Leģenda: Bugatti Type 57SC Atlantic, Stout Scarab

Legend

Bugatti Type 57SC Atlantic. 1938

Vai esat kādreiz gribējis uzzināt, kurš ir pasaulē visdārgākais automobilis? Tas ir 1937. gada izlaiduma Bugatti Type 57SC Atlantic ar šasiju Nr. 57374, kas izsolē 2010. gada maijā tika pārdots par 40 miljoniem dolāru.

Bugatti Type 57SC Atlantic pamatoti tiek uzskatīts par vienu no pašiem dārgākajiem, neparastākajiem un noslēpumainākajiem automobiļiem. Tika izgatavoti kopskaitā četri šādi auto, taču tikai divi „nodzīvojuši” līdz mūsdienām. Šis ļoti zemais un vieglais automobilis ar 210 zirgspēku dzinēju un pilienveida virsbūvi, viegli attīstīja ātrumu līdz 200 kilometriem stundā un, šķiet, bija pirmais superautomobilis.

LegendŽans Bugati, kas sērijas Type 57 attīstīšanā devis lielu ieguldījumu, pats personiski piedalījās modeļa  Atlantic izstrādāšanā. Impulsu tik neparasta projekta īstenošanai deva fakts, ka vācu kompānija IG Farben bija radījusi ļoti vieglu magnija un alumīnija sakausējumu, ko nosauca par „elektronu”. Tas bija ugunsnedrošs, tāpēc ar metināšanu detaļas nedrīkstēja savienot. Tātad vienīgais virsbūves paneļu savienošanas paņēmiens bija kniedēšana, turklāt Žans savā projektā kniedētās šuves, kas parasti bija apslēptas, izvērsa uz āru, izveidojot izteiksmīgu formas un funkcijas kombināciju.

Pirmais eksperimentālais pēc šā projekta no „elektrona” veidotais paraugs debitēja kā jaunais sporta modelis Bugatti Type 57 Parīzes autosalonā 1935. gadā ar nosaukumu Aerolithe (“Meteors). Par automobili tika izrādīta milzīga interese, taču ieguvums no neparastās formas un izpildījuma veida bija tikai trīs pasūtījumi. Ražošanas uzsākšanas laikā ­– 1936. gadā – priekšroka tika dota alumīnijam, nevis ugunsnedrošajam „elektronam”, taču virsbūves kniedēšanas paņēmiens palika nemainīgs. Ārējās kniedētās šuves tikai akcentēja modeļa neordināro raksturu, tehnoloģiski tās nebija vajadzīgas.

LegendAtlantic konstrukcija atkārtoja Bugatti Type 57. Uz stiprās, zemās un īsās sporta mašīnas šasijas atradās 3257 kubikcentimetru kompresordzinējs ar 210 zirgspēku jaudu. Uzkare bija tradicionālā: priekšējā tilta sija ar puseliptiskām, aizmugures tilta sija ar ceturtdaļeliptiskām atsperēm. Tika izmantoti amortizatori De Rams, 15 collu kluču bremzes un spieķu riteņi ar stiprinājumu Rudge Witworth (centrālo uzgriezni).

Automobili Bugatti Type 57SC Atlantic ar šasiju Nr. 57374 pasūtīja lords Filips Rotšilds 1936. gadā. Atbilstoši pasūtījumam automobilis bija gaiši zils ar tumši zilu salonu. Automobili 1939. gadā nosūtīja atpakaļ uz fabriku Molsheimā kompresora uzstāstīšanai. Par otru mašīnas īpašnieku kļuva Bobs Olivers no Losandželosas, kas ievērojami mainīja mašīnas ārējo izskatu – palielināja aizmugures logus un automobili regulāri pārkrāsoja, kādu laiku tas bija pat sarkans. Pīters Viljamsons šo eksemplāru iegādājās 1971. gadā par tiem laikiem pasakainu summu – 59 000 dolāru un tā atjaunošanai atbilstoši 1936. gada specifikācijai veltīja vairākus gadus. Bet 1910. gada izsolē mašīna tika pārdota par rekordsummu – 40 miljoniem dolāru.

LegendŠo eksemplāru ar šasiju Nr. 57491 savukārt 1939. gadā nopirka R.V. Poups no Londonas. Mašīnas oriģinālā krāsa ir Dark Sapphire Blue. Automobilis tika reģistrēts un ieguva britu numurzīmi EXK6. Sešdesmitajos gados par automobiļa īpašnieku kļuva Barrijs Praiss, bet kopš 1988. gada – Ņujorkas modelētājs Ralfs Lorēns, kura kolekcijas zvaigzne ir tieši Bugatti Type 57SC Atlantic. Lai gan automobilis bija ļoti labi saglabājies, to divus gadus vispusīgi pētīja un oriģinālajā  kondīcijā atjaunoja restauratoru komanda ar Polu Rasselu priekšgalā. Darbi tika pabeigti 1990. gadā. No oriģināla mašīna atšķiras ar krāsu – tā ir melna kā visiem Bugatti Ralfa Lorēna kolekcijā.

LegendStout Scarab. 1936

Pasaulē pirmais minivens!

Viljams Stauts bija aviokonstruktors, taču dzīvoja Detroitā. Tāpēc nav jābrīnās, ka viņš nolēma uzbūvēt savu automobili. No alumīnija izgatavoto virsbūvi pārvērtis par nesošo un Ford dzinēju V8 novietojis aizmugurē, viņš atbrīvojās no rāmja un kardāna, tādējādi iegūstot zemu grīdu un plašu salonu. Tā radās pasaulē pirmais minivens!

LegendIr acīm redzams, ka dizainu caurstrāvo aviomotīvi. Vienapjoma virsbūve un apsegtie riteņi ir fantastisks risinājums. Fantastiska bija ne tikai āriene un komponējums, bet arī salons – tolaik pats plašākais: milzīgs divmetrīgs dīvāns aizmugurē, vidējā rindā grozāmi sēdekļi, atvāžams galdiņš.

Pirmais automobilis tika samontēts 1932. gadā. Otrais eksemplārs parādījās pēc diviem gadiem. Taupības nolūkā virsbūve bija no tērauda. Stauts sapņoja par mašīnas ražošanu mazās sērijās, bet par to prasīja 5000 dolārus (luksa Crysler cenu). Stout Engineering Laboratories izlaida kopskaitā deviņus automobiļus Scarab. Bet 1946. gadā tika izlaista desmitā  Scarab. Šoreiz ar oglekļa plasta virsbūvi kā modernajiem superkāriem. Līdz mūsu dienām „izdzīvojuši” tikai pieci.

Īso, pludlīnijas priekšgalu un uz aizmuguri sašaurināto pakaļgalu tolaik uzskatīja par kroplīgu. Lai gan var teikt, ka Stout Scarab kļuva par mikroautobusu priekšteci. Pasaulē pirmais minivens Stout Scarab tika uzskatīts par futūristisku, taču smalki izstrādātais priekšgals kļuva par art deco stila simbolu.

LegendAC Shelby Cobra 427. 1965

Agresīvs zvērs

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados britu autoražošanas kompānija AC Cars, kas automobiļus montēja jau kopš 1904. gada, izlaida elegantus divvietīgus automobiļus Асе. Amerikāņu autobraucējs Kerols Šelbijs, piedaloties sacensībās Eiropā, pievērsa uzmanību Асе potenciālam. Tiesa, vājā vieta bija dzinējs. Viņš izdomāja, ka varētu izmantot Ford dzinēju V8 ar 4,2 litru tilpumu.

Ražošana tika uzsākta 1962. gadā. АС automobiļus montēja un kuģos nogādāja uz Losandželosu (ASV), kur Šelbijs pabeidza montāžu un regulēšanu. Līdz brīdim, kad Ford dzinēju modificēja līdz 4681 kubikcentimetra apjomam un 271 zirgspēka jaudai, bija uzbūvētas 75 šādas modeļa АС Cobra Mark I mašīnas. Ar minēto dzinēju mašīnas Cobra Mk II apgādāja jau 1963. gadā (tika izlaisti kopskaitā 500 šā modeļa eksemplāri). Un tieši pateicoties šim dzinējam, Cobra uzvarēja sacensībās Amerikas Savienotajās Valstīs un visā pasaulē.

Ford 1965. gadā iepazīstināja ar jauno 6997 kubikcentimetru jaudas dzinēju V8, kam drīz tika ierādīta vieta zem motora pārsega automobilī, ko nosauca par AC Shelby Cobra 427. Dzinēja jauda bija 425 zirgspēki, un tas sasniedza 6000 apgriezienus minūtē. Tāpēc bija nepieciešama nopietna šasijas modifikācija un četrpakāpju mehāniskā transmisija. Mašīna jau bija ieguvusi jaunus milzīgus riteņu diskus, platas arkas virs riteņiem, ventilācijas atveres priekšējos paneļos un vienas plankas režģi. Auto, kas sākotnēji tika veidots kā eleganta, samērā vienkārša sporta mašīna, kļuva par īstu agresīvu superkāru. Automobilis AC Shelby Cobra 427 100 km/st sasniedza 4,5 sekundēs, attīstot maksimālo ātrumu 290 km/st.

Legend