikt kilometrus bez minimālas stūres līdzdalības. Jāteic, ka savaldīt Ghibli nav tik patīkami kā paātrināt: kreisā pedāļa gājiens ir relatīvi garš, palēnināšana vairāk ir atkarīga no tā pārvietošanas, nevis no pieliktās piepūles. Šāds pilsonisks regulējums ne visai atbilst sporta sedana imidžam. Un vēl piesardzīgu dara bremzēšana tad, kad, piemēram, ceļmalā notikusi neliela saskare ar smiltīm: mašīna intensīvi virzās uz segumu ar labāku saķeri.

Maserati GhibliToties vadība ir nevainojama. Pagrieziena apļos uz autostrādēm Maserati izpelnās sajūsmu par izturību pret sānspēku iedarbību. Uzkaru kinemātika ļauj Pirelli riepām visu savu siltumu atdot aukstajam asfaltam. Kad tās sasniedz galēju piepūli, atskan smalka skaņa – atvadu dziesmiņa, pēc kuras var nekļūdīgi noteikt robežu, aiz kuras sākas slīdēšana. Nogludinātās ceļa daļas Ghibli pārvērš par kaut ko līdzīgu bobsleja trasei un uz ieskrējiena joslu izbrauc tādā gaitā, ka no apkārtnes gandrīz neko nepamani. Sānsveres ir mazas un uzmanību nenovērš, vienīgi sēdekļiem pietrūkst sānu balstu.

Iespaidīgs ir ātrums, ar kādu Maserati izbrauc pagriezienus. Labi ir tas, ka reakcija uz stūrēšanu nav asa. Šasija izceļas ar veiksmīgu kursa stabilitātes un atsaucības līdzsvaru.

Interesanti ir tas, kā sedans „pāriet Rubikonu”. Ja asu pagriezienu veicat ļoti ātri, pretī saņemat vāciski nesaudzīgu un briesmīgu sanesumu. Turpretī, ja uzstājīgi palielinat degvielas padevi līkumā, kas nav krass, Maserati ar visiem četriem riteņiem paslīd, lai tūdaļ apliecinātu savu izteikti itālisko vēlēšanos ļauties sanesumam. Bet pēc gāzes samazināšanas nekavējoties pāriet uz krasāku rādiusu, lai, atskanot labsirdīgam riepu kaucienam, liktu saprast, ka drīz zaudēs aizmugures ass kontaktu. Uz mašīnas un vadītāja smalko spēli stabilizācijas sistēma skatās caur pirkstiem, bet, tiklīdz parādās rupjas kļūdas, tā liek sevi manīt. Kad tiek imitēts „brieža tests”, elektronika netraucē krasi mainīt kursu, taktiski sargājot mašīnu no sanesuma, kad tā atgriežas savā joslā. Hidropastiprinātājs gan nedaudz vēršas pret stūres ātro griešanu, lai gan pastiprinājuma pakāpe ātri tiek pārvarēta. Normālā režīmā šis ir viens no labākajiem mehānismiem savā klasē: stūre nav pārlieku saspriegta, tai ir izteikta nulle, līdz ar leņķa palielināšanu skaidri pieaug piepūle. Žēl, ka grūti pie tās turēties.

Maserati GhibliLabas vadāmības vārdā diemžēl nāksies daļēji upurēt komfortu. Ghibli pat tad, ja tam ir riepas ar piecdesmitprocentīgu profilu, slimīgi reaģē uz asiem negludumiem, jutīgi uztver mikroprofilu, lai gan to translē tikai virsbūvei, bet stūre no vibrācijām vairāk vai mazāk tiek pasargāta. Tomēr galvenais ir tas, ka mašīna ir pārlieku uzmanīga pret ceļa profilu. Pat tad, ja ir neliels slīpums, nepieciešama jūtama stūrēšana, lai Ghibli neļautu nobraukt no ceļa. Asfalta viļņos parādās virsbūves vertikālā šūpošanās, un tā, pieaugot ātrumam, arvien vairāk bojā prieku par vadīšanu. Samazinoties slodzei uz vadāmajiem riteņiem, stūre zaudē svaru, bet, slodzei pieaugot, stūre pat raujas no rokām laukā, cenšoties sekot ceļa profilam. Mierina fakts, ka jebkuros apstākļos saglabājas saikne ar mašīnu, tā ir komunikabla un paklausīga. Taču atslābināties neļauj, bet tad, kad ātrums ir liels, pieprasa īpašu koncentrēšanos…

Es no dīzeļa Ghibli īpašas emocijas negaidīju: biju jau lasījis. ka tas „no visiem itāļu automobiļiem ir visvāciskākais”. Bet biju arī dzirdējis par mazā Maserati augsto komforta līmeni. Šis apgalvojums gan neattaisnojās. Varbūt vainīga ir bāzes uzkare ar „pasīvajiem” amortizatoriem?

Un tomēr Ghibli nav Quattroporte. Biznesa klasē luksusa zīmolam ir sarežģītāk darboties. Maserati kaut kādā nozīmē nedaudz apsteidz laiku: pat ar visiem saviem trūkumiem „itālim” būtu vieglāk pastāvēt, ja, piemēram, jau tiktu pārdots biznesa klases Porsche. Bet pagaidām pat vientuļajam Ghibli ir jāatrod ekskluzīvs klients. Bet! Ja esat sievai atdevis CLS, taču vēlēšanās sēsties pie stūres vēl nav izsīkusi, tad ziniet – Ghibli ir normāls variants vīriešiem.

Maserati Ghibli

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY