Lielais sapņotājs un spītnieks Zora

0
86
Zora
Žora Arkuss-Duntovs ar sacīkšu mašīnu Corvette SS-1. 1957.

Krieviju par autobūves līderi pasaulē nevar nosaukt. Taču no tās nākuši cilvēki, kas ar mašīnām ir nesaraujami saistīti. Piemēram, Jakovs Savčiks ar savu virsbūvju ateljē Parīzē. Viņš pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija slavens visā Eiropā. Vai sacīkšu braucējs Igors Trubeckis, kas četrdesmito gadu beigās viens no pirmajiem sēdās pie tolaik nevienam nezināmā Ferrari stūres. Visbeidzot Žora Arkuss-Duntovs – Corvette krusttēvs, kā viņu dēvē Amerikā.

Zaharijs Arkuss-Duntovs dzimis 1909. gada Ziemassvētkos Beļģijā, Krievijas ebreju – kalnu inženiera un medicīnas māsas (pareizāk sakot, tolaik Briseles medicīnas studentes) ģimenē. Viņš bija attapīgs puika, labi satika ar jaunāko brāli Juru. Bija pārņemts ar tehniku un gribēja kļūt par tramvaja vadītāju.

Zora
SZaharijs (Žora) Arkuss-Duntovs jaunībā.

Krievijā brieda revolūcijas vētra, 1917. gadā notika boļševiku apvērsums. Taču, neraugoties uz to, Arkusi nolēma atgriezties nemierīgajā Petrogradā. Viņi ieradās pilsētā Ņevas krastos un apmetās lielā komunālā dzīvoklī, kur valdīja sarežģīti tikumi, nesaticība un attiecību skaidrošana. Drīz brāļu vecāki izšķīrās. Viņu māte, kuras vājība acīmredzot bija kalnu inženieri, apprecējās ar kārtējo šīs skarbās un romantiskās profesijas pārstāvi Josifu Duntovu. Tā kā dzīvokļa jautājums viņam (tāpat kā eksvīram) nebija atrisināts, jaunizceptā sieva uzaicināja vīru Nr. 2 apmesties pie viņas. Un visi sāka dzīvot kopā. Jāteic, ka dzīvoja diezgan draudzīgi. Vispār attiecības ar patēvu bija labas. Pateicoties par to, Zaharijs un Jura vēlāk kā otro pieņēma patēva uzvārdu.

Kā jau tika teikts, Zaharijs bija pārņemts ar tehniku, 13 gadu vecumā pat uzprojektēja savu pirmo pašgājēju pārvietošanās līdzekli – motoragavas… Bet 1924. gadā nolēma iestāties Ļeņingradas politehniskā institūta inženierfakultātē, taču līdz uzņemšanai noteiktajam 16 gadu vecumam pietrūka viens gads… Lai panāktu, ka viņu uzņem, Zaharijs samulsināja uzņemšanas komisiju, atgādinājis savu dzimšanas datumu un nolasījis lekciju par starpību starp Eiropā pieņemtā un jaunā padomju kalendāra datumiem. Viņu uzņēma. Taču inženiera diplomu puisis ieguva jau Berlīnē. Lieta tā, ka 1926. gadā Josifs Duntovs padomju valdības uzdevumā tika nosūtīts darbā uz Vāciju. Duntovu laulātais pāris devās uz ārzemēm, brāļi palika pie tēva. Gadu vēlāk Zaharijs un Jura pārcēlās uz Berlīni. Tagad Arkusa vecākā rīcībā bija visa likumīgā apdzīvojamā platība komunālajā dzīvoklī…

Zora
Žora savu Berlīnes paziņu kompānijā blakus motociklam Diamant.

Zaharijam, kas bērnībā sapņoja vadīt tramvaju, Berlīnē radās citi sapņi.  Mieru nedeva sacīkšu braucēja azarts un neapšaubāmais mehāniķa talants. Berlīnē  kļuvis par slavenā Šarlotenburgas tehnoloģiskā institūta studentu, viņš cītīgi apguva elektrotehniku un mehāniku. Drīz vien iegādājās motociklu, ar kuru braukāja pa Berlīni un tās apkaimi. Taču māte un patēvs uzstāja, lai divriteņu pārvietošanās līdzeklis tiek nomainīts ar drošāku transporta veidu. Par tādu kļuva boba markas automobilis, kas bija paredzēts sacīkšu trekam. Priekšējo bremžu tam nebija, bet aizmugures bremzes – ļoti vājas. Taču varēja izbaudīt ātrumu! Un vēl viņš publicēja rakstus žurnālā Auto Motor und Sport un uzsāka savu biznesu – nedaudz nodarbojās ar kontrabandu, pārvadājot zelta stieņus no Francijas uz Beļģiju, lai nopelnītu kabatas naudu. Zaharijs pat uzrakstīja nopietnu darbu par dzinējiem ar kompresoru un satika arī savu nākamo sievu Elfiju – Elfrīdu Volfu (viņai tolaik bija 14 gadu)…

Zora
Parīzes Folies Bergére dejotāja. Daiļā Elfija kļuva par Žoras dzīvesbiedri.

Divdesmitā gadsimta divdesmito gadu beigās, meklējot darbu, Zaharijs pārcēlās uz Beļģiju, kur sāka strādāt motociklu ražošanas kompānijā Mondiale. Viņš konstruēja un izgatavoja ne tikai motociklus, bet arī nestandarta tehnoloģiskās iekārtas. Vēlāk gan viņš, gan visa ģimene devās uz  Franciju. Jāteic, ka Vāciju viņi atstāja īstajā brīdī – drīz pie varas nāca nacisti, sākās ebreju vajāšana…

Zaharijs un Elfija (tolaik franču Folies-Bergère dejotāja) 1939. gadā apprecējās. Kad sākās Otrais pasaules karš,  viņš brīvprātīgi iestājās Francijas gaisa kara spēkos, trīsvietīgā bumbvedēja ekipāžā kļuva par strēlnieku. Jāteic, ka puisim neiedomājami veicās: pat visbīstamākajos brīžos viņš palika neskarts. Taču Francija drīz tika sakauta. Jaunais pāris 1940. gadā uzturējās Marseļā, kur Zaharijs un Jura dažas dienas bija spiesti slēpties vienā no vietējiem bordeļiem. Bet augstākie spēki acīmredzot sargāja Zahariju – izdevās dabūt ASV vīzu. Turklāt ne tikai pašam un Elfijai ar ģimeni, bet arī  savai mātei, patēvam un brālim. „Izrādījās, ka eksistē īpašs saraksts, kurā iekļauti 5000 zinātnieki, politiķi, rakstnieki utt,” vēlāk atcerējās Arkuss-Duntovs, „kurus amerikāņu izlūkdienests uzskatīja par pārāk svarīgiem, lai pieļautu viņu nonākšu nacistu ķetnās. Nezinu, kā tas gadījās, ka es biju iekļuvis šajā sarakstā.” Ziemassvētki tika sagaidīti Ņujorkā, kur Zahariju sāka saukt par Zoru, proti, Žoru. Sākās jauns, šķiet, galvenais viņa dzīves posms. Darbu Žora atrada diezgan ātri. Viņš kļuva par konsultantu aviācijas motoru jautājumos – palīdzēja risināt problēmas ar Curtiss-Wright и Pratt & Whitney dzinēju vibrāciju. Šajā sfērā viņš nostrādāja līdz kara beigām, nopelnot 100 dolāru dienā. Tas viņam ļāva kopā ar brāli 1942. gadā nodibināt savu darbnīcu Ardun Mechanical Corporation. Nosaukums Ardun ir cieņas apliecinājums diviem brāļus uzaudzinājušajiem vīriešiem, to veido uzvārdu Arkuss un Duntovs pirmie burti.

Zora
SŽora blakus mašīnai Allard J2X Londonas darbnīcā Allard Motor Company. Ar šo automobili viņš 1952. gadā piedalījās Lemānas sacensībās.

Brāļi, ņemot talkā jaunus vārstus un sadales vārpstas, no forda standartdzinēja V8 vēlākajām modifikācijām izspieda 300 zirgspēkus parasto 125 vietā. Jaunā Ardun galviņa drīz vien kļuva populāra. No mazās darbnīcas izauga kompānija, kuras štatos bija 300 cilvēku. Bet radās arī problēmas:  jaunā partnera finanšu mahinācijas noveda firmu pie faktiska kraha. Lai neiekristu parādos,  brāļi drīz vien to slēdza. Jurijas palika Savienotajās Valstīs, bet Žora pēc sacīkšu automobiļu ražotāja Sidnija Ellarda ielūguma devās uz Angliju, kur viņa firmā izstrādāja sporta rodsteru un ar automobiļiem Allard piedalījās Lemānas autosacīkstēs 1952.-1953. gadā. Taču, nespēdams Anglijā iedzīvoties, atgriezās Amerikā.

Zora
Žora ar Porsche 550 Spyder Lemānas sacensībās 1954. gadā.

Bet 1953. gadā notika Žoram Arkusam-Duntovam  liktenīgā saskarsme ar Motorama – ceļojošo cirku, kur godājamai publika tika rādīti nevis akrobāti un dresēti sunīši, bet oriģināli konceptauto un nākamo novitāšu prototipi. Šo sasniegumu izstādi organizēja  General Motors mārketinga dienests. Tieši toreiz Ņujorkā viņi satikās – elegantais  Corvette, kas nepavisam nebija līdzīgs to gadu smagajiem Chevrolet, un tā pilnveidotājs, kas no pirmā skatiena iemīlēja sniegbalto rodsteru ar stiklaplasta virsbūvi. Tiesa, nepatīkami pārsteidza skaistuļa trūcīgā apdare un tas, ka mašīnai nebija sānu logu un pat ārējo durvju rokturu. Turklāt Corvette bija apgādāts ar vāju sešcilindru motoru. Žora, būdams sarūgtināts par to, uzrakstīja galvenajam inženierim Edvardam Koulam vēstuli, kurā iepazīstināja ar savu automobiļa dinamikas aprēķina metodi. Bet 1953. gada 1. maijā Žora Arkuss-Duntovs sāka strādāt Chevrolet konstruktoru nodaļā par inženiera palīgu.

Zora
Žora ar Corvette SS-1.1957.
Zora
1. Žora ar Corvette SS. 1957. un 2. Žora un Džons Fičs apspriež Corvette SS-1 regulējumu. 1957.

Uz šīs Corvette parādīšanos 1954. gadā Ford atbildēja ar „pērkonputna” (Thunderbird) izlaidi. Pārdoto eksemplāru skaita ziņā Corvette no konkurenta atpalika. Sarūgtinātie GM  vadītāji pat gribēja pārtraukt savas zīmolmašīnas izlaidi. Bet par to iestājās Žora: „Mēs būsim muļķi, ja Corvette noraksim tagad, kad Ford tik labi pārdod savu Thunderbird! Mūsu sporta mašīnai jādod vēl viena iespēja!” Tika ne tikai dota iespēja, bet iedegta zaļā gaisma. Žoru apstiprināja par šīs markas mašīnas galveno konstruktoru.

Zora
Corvette C1. 1953.

Motora jauda bija katastrofāli nepietiekama. Drīz vien Corvette ieguva jaunu motoru V8, vēl pēc dažiem gadiem dienasgaismu ieraudzīja otrās paaudzes sporta mašīna, kura aizsāka sporta mašīnu Chevrolet slavas apvīto vēsturi. Jāteic, ka starp 1953.-1955. gada mašīnām Corvette C1, kas saglabājušās līdz mūsdienām, ir ļoti grūti atrast mašīnu ar oriģinālo spēka iekārtu. Iemesls ir ļoti vienkāršs – īpašnieki vēlāk gandrīz visus motorus nomainīja. Turklāt ne ar kuru katru, kas pagadījās, bet ar vienkāršu, jaudīgu un ļoti drošu agregātu – Žoras Arkusa-Duntova Chevy Small Block (šis dzinējs zem Corvette motora pārsega nokļuva tūlīt pēc tam, kad 1955. gadā tika uzsākta tā ražošana).

Zora
Pats pirmais Žoras Arkusa-Duntova konstrukcijas dzinējs 265 Chevrolet Small Block.

Pārdošanas apjoms sāka augt. Pateicoties tam pašam Žoram, kas atjaunināto Corvette izmantoja autosacīkstēs Eiropā, radās arī racing ready versija, kas bija pielāgota līdzdalībai sacīkstēs.

Arkuss-Duntovs gadu no gada uzlaboja mašīnu, pārvēršot Corvette par ātru un izturīgu auto. Laikposms no 1957. gada līdz 1962. gadam bija pirms tam nepieredzētas viena automobiļa tehniskās evolūcijas vēstures periods. Dzinēja V8 darba apjoms 1957. gadā palielinājās no 4,3 līdz 4,6 litriem. Turklāt tika piedāvāti veseli četri spēka agregātu varianti ar jaudu no 245 līdz 283 zirgspēkiem. Lielākais rādītājs kļuva sasniedzams, pateicoties diezgan „temperamentīgajai” Rochester degvielas iesmidzināšanas sistēmai. Protams, šajā gadījumā neiztika arī bez manuālās četrpakāpju pārnesumkārbas. Vēlāk dzinēja apjomu atkal palielināja – līdz 5,3 litriem. Tas ļāva pēdējā ražošanas gadā standartkomplektācijā izlaistajiem automobiļiem attīstīt jaudu no 250 līdz 340 ZS un mašīnām, kurām bija degvielas iesmidzināšanas sistēma, – līdz 360 zirgspēkiem.

Zora
Elfija blakus Corvette C1 Floridā. 1957

Paralēli Žora turpināja pilnveidot mašīnas vadāmību: to negatīvi ietekmēja aizvien pieaugošā automobiļa jauda. Situācijas labošanai 1959. gadā konstrukcijā tika ieviesti grūdējstieņi. Lai paaugstinātu komforta līmeni, 1960. gadā mīkstināja atsperes, bet lai mašīnai piešķirtu lielāku stabilitāti, pievienoja šķērsnoturības stabilizatorus.

Zora
Žora un Elfija Lemānā. 1960.

1963. gadā dienasgaismu ieraudzīja slavenais modelis Stingray. Zem Viljama Mičela nosmailinātās virsbūves un apkārt jaunajam divvietīgajam Corvette pasažieru salonam Arkuss-Duntovs uzbūvēja jaunu šasiju ar riteņu bāzi, kura bija par 10 cm īsāka nekā 1962. gada modelim. Bet tagad šasija piedāvāja neatkarīgu priekšas un aizmugures uzkari. 1963. gadā izvēlei tika piedāvāti dzinēji ar 300, 340 un 360 ZS jaudu. „Labi ekipētais un samontētais jaunais Corvette solīja potenciālu, kas bija ekvivalents pasaulē pašiem dārgākajiem automobiļiem vai pat pārspēja tos,” raksturojot Stingray, atzīmēja Žora.

Zora
Sākot ar 1958. gadu, modernie dubultlukturi kļuva par pirmās paaudzes Corvette raksturīgo iezīmi.

Tiesa, dažos jautājumos Žora ar Mičelu nebija vienisprātis. Pēc viņa domām, „izstieptais automobiļa priekšgals apgrūtina gabarīta uztveršanu, bet jūsu „rajas aste” aizmugures logā pasliktina redzamību!” Bet Corvette Stingray sērijveidā tika izlaists kā kupeja ar rajas astes adatu  atgādinošu biezu pārsedzi uz aizmugures loga (kupeju tā arī sauca – Sting Ray, „rajas astes dzelonis”). Punktu šim strīdam pielika pircēji, kas aizmugures loga stikla pusītes nomainīja pret vienlaidu stiklu.

Zora
Corvette Stingray. 1963.

Savukārt Žoras paša viedoklis par Corvette 1964. gadā tika iemiesots konceptmašīnā CERV II (Chevrolet Engineering Research Vehicle II) – viegli vadāmā pilnpiedziņas automobilī ar superjaudīgu motoru, kas novietots aiz sēdekļiem.

Zaharijs Arkuss-Duntovs kompānijā GM nostrādāja vairāk nekā 22 gadus. Tātad – vai būtu pareizi viņu uzskatīt par Chevrolet Corvette „tēvu”? Nav apšaubāms vienīgi tas, ka no vizināšanās automobiļa, kādu to bija iecerējuši GM ideologi, Corvette, pateicoties Žoras pūliņiem, pārtapa par teicamu sporta mašīnu.

Žora Arkuss-Duntovs blakus prototipam Corvette CERVI. 1960.
Žora Arkuss-Duntovs blakus prototipam Corvette CERVI. 1960.

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY