„Zilā putna” bruņinieks

0
8
Malcolm Campbell
Malkolms Kempbels pozē uz savas jaunās sacīkšu mašīnas Bluebird fona. 1935. gada janvāris.

Britu autobraucēja Malkolma Kempbela dzimšanas gads sakrīt ar pasaulē pirmā automobiļa dzimšanas gadu: tas ir 1885. gads. Ar sacīkstēm Malkolms aizrāvās jau būdams pusaudzis. Pirmo panākumu guva 1923. gadā, bet pēc trim gadiem uzbūvēja savu pirmo automobili, kas padarīja slavenu viņu pašu un Angliju. Malkolms mašīnai deva nosaukumu Blue Bird – par godu Morisa Māterlinka lugai „Zilais putns”. Un līdz galam bija tam bruņnieciski uzticīgs.

Malcolm Campbell
Malkolms Kempbels.

Viņš piedzima Čīzlhērstā, Kentas grāfistē, briljantu tirgotāja Viljama Kempbela ģimenē. Tēvs gribēja, lai vienīgais dēls kļūst par viņa darba turpinātāju. Tādēļ pēc Uppingham School pabeigšanas tika nosūtīts uz Vāciju – iepazīties ar juveliermākslas noslēpumiem. Viņš cītīgi pētīja briljantu tīrību un apguva dimantu slīpēšanas metodes, bet vienlaikus piedalījās motosacensībās. Un ne pa jokam aizrāvās ar ātruma pasauli, jo saprata, ka diezin vai spēs visu mūžu elpot briljantu putekļus…

Atgriezies mājās, divus gadus strādāja Londonā pie Loida, turklāt bez algas, bet pēc tam vēl vienu gadu – par mārciņu nedēļā. Laikā no 1906. gada līdz 1908. gadam, uzvarot motociklu sacensībās Lakes End Trials, trīs reizes ieguva Londonas kausu. Bet 1910. gadā pārsēdās pie automobiļa stūres un sāka aktīvi piedalīties autosacīkstēs.

Malcolm Campbell
Malkolms Kempbels ar automobili Bugatti Horlejā, savas mājas garāžā. 1928.

Pēc Pirmā pasaules kara nodarbojās ar automobiļu tirdzniecību un atvēra lielu automobiļu veikalu Londonā. Lai gan bizness bija ienesīgs, Kempbelu tas garlaikoja. Viņam pietrūka ātruma sajūtas. Viņš ilgojās pēc tās. Tāpēc Malkolms kļuvapar profesionālu autobraucēju.

Savu pirmo rekordu – 235,22 km/st – viņšsasniedza 1924. gadā ar 350 zirgspēku Sunbeam V12, iegūstot „ātruma karaļa” titulu. Taču allaž uzradās kārtējais pretendents uz šo titulu. Un ikreiz Kempbels izaicinājumu pieņēma. Viņš „ķemmēja” Londonu, meklējot sponsorus. Malkolms tik gleznaini aprakstīja sacīkstes, tik azartiski stāstīja par sacensībām un mašīnām, ka apdomīgajiem biznesmeņiem iegailējās acis, un viņi labprāt vēra maku vaļā.

Malcolm Campbell
Malkolms Kempbels pie Sunbeam stūres pirms sacensībām Saltbornā. 1922.

Kempbels 1926. gadā uzbūvēja savu pirmo „Zilo putnu”. Bet zilā tonī krāsoto mašīnu tā sauca vienīgi privātos apstākļos. Oficiālais nosaukums bija Napier-Campbell V12, jo mašīna tika apgādāta ar 12 cilindru aviācijas motoru Napier Lion. Šim dzinējam ar 500 zirgspēku jaudu bija diezgan neparasta forma – trīs bloki ar četriem cilindriem katrā cits pret citu bija novietoti 120 grādu leņķī.

Malcolm Campbell
Malkolms Kempbels pirms sacensībām Pendinā (Dienvidvelsa). 1924.

Malkolms ļoti gribēja pirmais sasniegt ātrumu 200 jūdzes stundā. Tāpēc 1927. gada 1.janvārī ieradās Pendinas trasē. Bet sausās smiltis daudztonnīgo mašīnu nespēja noturēt, un tā iestiga. Turklāt no ierindas izgāja te bremzes, te transmisija… Mašīna tika noregulēta tikai mēneša beigās. Šķita, atlicis tikai startēt. Bet tad saniķojās pati daba – stiprā vēja un paisuma dēļ visa trase tika appludināta. Vēl divas nedēļas vajadzēja gaidīt, kamēr trase apžūs. Beidzot februāra vidū Kempbels sēdās pie „Zilā putna” stūres un traucās pretī rekordam. Aculiecinieki šo trako braucienu atcerējās šādi: „No riteņu saceltajām šļakatām braucējs kļuva slapjš no galvas līdz kājām, vējstikls un sportista brilles aplipa ar slapjām smiltīm.” Kempbels vadīja mašīnu, gandrīz neko neredzot, bet savu panāca. Divi braucieni – turp un atpakaļ – kopsummā deva jaunu rekordu 281,434 km/st. Līdz 200 jūdžu barjeras pārvarēšanai pietrūka vien nieka 0,84 jūdzes stundā. Par pirmo cilvēku, kas 200 jūdžu barjeru pārvarēja, kļuva Henrijs Sigreivs. Drīz cīņā par ātruma karaļa titulu gāja bojā anglis Tomass Parijs – firmas Leyland tehniskais direktors un reizē sacīkšu braucējs.

Malcolm Campbell
Pirms sacensībām Pendinā, kur tika sasniegts rekords – 235,2 km/st. 1924. gada septembris.
Malcolm Campbell
SUz sacensībām ieradās daudz skatītāju. 1925.

Pēc viņa bojāejas sāka būvēt speciālus sacīkšu automobiļus. Par pirmo mašīnu, kuras formu mēģināja izstrādāt atbilstoši zinātnes atziņām, kļuva jaunais Sunbeam, kas tika radīts Luija Koatelēna vadībā. Viņa mašīnu, kas vairāk atgādināja lidmašīnu, nevis automobili, nosauca par… „Gliemezi”.

Malcolm Campbell
Malkolms Kempbels sacensībās Pendinā mēģina notīrīt automobiļa Bluebird priekšējā loga stiklu. Napier-Lion 12 cilindru aviācijas dzinējs ar 450 zirgspēku jaudu palīdzēja sasniegt rekordu – 281,4 km/st. 1927. gada 4. februāris.

Bet Kempbels savu darbnīcu neatstāja ne dienu, ne nakti. Tapa „Zilais putns 2”. Viņš nomainīja motoru – ielika Napier Sprint Lion ar 900 zirgspēku jaudu. Pārtaisītā virsbūve kļuva ieapaļa, bolīda priekšgals – spicāks. Virs riteņiem parādījās plūsmvirži. Pirmo reizi aiz braucēja sēdekļa tika uzstādīts garenisks ķīlis – stabilizators, kas trasē ļāva labāk noturēt kursu.

Visi šie pārveidojumi britu kasei izmaksāja 20 000 sterliņu mārciņu. Taču lai sasniegtu mērķi – kļūtu par “pašu ātrāko valsti pasaulē”, karaliste neskopojās.

Malcolm Campbell
Kompānija Sunbeam Motor uzbūvēja sacīkšu braucējam Henrijam Sigreivam automobili monstru ar diviem 1000 zirgspēku jaudas dzinējiem. 1927.

Ziemas sākumā Kempbels atjaunināto “Zilo putnu” nogādāja Deitonā. Rekordstarts tika paredzēts 1928. gada 19. februārī. Visi gaidīja jaunu rekordu. Un tas tika sasniegts. Tiesa, ne bez starpgadījuma: trases beigās automobilis atsitās pret grambu, un braucējs… tika izmests no kabīnes. Malkolms paspēja ar vienu roku pieķerties pie virsbūves malas, bet ar otru joprojām stingri turēja stūri. Turklāt mašīna skrēja virsū daudzajiem skatītājiem… Par laimi, neviens necieta, automobilis ar priekšgalu atdūrās pret kāpas smiltīm. Spītīgais mašīnas vadītājs, neraugoties uz stresu, devās otrajā braucienā. Tikai pēc tā atļāva sevi noguldīt uz nestuvēm un vest uz slimnīcu. Rekords bija pārspēts. Tiesa, tikai par 5 km/st. Kempbels bija sasniedzis skaistu skaitli: 333 km/st. Braucējs to uzskatīja par labu zīmi. Un reizē apsolīja sev, ka nekad vairs nebrauks, nepiesaitējies ar drošības siksnu.

Malcolm Campbell
Ar šo automobili Sunbeam Henrijs Sigreivs Deitonbīčas sacensībās pirmo reizi pārvarēja 200 jūdžu (327 km/st) robežlīniju.

Trasēs, kur censoņi sasniedza rekordus, notika arī traģēdijas – braucēji nositās, dega, uzsprāga. Šīs traģēdijas atvēsināja daudzus no tiem, kuri būtu gribējuši cīnīties par ātruma karaļa titulu. Entuziastu skaits manāmi saruka. Un tikai Malkolms Kempbels nedomāja padoties. Viņš būvēja kārtējo „Putnu”…

Malcolm Campbell
Malkolma Kempbela Bluebird pirms nosūtīšanas uz sacensībām, kas notika Dienvidāfrikā, izšuvušā Verneikpanas sālsezera dibenā. Tur Malkolms Kempbels sasniedza rekordu – 351 km/ st. 1929. gada janvāris.

Tolaik, lai novērsu nāves gadījumus, tiesneši pieņēma lēmumu, kas atļāva sacensībās piedalīties tikai tehniski nevainojamām mašīnām un labi sagatavotiem braucējiem, bet trases būvēt neapdzīvotās vietās. Kempbels devās uz Dienvidāfriku. Izžuvušā Verneikpanas ezera dibenā 762 metrus virs okeāna līmeņa braucējs atrada trasi, kuru it kā būtu veidojusi pati daba. Bet… sākumā svelmainajā saulē dibens izžuva un saplaisāja. Kamēr trasi laistīja, saskrēja ziņkārīgie skatītāji. Viņiem paziņoja, ka sacensības ir atceltas. Kamēr cilvēki izklīda, sāka līt lietus. Taču Malkolms paspēja pārsniegt rekordus piecu kilometru un piecu jūdžu braucienos.

Malcolm Campbell
Malkolms Kempbels pie „Zilā putna-3” stūres. 1931.
Malcolm Campbell
Malkolms Kempbels pie „Zilā putna-3” stūres. 1931.

Drīz vien divi sāncenši paziņoja, ka pretendē uz titulu. Tie bija Luijs Koatelens, firmas Sunbeam galvenais inženieris, un kāds austrālietis Normans Smits, kuru nezin kāpēc dēvēja par burvi, kas spēj sagādāt pārsteigumus.

Malcolm Campbell
SMalkolms Kempbels pie „Zilā putna-3” stūres. 1931.

Malcolm CampbellMalkolms darīja visu, lai joprojām būtu vienīgais un neuzvaramais „ātruma karalis”. Beidzot Pikadilli izstāžu zālē angļu sabiedrībai tika parādīts „Zilais putns-3”. Pēc demonstrēšanas bolīds un braucējs ar kuģi devās uz Deitonu. Automobilī bija uzstādīts aviācijas motors Napier Lion ar turbokompresoru. Tas ļāva dzinēja jaudu palielināt līdz 1450 zirgspēkiem. Kompānija Dunlop Kempbela bolīdu apgādāja ar superizturīgām riepām.

Malcolm Campbell
Malkolms Kempbels uz sava jaunā „Zilā putna” fona. 1933.

Malkolms 1931. gada 5. februārī sasniedza vidējo ātrumu 396,033 km/st. Tas bija kārtējais rekords. Anglija gavilēja, bet karalis Džordžs nacionālo varoni iecēla par bruņinieku. Jaunais sers Kempbels bija apmierināts un… sapņoja sasniegt ātrumu 300 jūdzes stundā (482 km/st). Tas notika pēc četriem gadiem.

Malcolm Campbell
Malkolms Kempbels ar Bluebird Deitonbīčas sacensībās. 1933.

Malcolm CampbellAr ceturto „Putna” modifikāciju Kempbels 1935. gada 3. septembrī uzstādīja savu pēdējo rekordu, sasniedzot ātrumu 484,5 km/st. Tas notika Jūtas štata Bonevilas ezerā (ASV). Mašīna tika uzbūvēta ar inženiera Reida Reiltona palīdzību. Bolīdam bija Z sērijas Rolls-Royce 12 cilindru V veida 2500 zirgspēku aviācijas dzinējs ar turbokompresoru. Tas izmantoja metanola, benzola un acetona maisījumu. Tika domāts, ka kombinētā dzesēšana – radiators un tvertne ar ledu – motoru aizsargās no pārkaršanas.

Malcolm Campbell
Sensacionālais automobilis Thunderbolt ar diviem 4800 zirgspēku jaudas aviācijas dzinējiem, ko Rolls-Royce lielā slepenībā uzbūvēja sacīkšu braucējam Džordžam Īstonam. Viņš 1937. gada novembrī ar šo automobili sacensībās izžuvušā Bonevilas (Jūtas štats) sālsezera dibenā sasniedza pasaules rekordu – 502 km/st.

Jāatzīmē, ka iepriekš rekordbraucieniem tika izmantoti aviobāzu un autodromu betonētie ceļi (piemēram, Anglijas bāzē Bruklendā, Indianapolisas autodromā un citur). Taču, ātrumiem palielinoties, bija vajadzīga ideāli gluda virsma. Tad braucēji pievērsa uzmanību sālsezeriem – tādiem kā Eira ezers Austrālijas vidienē un Lielais Sālsezers Jūtā, kurš ir unikāls objekts, kas saglabājies no milzīgā izžuvušā Bonevilas ledāju sālsezera. Gada laikā dažādos periodos Lielā Sālsezera platība mainās no 2,5 līdz 6 tūkstošiem kvadrātkilometru. Tieši šeit, milzīgajā dabiskajā autodromā, sers Kempbels pārvarēja kārtējo ātruma robežu.

Malcolm Campbell Malcolm CampbellPēc sava uzvaras brauciena 49 gadus vecais Malkolms Kempbels nolēma, ka pienācis laiks atpūsties. Taču faktiski viņš gluži vienkārši nomainīja transportu: no automobiļa pārsēdās ātrgaitas kuterī. Un, protams, uzstādīja jaunu rekordu. Glisējošā kuterī Bluebird K4 (atkal „Zilais putns”!) pa Konistonas ezeru (Lielbritānija) Malkolms Kempbels 1939. gada augustā traucās ar ātrumu 228 km/st. „Zilā putna” bruņinieks pārspēja deviņus pasaules rekordus uz sauszemes un četrus – uz ūdens.

Malcolm CampbellSers Malkoms Kempbels teica: „Manā ģimenē man jābūt pirmajam un pēdējam rekordistam.” Viņš ļoti labi zināja, kāda ir braucēju īsā un bīstamā mūža cena. Taču dēls Donalds Kempbels, tāpat kā savulaik pats Malkolms, neklausīja tēvu. Donalds uzstādīja septiņus pasaules ātruma rekordus uz ūdens un vienu – uz sauszemes.

Malcolm CampbellAtgādināsim, ka pēdējais Malkolma sauszemes rekords noturējās aptuveni divus gadus, bet ūdens rekords – vairāk nekā 10 gadus. Sagaidot 1949. gadu, kad sers Malkolms Kempbels mira, viņš joprojām bija pats ātrākais cilvēks uz ūdens.

Malcolm Campbell
TMalkolms Kempbels saņem kausu par uzvaru Deitonbīčas sacensībās 1928. gada martā. Viņa ātrums – 332,9 km/st.

NO COMMENTS

LEAVE A REPLY