Sportiskā gara simbols – Sudraba bultas

0
14
Grand Prix izcīņa Nirburgringā (Vācija) 1937. gada 25. jūlijā. Pirmais – ar W125 (16. nr) Hermanis Langs; otrais – ar W125 (12. nr.) Rūdolfs Karačiola; trešais – ar Auto Union Bernds Rozmeijers; ceturtais – ar Auto Union Hanss Peters Millers; piecnieku noslēdz – Manfrēds fon Brauhičs ar W125.

Pagāja nedaudz vairāk par 80 gadiem kopš Mercedes Benz kompānijas leģendārās Silberpfeil, Sudraba bultas dzimšanas. Kopš 1934. gada par „sudraba bultām” dēvē visas šīs slavenās markas sporta mašīnas. Bet trīsstaru zvaigzne ir ne tikai šika, prestiža, komforta apliecinātāja, bet arī sportiska gara simbols.

Pirmsākums

1924. gads. Moncas pilsēta. Eiropas Grand Prix. Publika jūsmo par baltajiem sacīkšu automobiļiem, kas apgādāti ar jauniem skaļi rūcošajiem astoņcilindru kompresormotoriem. 170 zirgspēku motoru konstruējis Ferdinands Poršē, nesenais kompānijas Austro-Daimler tehniskais direktors, kas kļuvis par koncerna Daimler-Motor-Gesselschaft galveno inženieri. Viens no šo sacensību pilotiem bija Alfrēds Neibauers, nākamais Daimler-Benz galvenais autosporta menedžeris. Toreiz debitantiem uzvarēt neizdevās. Bet nebija vēl pienācis īstais brīdis. Tas bija klāt līdz ar modeļu K, S, SS, SSK, SSKL parādīšanos. Laikā no 1926. gada līdz 1933. gadam ar baltajām mašīnām brauca visi, kam azarts bija asinīs, kas nevarēja dzīvi iedomāties bez piedalīšanās sacensībās ar modeļiem K (no vācu kurz – „īss”, ar burtu K apzīmēja īsu šasiju) un S (sport). Ar tiem Štutgartes komanda uzvarēja gandrīz visās sacīkstēs. Arī modelis SS (otrais burts S nozīmēja super), kas bija apgādāts ar 250 zirgspēku motoru, faktiski nekad nepalika starp zaudētājiem.

Sacensības Nirburgringā (Vācija) 1939. gada 23. jūlijā.
Sacensības Nirburgringā (Vācija) 1939. gada 23. jūlijā.

Drīz dienasgaismu ieraudzīja Mercedes-Benz SSK. „Jaunulis” svēra aptuveni 2 tonnas, tā ietērps bija gaišs, tāpēc tika iesaukts par „balto ziloni”. Etore Bugati reiz šo mašīnu nosauca par „kravenieku”, kas sporta mašīnai bija apvainojums! Tomēr drīz vien asprāši koda mēlē: 1927. gadā slavenais autobraucējs Rūdolfs Karačiola un ne mazāk ievērojamais pilots, vēlākais doktora Poršē finansiālais atbalstītājs Ādolfs Rozenbergers ieņēma divas pirmās vietas sacensībās Nirburgringā.

Sacensības Āvusā (Vācija) 1937. gada 30. maijā.
Sacensības Āvusā (Vācija) 1937. gada 30. maijā.

Automobiļi Mercedes SSK 1927. gadā piedalījās vairāk nekā 90 sacensībās un kļuva par uzvarētājiem daudzās sacīkstēs kalnos un braucienos pa apli. Visbeidzot uzradās neprātīgais SSKL (burts nozīmē –leicht, „vieglais”). Šī projekta kulminācijas modeļa svars bija mazāks (tikai 1350 kg), ko palīdzēja nodrošināt rāmī izurbtie caurumi, bet jauda lielāka – nevis 180, bet 300 zirgspēki. Rezultātā ātrums sasniedza 235 kilometrus stundā. Ar tādu mašīnu gribot negribot ir jāuzvar.

Bet 1934. gadā autosacīkšu asociācija (АICAR) nolēma pilotiem palīdzēt: lai viņiem būtu vieglāk vadīt smagos bolīdus, tika mainīts tehniskais reglaments. Tagad sacīkšu mašīnas nedrīkstēja pārsniegt 750 kilogramus. Smagais SSKL, protams, gādīgās asociācijas prasībām neatbilda. Taču Štutgartē par to neskuma. Kārtējās sacensībās Nirburgringā (1934. gada 3.jūnijā) pasaule ieraudzīja jauno Mercedes-Benz W 25 tradicionālajā baltajā krāsā. Mašīna bija aprīkota ar astoņcilindru un 314 zirgspēku motoru, kuram bija četrpakāpju pārnesumkārba, neatkarīga uzkare un hidrauliskās visu riteņu bremzes. Pirms sacīkstēm bolīdu uzripināja uz svariem un izrādījās… tas sver 751 kilogramu. Limitam neatbilda…

SRūdolfs Karačiola ar W25 (2.nr.) Moncā (Itālija) 1934. gada 9. septembrī notikušās Grand Prix izcīņas līderis.
SRūdolfs Karačiola ar W25 (2.nr.) Moncā (Itālija) 1934. gada 9. septembrī notikušās Grand Prix izcīņas līderis.

Leģendas dzimšana

Alfrēds Neibauers neapjuka un pavēlēja notīrīt automobiļa balto lakas pārklājumu. Mehāniķi visu nakti krāsu kasīja nost. Kā noskaidrojās, nokasītā baltā emalja svēra tieši vienu kilogramu, kas bija lieks. Mašīnu izlaida uz starta.  Auto ieradās, tā sakot, „kails”, mirdzinot sudraboto alumīnija korpusu.

Rūpnīcas Mercedes pilots Manfrēds fon Brauhičs uzvarēja „Eifeļa sacensības”, turklāt sasniedzot jaunu vidējā ātruma rekordu – 122,5 kilometrus stundā. Bet sudrabotā kļuva par Mercedes oficiālo krāsu un markas panākuma apliecinātāju. Drīz vien visu vācu izdevumu žurnālisti bolīdu nesauca citādi kā par „Sudraba bultu”. Tā bija fon Brauhiča vienīgā uzvara 1934. gada sezonā. Mercedes komandas solisti bija Rūdolfs Karačiola un Luidži Fadžoli: divatā viņi uzvarēja tā gada svarīgo sacensību lielākajā daļā.

1934. gada 5. augustā Rūdolfs Karačiola ar Mercedes-Benz W25 sasniedza ātruma rekordu.
1934. gada 5. augustā Rūdolfs Karačiola ar Mercedes-Benz W25 sasniedza ātruma rekordu.
Manfrēds fon Brauhičs ar W25 uz starta līnijas Nirburgringā. 1934. gada 3. jūnijs.
Manfrēds fon Brauhičs ar W25 uz starta līnijas Nirburgringā. 1934. gada 3. jūnijs.

Sacensības ar iedzīšanu

Nākamajos četros gados norisinājās cīņa ar Auto Union komandas braucējiem. Štutgartieši turējās godam: 1935. gadā uzvarēja 9 sacensībās no 10, bet Rūdolfs  Karačiola kļuva par Eiropas čempionu. Mercedes-Benz W 25 pamazām tika modernizēts, drīz vien tā jauda sasniedza 494 zirgspēkus. Bet… nākamajā čempionātā „Sudraba bultām” neveicās, tās guva tikai vienu uzvaru.

Manfrēds fon Brauhičs (10. nr.) un Rūdolfs Karačiola (8. nr.) ar W125 šaurajās Monako ieliņās 1937. gada 8. augusta Grand Prix izcīņā.
Manfrēds fon Brauhičs (10. nr.) un Rūdolfs Karačiola (8. nr.) ar W125 šaurajās Monako ieliņās 1937. gada 8. augusta Grand Prix izcīņā.

Nedaudz statistikas.

Monlerī, Francija, 1934. gada 1. jūlijs. Trīs mašīnas Mercedes-Benz W 25, kurās pie stūres bija Rūdolfs Karačiola, Luidži Fadžoli un Manfrēds fon Brauhičs, tehnisku problēmu dēļ distanci bija spiestas atstāt. Uzvarēja Luijs Šīrons ar Alfa Romeo.

Lusarte, Spānija, 1935. gada 22. septembris. Trases segums nebija no tiem labākajiem: apvidus klinšains, no riteņu apakšās lidoja akmeņi. Bet Karačiola, Fadžoli un fon Brauhičs izlauzās cauri akmeņu lietum un apdzina Auto Union, Maserati un Alfa Romeo un aizņēma visus trīs pjedestāla pakāpienus. Atbilstoši gada rezultātiem par čempionāta uzvarētāju kļuva Karačiola, bet Fadžoli bija otrais. Ar bronzu samierinājās Hanss Štūks ar Auto Union.

Sacensības Peskarā (Itālija) 1938. gada 14. augustā. Līderu trijnieks – Mercedes-Benz komanda ar W154. Pirmais – Manfrēds fon Brauhičs (46. nr.); otrais – Hermanis Langs (40. nr.); trešais – Rūdolfs Karačiola (26. nr.).
Sacensības Peskarā (Itālija) 1938. gada 14. augustā. Līderu trijnieks – Mercedes-Benz komanda ar W154. Pirmais – Manfrēds fon Brauhičs (46. nr.); otrais – Hermanis Langs (40. nr.); trešais – Rūdolfs Karačiola (26. nr.).

Monako, 1936. gada 13. aprīlis. Sarežģītas sacensības stiprā lietū. Turklāt pagriezienā pēc tuneļa nācās braukt pa eļļu, kas iztecējusi no Mario Tadīni Alfa Romeo. Bija daudz avāriju. Distanci atstāja Fadžoli un fon Brauhičs. Taču ne jau velti Karačiolu sāka dēvēt par „lietus pavēlnieku”. Viņš finišēja pirmais.

Āfusa, Vācija. 1937. gada 30. maijs. Gatavojoties šai trasei, Mercedes-Benz ātrgaitas trekam pielāgoja modeli W 125 ar dzinēju V 12. Līderim Karačiolam izmisīgi sekoja Bērnds Rozmeijers ar Auto Union, taču uzvarēt viņam neizdevās. Toties izdevās sasniegt ātruma rekordu sacīkšu trekā – 276,39  kilometrus stundā.

Bolīdi W154 pirms iekraušanas kuģī.
Bolīdi W154 pirms iekraušanas kuģī.

Nirburgringa, Vācija, 1938. gada 24. jūlijs. Fon Bauhiča bolīds aizdegās, tāpēc ka pitstopa laikā mehāniķi iepildīja pārāk daudz benzīna, degviela izplūda un no izplūdes sistēmas aizdegās. Neibauers paspēja pilotu izvilkt. Mašīnu nodzēsa, fon Bauhičs sacensības turpināja. Kamēr liesmas tika dzēstas, par 13 sekundēm no viņa atpaliekošais brits Diks Sīmens izgāja pitstopu un izrāvās priekšā. Satracinātais fon Bauhičs centās viņu panākt, bet sasita savu W 154. Sadursmes brīdī ātrums sasniedza 200 kilometrus stundā.  Acīmredzot laimes krekliņā piedzimušais vācietis otro reizi šajā dienā izvairījās no bojāejas.

Mercedes-Benz 1939. gada komanda. No kreisās: Manfrēds fon Brauhičs, vadītājs Alfrēds Neibauers, Ričards Sīmens, Hermanis Langs un Rūdolfs Karačiola.
Mercedes-Benz 1939. gada komanda. No kreisās: Manfrēds fon Brauhičs, vadītājs Alfrēds Neibauers, Ričards Sīmens, Hermanis Langs un Rūdolfs Karačiola.

Bremgārtena, Šveice, 1938. gada 21. augusts. Atkal sacensības stiprā lietū. Karačiola ar Mercedes-Benz pirmais, Sīmens – otrais, fon Brauhičs – trešais. Taču individuālajā vērtējumā atbilstoši sezonas rezultātiem  viņu vietu izkārtojums ir citāds. Par čempionu kļuva Karačiola (jāteic, ka uzvara Šveicē viņam šajā sezonā bija vienīgā), fon Brauhičs ierindojās otrajā vietā, bet Sīmens – ceturtajā. Kā trešais čempionātu pabeidza vēl viens Mercedes-Benz pilots – Hermanis Langs.

Mehāniķis apskata Mercedes-Benz W154 dzinēju.
Mehāniķis apskata Mercedes-Benz W154 dzinēju.

Spa, Beļģija, 1939. gada 25. jūnijs. Šajā dienā notika viena no vissensacionālākajām pirmskara traģēdijām. Sīmens nespēja savaldīt mašīnu un ietriecās kokā. Bolīdā iespiestais anglis ar 60% ķermeņa apdegumu vietējā slimnīcā nomira. Pirms nāves viņš galvenajam inženierim lūdza piedošanu par to, ka pa mitro trasi „braucis pārāk ātri”. Šajās sacīkstēs uzvarēja Langs, Hermanis Hase ar Auto Union palika otrais, bet fon Brauhičs finišēja trešais.

Pitstops Grand Prix izcīņā Vācijā. 1937. gads.
Pitstops Grand Prix izcīņā Vācijā. 1937. gads.

Nirburgringa, Vācija, 1939. gada 23. jūlijs. Karačiola  250 tūkstošu skatītāju klātbūtnē guva uzvaru Vācijas Grand Prix izcīņā. Šīs sacensības kļuva par priekšpēdējām gan pilotam, gan pirmskara Lielajai balvai.

Spa (Beļģija), Grand Prix izcīņā 1939. gada 23. jūnijā. Ričards Sīmens ar W154 (26. nr.) vajā Hansu Peteru Milleru ar Auto Union.
Spa (Beļģija), Grand Prix izcīņā 1939. gada 23. jūnijā. Ričards Sīmens ar W154 (26. nr.) vajā Hansu Peteru Milleru ar Auto Union.

Pēc nedēļas notika Šveices Grand Prix izcīņa – pēdējais ieskaites posms. Mercedes-Benz atkal aizņēma visas vietas uz goda pjedestāla. Pirmais bija Lanī, otrais Karačiola, trešais finišēja fon Brauhičs.

Bet 1. septembrī Eiropā neviens par autosportu vairs neinteresējās. Mercedes-Benz sāka ražot dzinējus iznīcinātājiem Messerschmitt. Kad pienāca 1945. gada miers, 90% koncerna rūpnīcu bija sagrautas. Neviens vairs neticēja, ka štutgartieši atgriezīsies autosportā. Neviens, izņemot Alfrēdu Neibaueru un viņa puišus.

Spa (Beļģija), 25. jūnija sacīkstes. Diks Sīmens netika galā ar mašīnas vadību, mašīna ietriecās kokā un aizdegās. Sīmens nomira no apdegumiem.
Spa (Beļģija), 25. jūnija sacīkstes. Diks Sīmens netika galā ar mašīnas vadību, mašīna ietriecās kokā un aizdegās. Sīmens nomira no apdegumiem.

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY