Metal Hammers: motocikls kā mākslas veids

Metalhammers

Autors: Viktors Ļevčenko

Daudzi kanālā Discovery būs redzējuši raidījumu par ekskluzīvu baiku montāžas ateljē. Skarbie amerikāņu meistari kameras priekšā lamājas, šauj uz bundžām, atzīmē svētkus un pie reizes montē brīnišķīgus motociklus. Taču tikai retais zina, ka arī Latvijā cilvēki spēj radīt līdzīgus skaistuļus.

„Es ar saviem modeļiem piedalos izstādēs Auto Exotica. Cilvēki pienāk, skatās, pat jūsmo. Kad uz jautājumu, no kurienes šie motocikli atvesti, atbildu, ka esmu tos izgatavojis tepat Rīgā, vairums skatās neticīgi,” stāsta ateljē Metal Hammers dibinātājs un līdzīpašnieks Aleksandrs Blūmentāls, ko baikeri pazīst kā Juhanu Losopu.

Protams, Rīgas darbnīca ne tuvu nav tik vērienīga kā amerikāņu un eiropiešu līdzinieces – šobrīd darbs koncentrēts vienā nelielā ražotnē. Taču, ja runājam par galaprodukta stilu un kvalitāti, tad mūsu Metal Hammers bez jebkādām problēmām var konkurēt ar Rietumu kolēģiem. Izstādes Latvijā, Dānijā, Zviedrijā un citās valstīs to apliecina: Juhana modeļi uz Rietumu analogu fona izskatās visnotaļ cienījami, bieži ir pārāki par tiem un iegūst godalgas. „Savulaik, 90. gados, es saņēmu motociklu dizainam veltītos žurnālus un katru numuru skatījos nedēļu vai pat ilgāk – ar baudu pētīju, cik meistarīgi tur izgatavo visas detaļas, kāda ir pieeja dizainam. Tagad šādas pielūgsmes vairs nav, jo ļoti labi saprotu, ka spēju radīt ne mazāk pilnvērtīgus baikus,” saka Aleksandrs.

Vārds „radīt” izsaka visu: katru modeli Metal Hammers veido kā vienīgo un neatkārtojamo skulptūru – tie visi ir atšķirīgi un eksistē vienā eksemplārā. Aleksandrs teic: pēdējā laikā prātojot par to, ka dažus savus veiksmīgākos darinājumus varētu divos trijos eksemplāros tiražēt, taču pagaidām tas ir plāns tālai perspektīvai.

No „Javas” uz ekskluzīvu

„Pēdējos desmit gados Rietumos ir saradušās pietiekami daudzas firmas, kas nodarbojas ar šādu ražošanu – faktiski ateljē ir kļuvuši par diezgan modernu biznesu,” viņš turpina. „Bieži tajā iesaistās cilvēki no malas, kas šo darbošanos tieši tā arī uztver, proti, kā vēl vienu iespēju labi nopelnīt. Taču, skatoties uz viņu produkciju, saproti, ka daudziem šī sfēra ir sveša: viņu modeļi nav nekas cits kā ļoti dārgu detaļu sakopojums, kuram nav nedz individualitātes, nedz pabeigta dizaina risinājuma.” Turpretī Aleksandrs, kā saka, ir piedzimis reizē ar motociklu: bērnībā kopā ar tēvu laboja vecus mopēdus, pēc tam izauga līdz „Javai” un citiem bijušajā Savienībā pieejamiem modeļiem un pakāpeniski nonāca līdz motociklu veidošanai no nulles. Un tagad Metal Hammers dibinātājs ķeras pie kārtējā modeļa ar domu, ka viņa darinājums  priecēs pasūtītāju  ne tikai kā sava veida mākslas darbs, bet arī kā reāls pārvietošanās līdzeklis. No tā izriet arī attieksme pret kvalitāti: lielāko daļu detaļu izgatavo pats, pārējo darināšanu – pastāvīgi kontrolē. Tāpēc Aleksandrs ir gatavs personīgi galvot par katru konstrukcijas elementu. „Motocikls, ja būs normāla ekspluatācija, kalpos desmitiem gadu,” viņš saka.

MetalhammersIeturi savu līniju

Kas tad ir baikers? Juhans nenoliedz – uz baikeriem patiešām var attiecināt formulu „alus-sievietes-rokenrols”. Arī brutāla simbolika un smagā mūzika viņiem nav sveša. Tomēr galvenais ir nevis skarbs ārējais izskats, bet gan gars, kas gandrīz vienmēr dod priekšroku rīcībai, nevis refleksijai, un gatavība ieturēt savu līniju. Tā bija, kad nākamais meistars vēl mācījās mākslas skolā: pedagogi neatbalstīja viņa aizraušanos ar motocikliem un gandrīz vai padzina no skolas. Tiesa, vēlāk, kad vajadzēja izstrādāt diplomdarbu, motocikli palīdzēja. Sākumā gan viņš gribēja attēlot muzikantus demonstrācijas laikā, tomēr, kad skices atnesa pasniedzējam, dabūja brāzienu par to, ka zīmē lietas, kas pašam nav tuvas. Tad pilnīgi dabīgi radās jauns sižets – baikeri iepilda degvielu, un par to  Aleksandrs bez jebkādiem starpgadījumiem saņēma dizainera konstruktora diplomu.

Kaut kādā nozīmē pati profesija kopā ar kaislību uz motocikliem pamudināja Juhanu uzsākt tagadējo nodarbošanos. PSRS laikos viņš droši vien strādātu kādā no daudzajām rūpnīcām – vai nu Rīgā, vai kaut kādā Jekaterinburgā, vai vēl kaut kur citur. Bet juku laikos, 90. gados (īpaši desmitgades sākumā), jau neatkarīgajā Latvijā mēģināja pievērsties pakalpojumu sfērai; padomju režīma atstātais smagais mantojums rūpniecībā tika demontēts tiešā un pārnestā nozīmē, un jaunais industriālā dizaina speciālists nejuta, ka būtu ļoti pieprasīts. Pamazām nobrieda doma, ka iztiku var nodrošināt iemīļotā nodarbošanās – motociklu pilnveidošana un pat to būvēšana  no nulles. Pirmie pasūtījumi šo pieņēmumu apstiprināja, bet  2000. gadu vidū Aleksandrs nolēma lietu ievadīt oficiālā gultnē un reģistrēja nelielu SIA, kas darbojas līdz pat šim laikam ar izkārtni Metal Hammers.

Darbs bez steigas

Pirmie pasūtītāji bija no Aleksandra draugu loka, bet pēc tam baikeru vidē izplatījās vēsts par meistaru, kas tepat Rīgā izgatavo ekskluzīvus motociklus, kas nav sliktāki par amerikāņu ražojumiem. Turklāt nesalīdzināmi lētāki: maksa par Metal Hammers produkciju pagaidām turas 10–12 tūkstošu latu robežās, kamēr cena par līdzīgiem ražojumiem no ASV vai Eiropas tālu pārsniedz šo līmeni. Informācija galvenokārt izplatās no mutes mutē: mārketingam viņš pievērš minimālu uzmanību, enerģiju ieguldot kārtējā neatkārtojamā modeļa veidošanā. Savā darbā Juhans ir perfekcionists: viņš nesteigsies drīzāk nodot pasūtījumu klientam, ja tas var traucēt ieceres īstenošanu un kaitēt kvalitātei. Tāpēc starpsezonā – no rudens līdz pavasara vidum – Metal Hammers darbnīcā vienlaikus tiek montēti tikai daži modeļi: šāds apjoms meistaram ļauj garantēti pārliecināties, ka katra detaļa ir droša.

MetalhammersIdeāls rezultāts – labākā motivācija

Protams, ar laiku jaudas varēs palielināt, komandu papildināt ar jauniem darbiniekiem, bet pagaidām pašreizējais mierīgais temps meistaru apmierina. Un klientus arī, jo viņi zina, ka iznākumā saņems brīnišķīgu baiku – savā ziņā vienīgo visā pasaulē. Tieši tāpēc jau viņi vēršas pie Metal Hammers – grib iegūt kaut ko neatkārtojamu. „Parasti tas notiek tā: cilvēks nopērk motociklu un kādu laiku priecājas par pirkumu. Bet pēc tam vēlas, lai tas apliecina viņa individualitāti. Viņš pēc katalogiem pasūta dizaina papildinājumu, ierodas uz baikeru salidojumu un redz, ka citi savus izdaiļojumus pasūtījuši tajos pašos katalogos. Pamazām izkristalizējas atziņa, ka viņam vajadzīgs kaut kas īpašs – kas tāds, kā nav citiem. Tā rodas vēlme iegūt motociklu, kas samontēts tieši viņam,” stāsta Juhans. Pasūtītājs apraksta ideju, bet Aleksandrs vārdus ietērpj vizuālos tēlos, piedāvā savus papildinājumus, ja tas nepieciešams. Pēc tam sākas meistaram pati interesantākā fāze – idejas īstenošana. „Katrs jauns projekts ir izaicinājums. Mani stimulē pats process: no nulles jārada kaut kas, jāizvēlas konstruktīvais risinājums. Vislabāk motivē vēlme sasniegt ideālu variantu,” saka meistars.

Losops jūtas kā baikers arī kontaktējoties ar klientu: ieradums ieturēt savu līniju, lai sasniegtu vienīgo pareizo rezultātu, jūtams arī tajās situācijās, kad parastais uzņēmējs pieņemtu jebkuru klienta iegribu pat tad, ja pasūtītājam nav taisnība. Ilggadējā praksē izkoptā skaistuma izjūta viņu mudina aizstāvēt savas idejas. „Reiz kāds pasūtītājs gribēja, lai baiku nokrāso zilu, lai gan, manuprāt, tas sabojātu visu izskatu. Es viņam to skaidri un gaiši pateicu. Viņš joprojām pastāvēja uz savu, un tad es piedāvāju: darīšu tā, kā sākotnēji bija iecerēts, tad parādīšu baiku izstādē, bet pēc tam pārkrāsosim, kā tu gribēsi. Rezultātā es par šo motociklu ieguvu balvu, bet klients pēc izstādes to paņēma un par krāsas maiņu vispār bija aizmirsis,” atceras Juhans.

MetalhammersCits Metal Hammers dalībnieks – Artūrs Fjodorovs galvenokārt izstrādā ekskluzīvā ateljē tehniskos risinājumus, gravē metālu un spodrina pašu zīmolu. Viņam, tāpat kā Aleksandram, neatkārtojamu motociklu izgatavošana ir kas vairāk nekā vienkārši aizraušanās. „Mēs ar Juhanu esam pazīstami jau sen, daudz tikām runājuši par baikiem un tad kādā brīdī nolēmām pūliņus apvienot. Pirmo baiku uzbūvējām pēc kopīgas skices. Strādājām ilgi – zāģējām, metinājām, krāsojām, pilnveidojām katru detaļu,” atceras Artūrs. Rūpējoties par lietišķo pusi, viņš ateljē darbus popularizē starptautiskajās izstādēs. Pateicoties tam, motocikli no Rīgas jau iemantojuši atzinību Rietumeiropā un Skandināvijā, iekļauti nopietnos motorkatalogos. „Manuprāt, nav jēgas slēpt jaunradi, jo vairāk tāpēc, ka tā ir konkurētspējīga starptautiskā līmenī. Tāpēc piedalāmies dažādos pasākumos – gan Latvijā, gan ārpus tās robežām,” spriež Artūrs un sola nākamgad baiku dizaina cienītājus pārsteigt ar jaunu darbu skandināvu garā.

Artūra nosliece uz jaunradi izpaužas ne tikai darbnīcā: daļu brīvā laika viņš veltī mūzikai – sadarbojas ar Latvijas grupu Trendkill Method (vienu no kvalitatīvākajām uz vietējās smagās mūzikas skatuves; Rietumu leiblos izlaidusi trīs albumus un piedalījusies Korn iesildīšanā, kad amerikāņi pēdējo reizi bija Rīgā). „Lai gan es dodu priekšroku smagajai mūzikai, nevienā stila rāmī sevi neiespiežu: tieši tāpat man prieku sagādā džezs, akadēmiskā mūzika… Arī ikdienas dzīve man ir daudzpusīga: dienā bieži esmu redzams lietišķā uzvalkā, bet vakaros – ar mašīneļļu notrieptā darba tērpā: kopā ar Aleksandru cilājam „dzelzs āmurus”,” saka Artūrs.

Metalhammers