Automobiļu radīšanas vēsture

Auto vesture
Gotlībs Daimlers savā automobilī. 1886.

Revolucionāro tehnoloģiju atklāšanas periodā tieši pašu „dzimšanas” brīdi precīzi var fi ksēt tikai retos gadījumos. Tomēr 1886. gada 29. janvāris uz visiem laikiem ir ierakstīts automobiļu būves vēstures anālēs. Šajā dienā vācu inženieris Karls Bencs saņēma vācu imperatora patentu Nr. 37435 par viņa radīto “ekipāžu ar dzinēju 1-4 cilvēku pārvietošanai” – būtībā pasaulē pirmo automobili ar benzīna motoru.

Pirmie zināmie automobiļa (ar atsperes piedziņu) rasējumi pieder Leonardo da Vinči (manuskripts Codex Atlanticus), taču ziņas par paša automobiļa eksistenci līdz mūsdienām nav nonākušas. Zinātnes vēstures muzeja eksperti no Florences 2004. gadā pēc rasējumiem šo automobili konstruēja un pierādīja, ka Leonardo ideja bijusi pareiza. Tiesa, ir ziņas, ka angļu dabas pētnieks, matemātiķis un filozofs Rodžers Bēkons jau gandrīz divus gadsimtus pirms Leonardo da Vinči ir risinājis automobiļu tematiku.

Auto vesture
Kuņo „tvaika rati”. 1769

Automobilis parādījās par rūpniecības revolūciju dēvētās 200 gadus ilgās ēras beigās. Tas bija nemitīga tehnikas progresa laiks, kad mainījās visa sabiedrības un saimnieciskās dzīves kārtība. Franču fiziķis un mehāniķis Denī Papēns 1690. gadā konstruēja tvaika mašīnu, kas deva stimulu arī tvaika spēku izmantojošu pārvietošanās līdzekļu radīšanai.

Auto vesture
1. Trevitika „ceļa lokomotīve”. 1800 un 2. Girnija tvaika automobilis. 1830

Kā liecina automobiļu būves vēsture, pirmo ekipāžu, kuru nevilka zirgi, radītāja franču kara inženieris Nikolā Žozefs Kuņo. Viņš 1769. gadā Arsenāla darbnīcās Parīzē uzbūvēja tvaika mašīnu ar piedziņu uz priekšējo riteni un piedāvāja to izmantot kā artilērijas vilcēju. Tomēr izmēģinājumu laikā kļuva skaidrs, ka mašīna šādam nolūkam neder.

Auto vesture
Amedē Bollē (vecākā) mašīna L’Obeissante. 1872

Angļu inženieris Viljams Mērdoks 1784. gadā konstruēja un sekmīgi izmēģināja Lielbritānijā pirmo tvaika automobili. Bet 1800. gadā pēc angļu mehāniķa Ričarda Trevitika projekta tika uzbūvēts „tvaika vilciens”, kas pārvadāja pat pasažierus. Trevitiks 1802. gadā patentēja vienu no pasaulē pirmajiem variatoriem – pārnesumkārbas prototipu.

Auto vesture
Markusa „motorrati”. 1870

Amerikāņu zinātnieks Olivers Evanss 1804. gadā radīja peldošu automobili Oructor Amphibolus, kas spēja nelielos attālumos patstāvīgi pārvietoties pa sauszemi. Tā riteņus kustināja tvaika mašīna ar trosu palīdzību. Izmēģinājumi notika Filadelfi jas ostā. Lai paskatītos uz šo „brīnumu”, sapulcējās aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

Auto vesture
Markusa otrais automobilis. 1888

Čehu mehāniķis Jozefs Božeks 1815. gadā savu tvaika automobili demonstrēja Prāgā, bet angļu izgudrotājs Goldsvorsijs Girnijs 1827. gadā uzbūvēja tvaika diližansu. Vēlāk viņš konstruēja vilcēju, kas regulārajā Gločesteras-Čeltenheimas līnijā buksēja astoņvietīgu trīsriteņu ekipāžu. 1836. gadā holandiešu mehāniķa Šarla Dīca tvaika autovilciens tika izmantots maršrutā Parīze-Versaļa, bet Voltera Henkoka tvaika ekipāžas brauca pa Londonas ielām. Tajā pašā gadā itāliešu kara inženieris Virdžinio Bordīno konstruēja pašbraucošu karieti ar tvaika dzinēju. 1852. gadā viņš uzbūvēja trīsriteņu, bet 1854. gadā – četrriteņu tvaika ekipāžu. Savu pirmo automobili 1868. gadā konstruēja angļu izgudrotājs Džons Henrijs Naits. Bet franču inženieris Amedē Bollē (vecākais) no 1873. gada līdz 1881. gadam uzbūvēja vairākus tvaika automobiļus, no kuriem vispopulārākie bija L’Obeissante un La Manselle. Viņš pirmais izmantoja neatkarīgu uzkari un zobstieņa stūres vadību.

Auto vesture
Seldena automobilis. 1877

Automobiļa „sirds” – dzinēja – radīšanā savus pūliņus ieguldīja daudzi talantīgi izgudrotāji. Tā, piemēram, šveicietis Īzaks de Rivāzs 1807. gada 30. janvārī Francijā saņēma pirmo patentu par iekšdedzes dzinēju. Taču par iekšdedzes dzinēja izgudrotāju tiek uzskatīts beļģu mehāniķis Žans Etjēns Lenuārs. Dzinēju ar elektriskās dzirksteles aizdedzi viņš patentēja 1860. gada 24. janvārī. 19. gadsimta 60. gados iekšdedzes dzinēju izstrādē piedalījās beļģu inženieris Ežēns Alfonss Bo de Rošā un itāliešu mehāniķis Feliče Mateuči. Jāatzīmē arī vācu konstruktors Nikolauss Augusts Oto. Uzzinājis par Lenuāra dzinēju, viņš nolēma radīt savu versiju. Tā parādījās 1861. gadā, bet pēc pieciem gadiem Oto saņēma patentu par dzinēju, kas 1867. gada Vispasaules izstādē Parīzē ieguva zelta medaļu. 1876. gadā kopā ar Gotlību Daimleru un Vilhelmu Meibaihu izdevās to pacelt nepieciešamajā tehniskajā līmenī.

Auto vesture
Bordīno tvaika automobilis. 1854

Ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumu, kurš pirmais izgudroja automobili. Jā, Karls Bencs tiek uzskatīts par pirmo, tomēr ir pietiekami daudz pierādījumu, ka gan austrietis Zigfrīds Markuss, gan amerikānis Džordžs Boldvins Seldens, gan itālietis Enriko Bernardi, gan francis Eduards Delamārs-Debutvils savus automobiļus konstruējuši pirms Benca. Droši vien pamatoti ir runāt par pirmo pietiekami darbspējīgo modeli.

Austriešu izgudrotājs Zigfrīds Markuss pirmais uzbūvēja un 1870. gadā izmēģināja ar savu benzīna dzinēju apgādātu transportlīdzekli. Tā bija vienkārša konstrukcija ar augstu vertikālu dzinēju aizmugurē. Pēc 18 gadiem parādījās automobilis ar četrtaktu dzinēju, zemsprieguma aizdedzi un mehānisko karburatoru.

Auto vesture
Bernardi automobilis. 1889

Amerikānis Džordžs Boldvins Seldens 1879. gada 8. maijā patentēja „ceļa vilcienu” ar pilnveidotu Braitona trīscilindru dzinēju.

Itāliešu zinātnieks Enriko Bernardi 1874. gadā konstruēja savu pirmo gāzes dzinēju, bet 1882. gada augustā patentēja pirmo benzīna dzinēju. 1884. gadā viņš to uzstādīja uz trīsriteņu velosipēda. Savukārt 1889. gadā viņš radīja četrtaktu dzinēju, kura konstrukcija savā laikā kļuva par noteicošo: to var teikt par vārstu izvietojumu augšpusē, apgriezienu skaita centrbēdzes regulētāju, karburatoru ar pludiņkameru, gaisa un benzīna filtru, cirkulējošo šķidrumdzeses sistēmu, automātisko eļļošanas sistēmu ar sadalītājierici.

Auto vesture
Benca pirmais automobilis. 1886

Francis Eduards Delamārs-Debutvils 1883. gadā konstruēja divcilindru dzinēju. Bet 1884. gadā to uzstādīja uz ekipāžas ar siksnas pārvadu.

1886. gadā Karls Bencs divtaktu benzīna dzinēju uzlika uz trīsriteņu šasijas, tādējādi izveidojot pirmo īsto automobili. 1893. gadā parādījās četrriteņu automobilis Victoria. Bet 1894. gadā sāka ražot modeli Velo ar viencilindra trīslitru motoru, kura jauda bija trīs „zirgspēki”.

Arī vācu konstruktors Gotlībs Daimlers līdztekus Karlam Bencam tika atzīts par pirmā automobiļa izgudrotāju. 1883. gadā Daimlers saņēma patentu par horizontālu četrtaktu dzinēju, kas attīstīja līdz 600 apgriezieniem minūtē, kamēr Oto dzinēji nodrošināja tikai ne vairāk kā 180 apgriezienus minūtē. 1885. gadā parādījās vēl viens Daimlera dzinējs – vertikālais. 1886. gadā viņš izgatavoja četrriteņu automobili, kurš, kā daudzi uzskata, tad arī ir pirmais īstais automobilis.

Auto vesture
Benca automobiļa dzinējs. 1886