Autostrāžu kuģis Chevrolet Corvette

Corvette

Autors: Viktors Ļevins

Ir lietas, kas noteiktā brīdī pārtop par parādību, simbolu. ASV autorūpniecībā šādi simboli ir vairāki. Piemēram, Ford T kļuva par jaunās ēras biznesa un jo īpaši autorūpniecības simbolu, Lincoln vai Cadillac – par uzplaukuma sinonīmu. Bet Chevrolet Corvette vairāk nekā 50 gadu laikā pārvērties par amerikāņu sapņa simbolu. Turklāt šis sapnis ir piepildījies.

Corvette
Corvette C1 (sešcilindru dzinējs; tilpums – 3,8 l; jauda – 150 zirgspēku; maksimālais ātrums – 170 km/st; paātrinājums līdz 100 km/st 11 sekundēs). 1953

Attieksme pret šo automobili nevar būt viennozīmīga. No vienas puses, tas, bez šaubām, ir kulta automobilis, titula „Pasaulē vispopulārākais superauto“ īpašnieks. Un 1999.gadā Amerikas Automobiļu inženieru biedrība modeli Corvette nosauca pat par „XX gadsimta labāko automobiļa konstrukciju“. Tomēr tā tas ir tikai viņpus Atlantijas okeānam. Eiropā situācija ir pavisam citāda: šeit modelis Corvette tiek uzskatīts par ienācēju, svešinieku. Un tā statuss nebūt nav tik viennozīmīgs kā Amerikā, kur arī tiek pārdots viss lielais vairums šā tipa automobiļu (Eiropā kopš 2004. gada ir pārdoti 5 tūkstoši mašīnu, toties Amerikā to tirāža pagājušajā gadā vien sasniedza 36,5 tūkstošus). Pat vārdu Corvette Eiropā parasti uzskata nevis par modeļa nosaukumu, bet par atsevišķu zīmolu.

Corvette
Visas pirmās korvetes faktiski tika komplektētas ar rokām, bija baltā krāsā un ar sarkanu interjeru.

Protams, 1952. gadā liktenīgā modeļa konstruktori diezin vai spēja iedomāties, ka viņu lolojums no „vienkāršo mašīnu“ klases pāries „mūžīgo vērtību“ kategorijā. Viņiem bija jārisina visnotaļ piezemēts uzdevums: jāieņem tobrīd brīvā amerikāņu sporta nautomašīnu niša.

Corvette
Corvette C1 (V8; 4,6 l; 270 zirgspēku; 196 km/st; 8,6 sek.). 1956
Dzīve kļuvusi labāka

Iedomājieties 50. gadu sākuma Ameriku. Pavisam nesen beidzies Otrais pasaules karš, kurā antihitleriskās koalīcijas sastāvā ASV guva neapstrīdamu uzvaru. Drūmie, baiļu pilnie gadi bija palikuši pagātnē. Rietumu pasaulē uzbangoja spēcīgs ekonomiskais un emocionālais pacēlums, un šā viļņa virsotnē bija amerikāņi. Valdība veica vērienīgus krīzes apkarošanas pasākumus, rūpniecība atgriezās civilās dzīves gultnē, vienlaikus nostiprinot un paplašinot savu klātbūtni Eiropas tirgū. Nav jābrīnās, ka līdz ar pārliecību par nākotnē gaidāmo labklājību radās pieprasījums pēc jaunām precēm – labām un dažādām. Un, protams, pēc jauniem automobiļiem, kuri jau sen kļuvuši par amerikāniskā dzīvesveida neatņemamu atribūtu.

Corvette
Cena, kurai, pēc sākotnējiem plāniem, vajadzēja būt diezgan mērenai – līdz 2000 ASV dolāriem, pieauga līdz 3,5 tūkstošiem dolāru, un arī šā apstākļa dēļ projekta izredzes nebūt nebija īpaši optimistiskas.

Jāteic gan, ka ASV automobiļu kompānijas 40. gadu beigās neko jaunu nevarēja piedāvāt, tāpēc ka visi „lielā trijnieka“ spēki tika koncentrēti uz armijas apgādi ar tehniku. Amerikāņiem nācās apmierināties ar pirmskara modeļiem. Tikai 1949. gadā notika manāms pavērsiens – vismaz dizaina ziņā: vairāk iezīmējās pludlīnijas forma un pats mašīnu izskats vedināja domāt par ātrumu. Lieta tā, ka īstu jaudu un ātrumu motoru metropoles korporācijas nevarēja piedāvāt, tāpēc ātruma cienītāji aizvien vairāk interesējās par „eiropiešiem“ – Jaguar, Alfa Romeo, Porsche, MG, kas ražoja lieliskus sporta automobiļus.

Par to 1951. gadā Votkinsglenas autosacīkstēs pats personīgi pārliecinājās General Motors (GM) vadošais dizainers Hārlijs Ērls, kas ASV autorūpniecības stilu noteica jau kopš 20. gadiem.

Corvette
Viszīmīgākais 1956. gada parauga korvetes jauninājums bija dekoratīvie virsbūves sānu pārklājumi ar hromētām apmalēm, kas automobiļa veidolu padarīja daudz dinamiskāku.
Dzenoties pakaļ Eiropai

Tiek uzskatīts, ka, saskatījies ātros „itāļus“, „vāciešus“ un „angļus“, kas riņķoja pa slaveno trasi, viņš savai vadībai piedāvājis jauna automobiļa ideju. Var tikai minēt, kā īstenībā bija, tāpēc ka Chevrolet Corvette vēsture daudzu gadu gaitā apaugusi ar tādu mītu un leģendu slāni, ka ir jābūt arheologam, lai tajā atrastu faktus.

Corvette
Žora Arkuss-Duntovs sacīkšu automobilī Corvette SS. 1957

Kas attiecas uz stikla škiedru, no kuras izgatavots pirmo korvešu korpuss, tad atliek vienīgi minēt: vai tas ir vēl viens Ērla un Ko ģenialitātes uzplaiksnījuma rezultāts, vai arī GM gribēja ar tā palīdzību ievērot tērauda kvotas, kas Savienotajās Valstīs tika ieviestas 50. gadu sākumā sakarā ar Korejas karu. Lai kā tur bija, pirmā korvete, ko plašai publikai parādīja 1953. gadā izstādē Motorama, spīdināja savu plasta apdari un ar visu izskatu solīja braucējiem lielu ātrumu un jaudu. Amerikāņi bija sajūsmā.

Corvette
Corvette SS (V8; 4,6 l; 307 zirgspēki). 1957
Corvette
Sacīkšu automobilis Corvette SS pēc 1960. gada sezonas kalpoja Bilam Mičelam kā ikdienišķs pārvietošanās līdzeklis.

Tiesa, sajūsma drīz vien noplaka. Izrādījās, ka aiz pievilcīgās, agresīvās ārienes ir Chevrolet „standartpildījums“. Lai saprastu, cik dziļa bija klientu vilšanās, jāņem vērā, ka GM rangu tabulā ševrolets atrodas zemākajā divizionā. Tātad kompānijas mašīnas (vismaz tolaik) tika uztvertas kā kvalitatīvas, bet nebūt ne izcilas. Faktiski tās patiešām tādas arī bija.

Corvette
Bils Mičels (pa labi) и Batista Pininfarina Corvette Stingray Racer prototipā (V8; 4,6 l; 315 zirgspēku). 1959

Pirmās korvetes bija apgādātas ar nedaudz pilnveidotu dzinēju Blue Flame Six (kura jaudu no ierasto 115 zirgspēku atzīmes bija izdevies palielināt līdz 150 zirgspēkiem), taču no ideāla tas bija visai tāls. Vēl jāmin divpakāpju automātiskā pārnesumkārba Power Glide, standartveida priekšējais un pakaļējais tilts. Ātruma ziņā pirmais Corvette atpalika no Jaguar XK120: tas attīstīja 190 kilometrus stundā, bet rodsters Chevrolet – tikai 170. Klāt vēl nāca mārketinga nodaļas rupjās kļūdas. Rezultātā tas bija izgāšanās gads – no 1953. gadā izlaistajām 315 mašīnām izdevās pārdot tikai 150. Gan pašam modelim, gan topmenedžeriem, kas bija atbildīgi par tā parādīšanos, izredzes bija visai miglainas.

Corvette
Kopš 1958. gada modernie dubultlukturi kļuva par pirmās paaudzes korvešu pazīšanas zīmi.

Korvete ASV autorūpniecības vēsturē tā arī tiktu pieminēta sakarā ar piedzīvoto izgāšanos, ja nebūtu divu apstākļu. Pirmkārt, Ford laida pārdošanā Thunderbird – modeli, kas bija orientēts uz to pašu ASV tirgus nišu, lai gan izteikts sporta auto nebija. GM nevarēja atļauties savas pozīcijas atdot galvenajam konkurentam. Otrkārt, kompānijā sāka strādāt Zahars Arkuss–Duntovs. Tā kā amerikāņiem ir grūti pieņemt svešzemju vārdus, vēsturē viņš iegājis ar vārdu Žora.

Corvette
Automobiļa Corvette C1 salona interjers. 1958
Corvette
Automobiļa Corvette C1 mēraparātu panelis. 1958
Korvetes tēvs ar krieviskajām saknēm

Šīs personības nozīme autorūpniecības vēsturē ir nenovērtējama, tāpēc pievērsīsimies tai plašāk. No Krievijas emigrējušu ebreju dēls, dzimis Beļģijā. Kad ģimene atgriezās Padomju Krievijā, vecāki izšķīrās, lai gan tēvs joprojām dzīvoja kopā ar bijušo sievu un bērniem. Vakanto vietu ieņēma Žozefs Duntovs. Paaugušies Zahars ar brāli Juriju nolēma par godu abiem viņus izaudzinājušajiem vīriešiem pieņemt dubultuzvārdu. Bet 1927. gadā ģimene no PSRS atkal aizbrauca – šoreiz uz Berlīni, kur nākamais Žora aizrāvās ar automobiļiem un sacensībām. Pēc septiņiem gadiem viņš pabeidza tehnisko universitāti, 1939. gadā iestājās Francijas Gaisa kara spēkos, lai cīnītos pret hitlerisko armiju. Kad Francija padevās, bija spiests kopā ar ģimeni bēgt uz Ameriku.

Corvette
Corvette Rondine Pininfarina. 1963 60. gadu pirmajā pusē modelis kļuva aizvien populārāks un par to sāka interesēties vairākas virsbūvju ražošanas firmas, tostarp arī Pininfarina.

Viņi apmetās Ņujorkā, kopā ar brāli izveidoja firmu Ardun, kura amerikāņu armijai piegādāja rezerves daļas un pilnveidoja forda dzinēju V8. Līdz noteiktam brīdim firma plauka, bet vairāki apšaubāmi finanšu darījumi panākumiem pārvilka krustu. Piecdesmito gadu pašā sākumā nākamais „korvetes tēvs“ pārcēlās uz Eiropu. Bet tad 1953. gada janvārī liktenīgi atgriezās Savienotajās Valstīs un nokļuva izstādē Motorama, kur Chevrolet pirmo reizi plašai publikai parādīja lielā slepenībā izstrādāto korveti.

Corvette
Bila Mičela fantāzijas atspoguļojās arī projektā XP-755, kas vairāk pazīstams kā Corvette Mako Shark I (V8; 7 l; 425 zirgspēki). 1961
Corvette
Koncepts Corvette Mako Shark II. 1965

Pieredzējušais inženieris ļoti ātri saprata, ka rodstera spējas neatbilst progresīvajam dizainam, un par to uzrakstīja GM vadībai, pievienojot arī tehnisko dokumentāciju, kurā aprakstīta konkrētās mašīnas maksimālā ātruma noteikšanas analītiskā metode. Konstruktīvā pieeja un jautājuma izpratne uz GM bosiem atstāja iespaidu. Arkusu–Duntovu uzaicināja strādāt kompānijā, un dažus turpmākos gadus, daudzējādā ziņā pateicoties viņa ietekmei, Chevrolet no konservatīva uzņēmuma pārvērtās par jaunu agresīvu kompāniju. Tā 1955. gadā ieguva savu dzinēju V8, Arkuss–Duntovs to apgādāja ar trīspakāpju pārnesumkārbu. Šie divi tehniskie pilnveidojumi izglāba Corvette, kuru GM vadība jau bija gatava norakstīt.

Corvette
Corvette C2 (Sting Ray) (V8; 5,3 l; 350 zirgspēku; 228 km/st; 5,9 sek.). 1963
Esi jaudas valdnieks

Ar jauno aprīkojumu korvete beidzot ieguva iekšēju un ārēju harmoniju un no pretendenta uz sporta auto nosaukumu kļuva par pilntiesīgu sporta automobili. Chevrolet dzinējs V8 jau kopš paša sākuma latiņu pacēla augstāk: salīdzinājumā ar Blue Flame jauda pieauga par 40 zirgspēkiem, bet nākamajā, 1956. gadā to izdevās kāpināt līdz 240 zirgspēkiem. Automātiskā pārnesumkārba Power Glide savu vietu bāzes komplektācijā pazaudēja, bet palika par opciju, kurai gan panākumu nebija.

Corvette
Šī ir pirmā korvete ar lukturiem, kurus varēja „apslēpt“ zem motora pārsega. Pirmajā gadā pēc laišanas klajā Corvette Sting Ray “švītējās“ ar aizmugures loga sadalītāju. 1963

Rezultāts nebija ilgi jāgaida: 1955. gadā tika izlaistas tikai 700 korvetes, bet 1956. gadā – jau 3 467, taču publikai apetīte vēl tikai sāka rasties. To Chevrolet prasmīgi vairoja ar Corvette regulāru piedalīšanos dažādās sacensībās – pats Arkuss–Duntovs bija profesionāls autobraucējs un vairākkārt uzvarēja prestižās sacīkstēs. Veiksmīgi bija atrasti arī saukļi: piemēram, „Esi jaudas valdnieks!“ 1957. gadā ražošanas apjoms pārsniedza sešu tūkstošu, vēl pēc gada – deviņu tūkstošu eksemplāru atzīmi. Laikā no 1959. līdz 1961. gadam pieaugums kļuva lēnāks, ko daļēji var izskaidrot ar ASV ekonomikas krīzi, kas izcēlās piecdesmito gadu pašās beigās. Pēc tam sekoja jauns pacēlums: 1961. gadā tika pārdoti nedaudz mazāk nekā 11 tūkstoši Corvette, bet 1962. gadā – vairāk nekā 14,5 tūkstoši. Ar šo gadu beidzas korvešu pirmās paaudzes jeb – atbilstoši klasifikācijai – C1 vēsture.

Corvette
Corvette C2 versija bez aizmugures loga sadalītāja, kas tika noņemts drošības apsvērumu dēļ, izraisīja daudz lielāku pieprasījumu.
„Jūras“ Corvette

Corvette ražošanas apjoms 1963. gadā sasniedza 21,5 tūkstošus un bija lielāks nekā no 1956. līdz 1958. gadam. Šādu lēcienu nodrošināja krasi pieaugušais pieprasījums, bet to savukārt vairoja jaunās korvetes patiešām izcilās īpašības. Tajā bija faktiski viss, ko var vēlēties ātras braukšanas cienītāji. Sāksim ar dizainu, kura vēsture arī jau kļuvusi par leģendu. Tobrīd GM galvenais dizainers bija kaislīgais makšķernieks Bils Mičels.

Corvette
Corvette C3 (Stingray). 1968 Absolūti jauns automobilis, kurā nojaušamas Mako Shark II iezīmes. Savas raksturīgās virsbūves dēļ ticis pie iesaukas „kokakolas pudele“.

Oficiālā hronika vēsta: reiz viņš pats savām rokām izvilcis haizivi un tik ļoti sapriecājies par plēsoņas formu, ka nolēmis jauno korveti izveidot pēc tās līdzības. Mičels, pēc visa spriežot, vispār bija aizrautīgs cilvēks: jau Hārlija Ērla laikos viņš personiski apmaksāja eksperimentus, kuru rezultāti pēc tam ļāva pilnveidot korveti.

Corvette
Corvette C3. 1974 Korvešu trešā paaudze, kā izrādījies, ir ilgdzīvotāja salīdzinājumā ar visām pārējām korvetēm.

Un, lūk, 1963. gadā Amerikai patiešām tika piedāvāta „haizivveidīga“ Corvette. Līdzīgi kā plēsoņai izstiepts purngals, kas tika izmēģināts modeļa C2 sērijveida ražošanas priekštecī Corvette Mako Shark (1961), noslēpjamie lukturi, kuru dēļ mašīna bija zaudējusi apaļās „acis“, un visi citi dizaina elementi izskatījās ļoti plēsonīgi. No jūras dibena bija patapināts vēl viens motīvs – haizivs astes adatu atgādinošais aizmugures loga sadalītājs. Pateicoties tam, korvete ieguva papildu nosaukumu – Sting Ray (haizivs dzelonis). Zemūdens motīvi kļuva par iemeslu Bila Mičela nesaskaņām ar Arkusu–Duntovu, kurš kā profesionāls autobraucējs saprata: pārāk garš motora pārsegs apgrūtina redzamību, bet „miets“ jau tā nelielā kupejas aizmugures loga vidū vadītājam rada nevajadzīgas problēmas.

Corvette
Hromētais bamperis tika nomainīts ar „mīkstu“ poliuretāna bamperi. Atšķirības zīme –aizmugures lukturi “iluminatori”.

Vēlāk viņam izdevās pārliecināt GM vadību, ka kļūmīgais loga sadalītājs ir jānoņem. Papildu arguments vadošā inženiera labā bija tas, ka daudzi C2 pircēji paši šo traucēkli likvidē. Rezultātā gandrīz 35 tūkstoši Corvette Sting Ray eksemplāru tika izlaisti ar normālu logu, turpretī Mičela versija piedzīvoja trīs reizes mazāku tirāžu.

Corvette
Corvette Wankel prototips. 1977
Ar norādi „slepeni“

Modelis C2 padarīja korveti slavenu kā ideālu automobili ātras braukšanas cienītājiem. Šīs reputācijas nostiprināšanu veicināja arī Arkusa–Duntova iecerētais projekts Grand Sport, par kura vainagojumu bija jākļūst ierobežotai sacīkšu mašīnu Corvette sērijai. Darbi tika veikti ļoti stingrā slepenībā, turklāt ne tik daudz konkurentu, cik GM augstākās vadības dēļ, jo vadība bija pilnībā novērsusies no sacensībām un kategoriskā veidā ieteica savām struktūrvienībām tajās nepiedalīties. Beigu beigās krievu imigranta disidentiskie plāni kļuva zināmi, un projektu nācās apturēt. Paredzēto 125 mašīnu vietā izdevās samontēt tikai piecas.

Tā kā Grand Sport izstrāde tika apturēta, projektu neizdevās noslīpēt no aerodinamikas viedokļa. Tomēr 1963. gadā slavenais Diks Tompsons ar šo futūristisko, pat pēc mūsdienu mērauklas superjaudīgo konceptauto uzvarēja Amerikāņu sporta automobiļu kluba sacensībās tajā pašā Votkinsglenā, kur, kā vēsta leģenda, sākās korvetes vēsture.

Corvette
Corvette Indy Concept. 1986
Sacensība bruņojuma jomā

Sērijveida ražošanā Corvette gāja dzinēja jaudas kāpināšanas ceļu. 1963. gadā tā sasniedza 365 zirgspēkus, gadu vēlāk – jau 375 zirgspēkus, bet 1965. gadā publikai parādīja Big Block – dzinēju ar 6,5 litru tilpumu (425 zirgspēki). Par šīs bruņojuma jomā izvērstās sacensības apoteozi kļuva slavenā 427 zirgspēku dzinēja (7 litri) parādīšanās, kuru pēc tam vēl modificēja, tā ka pēc neoficiāliem datiem jauda sasniedza 550 zirgspēkus! Tiesa, pēdējais variants masveida ražošanā tā arī netika laists – samontēja tikai aptuveni divus desmitus šādu monstru, un tagad ar to apgādātas korvetes cena pārsniedz 600 tūkstošus dolāru.

Protams, Corvette radītāji rūpējās ne tikai par ātrumu. Sting Ray kļuva par pirmo amerikāņu ražojumu ar neatkarīgu pakaļējo uzkari, bet no 1965. gada to sāka komplektēt ar visu četru riteņu diska bremzēm. Rezultātā korvete iemantoja ne tikai ātras, bet arī ļoti stabilas mašīnas slavu.

Corvette
Corvette Luidži Kolāni projektā „Automobiļu rītdiena“. 1986
Amerikā plosās vētra

Lai gan Chevrolet otrās paaudzes sporta automobiļi guva galvu reibinošus panākumus, to mūžs nebija garš: jau 1968. gadā kompānija parādīja Corvette Stingray – modeli, kurš, turpinot un attīstot sērijas dizaina tradīcijas, joprojām līdzinājās haizivij, bet bija nedaudz stūrains. Tiek uzskatīts, ka mašīnas ārējais izskats atgādina kokakolas pudeli, tādēļ prese to asi kritizēja. Jāteic, ka žurnālistu indīgās piezīmes pārdošanas apjomu neietekmēja, un pirmajos gados modeļa C3 ražošana kolosāli auga: 1968. gadā – 28,5 tūkstoši, 1969. gadā – 38,4 tūkstoši eksemplāru. Šajā laikā ievērojami palielinājās dzinējs Small Block (5,7 litri), bet jaudīgākais Big Block sasniedza neaptveramu rādītāju – 7,4 litrus (425 zirgspēki).

Corvette
Corvette C4. 1984 Šī mašīna, neņemot vērā tās dzinēju, ir atzīstama par pirmo absolūti jauno korveti kopš 60.gadu beigām. Turklāt tā ir pirmā korvete ar elektronisko mēraparātu paneli.

Jāteic, ka pēc spožā sākuma korvetei un visai ASV autorūpniecībai pienāca pārbaudījumu laiks. Tā, piemēram, statistika rāda, ka 1970. gadā tika izlaisti tikai 17,3 tūkstoši Stingray. Tajā pašā gadā notika plašs, vairāk nekā divus mēnešus ilgs GM strādnieku streiks, kuram sekoja jūtama ASV ekonomikas lejupslīde. Vēl visai ass pavērsiens notika 1971. gadā: autorūpniecība pēc Amerikas automobiļu inženieru biedrības (SAE) ieteikuma pārgāja uz jaunu dzinēju jaudas mērīšanas sistēmu. Tam par cēloni bija vēlēšanās nomierināt apdrošināšanas kompānijas un lobistus, kas iestājās par drošības palielināšanu uz ASV ceļiem. Rezultātā itin visur samazinājās zirgspēku daudzums. Stingrāku prasību izvirzīšana gaisa kvalitātei un attiecīgi automobiļu kaitīgajiem izmešiem, OPEC izprovocētā enerģētiskā krīze šo procesu paātrināja.

Drošas braukšanas lobistu centieni ietekmēja vēl vienu – tīri ārēju – šīs, jau gandrīz par Chevrolet oficiālo „seju“ kļuvušās sērijas īpatnību: 1974. gadā hromēto bamperi nomainīja poliuretāna detaļa. Tolaik to pašu iemeslu dēļ no Corvette saimes uz ilgu laiku pazuda kabrioleti un rodsteri.

Corvette
Corvette ZR1. (V8; 5,6 l; 380 zirgspēku; 280 km/st). 1989

Interesanti ir tas, ka dzinēju jaudas samazināšana (1975. gadā tā saruka līdz 165 zirgspēkiem, viszemākajam rādītājam kopš Corvette izlaišanas sākuma) automobiļa popularitāti neietekmēja – tā joprojām bija augstā līmenī un pat palielinājās. Sporta automobiļu ražošanas apjoms 1979. gadā sasniedza rekordu – 53,8 tūkstošus eksemplāru, un… Un kopā ar visu Rietumu ekonomiku korvete atdūrās pret Irākas un Irānas kara izraisītās jaunās enerģētikas krīzes rifiem.

Corvette
Corvette C5. 1997. Šī paaudze tika radīta, domājot pirmām kārtām par kabrioleta tipa virsbūvi. Tomēr vispirms ražošanā tika laista tradicionālā “targa” ar noņemamu jumtu.

ASV ekonomikas lejupslīde, kas sekoja pēc tam, šķiet, galīgi noteica to nišu, ko ieņēma korvete kā dārgs, jaudīgs, bet nekādā ziņā ne masveida automobilis. No 1979. līdz 1982. gadam šo mašīnu ražošanas apjoms saruka no 53,8 tūkstošiem līdz 25,4 tūkstošiem.

Corvette
Corvette ZO6. 2001. Topversija Corvette ZO6 no citām versijām atšķīrās ar savu virsbūvi, cieto jumtu, sportisko piekari un ievērojami forsētu motoru, kura jauda tika palielināta līdz 405 zirgspēkiem.
Formu vienkāršība

Vienīgais pamanāmais izrāviens notika 1984. gadā, bet tam bija divi svarīgi iemesli. Pirmkārt, 1983. gadā korvetes neražoja, tāpēc ka Chevrolet nepaspēja jauno modeli laikus sagatavot masveida ražošanai. Otrkārt, sākās jaunās C4 saimes ēra. Gan eksterjers, gan salons daudzējādā ziņā saglabāja raksturu, kāds tiem bija 80. gados – laikā, kad līdz datoru totālai ienākšanai visās dzīves sfērās vēl bija diezgan tālu, bet elektronizācijas tendence bija vērojama visur, jo īpaši masu kultūrā.

Modeļi C4 pirmām kārtām pazīstami ar savu dizainu. Pirmo reizi Corvette izgatavoja nevis no tradicionālās stikla šķiedras, bet gan no pastiprinātiem poliesteru materiāliem. Haizivis atgādinoši un tamlīdzīgi formas elementi palika pagātnē, tagad uzsvars tika likts uz teicamu aerodinamiku. Savukārt mašīnas iekšpusē – aparātu panelis ar spidometra un tahometra šķidro kristālu displejiem. Tiek uzskatīts, ka no vadāmības viedokļa šī ir gandrīz pati labākā korvešu līnija, taču daži pārmetumi tika izteikti par skaņas izolāciju un to apstākli, ka konstrukcijas īpatnību dēļ mašīnā iesēsties un no tās izkāpt nav pārāk ērti.

Corvette
Corvette C6 (V8; 6,2 l; 437 zirgspēki; 306 km/st; 4,5 sek.). 2008 2005.gadā debitējušais modelis 2008. gadā tika vizuāli pārveidots. Galvenā novitāte ir automātiskā sešpakāpju pārnesumkārba ar papildu iespēju manuāli pārslēgt ātrumus un iebūvētu 32 bitu vadības bloku, kas ļauj ekonomiskāk izlietot degvielu
Daži mīl pārāk karsti

Tomēr pirmajos četros gados jaunajai korvetei bija spīdošs noiets (lai gan ne tik spīdošs kā 70. gados). Sākumā jaunās Corvette 5,7 litru dzinējs attīstīja „tikai“ 205 zirgspēku jaudu, taču Chevrolet plānveidīgi palielināja „zirdziņu“ skaitu, un 90. gados tas sasniedza 300. Ja kāds vēlējās karstāku iznākumu, dīleri piedāvāja apjomīgu tūningu, kam tika dots nosaukums B2K. Tas maksāja gandrīz tikpat daudz kā jauna korvete, toties mašīnas īpašnieks, kas izšķīrās par šādu „zelta“ opciju, papildus ieguva 100–140 zirgspēkus.

1989. gadā parādījās slavenā Corvette – ZR-1, kas bija GM un angļu Lotus sadarbības auglis. Angļi korvetei izstrādāja jaunu dzinēju un gaisa sadales sistēmu. Šie un citi angļu priekšlikumi padarīja automobili salīdzinājumā ar standartmodeli C4 ātrāku un labāk vadāmu. Runājot par ātrumu, ar prieku var atzīmēt, ka automobiļa maksimālais ātrums pārsniedza 280 kilometrus stundā un tam pieder vairāki līdz šim nepārspēti rekordi, kas sasniegti izmēģinājumos Fortstoktonas poligonā.

Taču modelim ZR-1 bija arī sava vājā vieta – cena, kas daļēji izskaidrojama ar nepieciešamību megadzinēju ražošanai nolīgt apakšuzņēmēju. Cena bija gandrīz divas reizes lielāka nekā parastajam modelim C4 – vairāk nekā 58 tūkstoši dolāru. Tiesa, dīleriem gan izdevās zināmu šo mašīnu daudzumu pārdot par 100 tūkstošiem dolāru. Lai gan atradās devīgi drosminieki, kas bija gatavi maksāt par „pastiprināto“ Corvette, tiek uzskatīts, ka no mārketinga viedokļa ZR-1 nav pats veiksmīgākais projekts: sešu gadu laikā pārdoti mazāk nekā 7 tūkstoši šo „monstru“.

1996. gadā sērijai C4 tika pielikts pienācīgs punkts: Chevrolet par godu slavenajam konceptauto un pašam tā radītājam Arkusam–Duntovam, kas no dzīves bija šķīries gadu iepriekš, izlaida tūkstoti mašīnu Grand Sport.

Corvette
Corvette ZR1 (V8; 6,2 l; 620 zirgspēku; 320 km/st; 3,4 sek.). 2008 Viena no visvairāk gaidītajām šā gada sākuma novitātēm un neapšaubāma Detroitas autosalona zvaigzne. Visā General Motors vēsturē visjaudīgākais rūpnieciski ražotais dzinējs LS 9 (modificēts Corvette ZO6 motors LS 3 small block, kas apgādāts ar kompresoru Eaton ar ūdens dzesēšanas sistēmu) ļauj pakaļējās piedziņas superautomobilim ātrumu līdz 100 km/st sasniegt tikai 3,4 sekundēs!
Spidometrs uz priekšējā loga

1997. gads iezīmējās ar to, ka tika radīta jaunā Chevrolet Corvette – C5. Izskata ziņā šīs līnijas mašīnas neapšaubāmi ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar C4. Turklāt aprisēs ir samanāma zināma korvetes otrajai un trešajai paaudzei piemītošā pārsmalcinātība. Tāpat kā līdz šim automobilis demonstrē kompānijas sasniegumus. Automobiļa grīda veidota no trim paneļiem: augšā un apakšā – kompozītmateriāli, bet starp tiem – balsas koka slānis, jo tas, kā izrādās, brīnišķīgi slāpē troksni un vibrācijas, palīdz saglabāt konstrukcijas stingrību un turklāt ir pietiekami viegls. Dzinējs ar 345 zirgspēku jaudu mašīnas ātrumu līdz Savienotajās Valstīs pieņemtajam „kontrolskaitlim“ – 60 jūdzēm (87,2 kilometriem) stundā – kāpina 4,7 sekundēs, maksimālais ātrums gandrīz 280 kilometri stundā, tilpums – tradicionālie 5,7 litri. Taču par galveno „rozīnīti“ kļuvis opcijas veidā piedāvātais displejs, kas spidometra un citu aparātu sniegto informāciju parāda tieši uz priekšējā loga.

Korvešu kārtējā paaudze, tāpat kā visas iepriekšējās mašīnas, lieliski atspoguļo sava laika garu un tendences. Piemēram, tieši 90. gados lielās amerikāņu kompānijas, ko var dēvēt par leģendārām, saprata, ka šis statuss labi noder papildu peļņas gūšanai. Cilvēkiem patīk sajust, ka viņi ir vēstures sastāvdaļa, tāpēc ir gatavi par šo sajūtu maksāt. Sākot 2003. gadā ražot „piecdesmitgadīgu jubilejas komplektu“, kurā tika iekļauta sistēma, kas brauciena laikā uzkari regulē atbilstoši ceļa apstākļiem (pirms tam tā tika piedāvāta kā opcija), un vairāki sīki pilnveidojumi, Chevrolet šo daudzo zīmola piekritēju vēlmi apmierināja.

Corvette
Corvette Sahin Concept. 2009 Nākotnes korvete dizaineru skatījumā.
Spītējot tendencēm

Šobrīd pēdējā – sestā korvešu paaudze ar Eiropas tradīcijām pietuvinātu dizainu savu dzīvotspēju jau ir pierādījusi.

No vienas puses, GM prasmīgi uzkurināja interesi par sēriju, laiku pa laikam nopludinot presei informāciju par to, ka tiek izstrādāts jaunais ZR1, kas jau nokrustīts par Blue Devil (zilais velns). Pašās 2007. gada beigās līdz šim slēptais tika pasludināts par realitāti: Chevrolet patiešām radījis vienu no pēdējos gados pašiem skaistākajiem, jaudīgākajiem un tehniskajā ziņā pilnīgākajiem „muskuļotajiem automobiļiem“. No otras puses, korvetes dzīvotspējas noslēpums meklējams tās statusā. Kā jau tika teikts, tā jau sen vairs nav vienkārši mašīna un nepakļaujas vispārējiem tirgus likumiem un tendencēm.

Corvette
Corvette Sahin Concept. 2009 Nākotnes korvete dizaineru skatījumā.