Leģenda: Detroit Electric, Mercedes-Benz 540K Special Roadster

Legend
Detroit Electric

Detroit Electric. 1907

Detroit Electric ir kompānijas Anderson Carriage Company kopš 1907. gada Detroitā ražoto elektromobiļu zīmols. Ar vienreiz uzlādētiem svina un skābes akumulatoriem elektromobilis varēja nobraukt 130 km un attīstīja maksimālo ātrumu 32 kilometri stundā. Ar to XX gadsimta sākumā mašīnas ekspluatācijai pilsētas apstākļos pietika.

Pārdošanas maksimumu kompānija sasniedza XX gadsimta otrajā desmitgadē, kad tika realizēti 1000 līdz 2000 elektromobiļu gadā. Labu noietu veicināja augstā benzīna cena Pirmā pasaules kara laikā.

1918. gadā virsbūvju un elektrisko komponentu ražošanu sadalīja, un līdz ar to kompānija tika pārdēvēta par The Detroit Electric Car Company.

Savukārt divdesmitajos gados pārdošanas apjoms saruka, jo bija pazeminājušās ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto automobiļu cenas.

Par Detroit Electric elektromobiļu lietotājiem kļuva tādas personības kā Tomass Edisons, Džons Rokfellers, Henrija Forda sieva Klāra Forda.

Legend

Mercedes-Benz 540K Special Roadster. 1937

Pirmais automobilis no sērijas „K” (apzīmē kompresoru) – Mercedes-Benz 380K publikai tika demonstrēts Berlīnes autosalonā 1933. gadā. Bet 1934. gadā parādījās modelis Mercedes-Benz 500K, 1936. gadā – Mercedes-Benz 540K. Visu modeļu pamatā bija izturīgs tērauda lonžerona rāmis, astoņcilindru dzinējs ar kompresoru un neatkarīga visu riteņu atsperu uzkare. Dzinēja tilpums trīs gadus laikā palielinājās no 3796 līdz 5401 cm3, bet jauda (ar ieslēgtu kompresoru) pieauga no 120 līdz 180 zirgspēkiem. Automobilis Mercedes-Benz 540K bija apgādāts ar četrpakāpju pārnesumkārbu un sasniedza maksimālo ātrumu 170 km/st.

LegendKatrs no 1936. līdz 1939. gadam uzbūvētais sērijas 540K automobilis tika montēts individuāli. Daudziem automobiļiem bija pasaules labākajās darbnīcās pasūtītas virsbūves, bet lielāko daļu izgatavoja Mercedes-Benz rūpnīcās. Pie šādām mašīnām pieder arī 1937. gadā izlaistais Mercedes-Benz 540K Special Roadster.

Šim automobilim bija neparasts dizains. Dzinējs bija uzmontēts aiz priekšējās ass, tāpēc motora pārsegs bija neiedomājami garš. Priekšējos spārnus veidoja plati noapaļoti metāla paneļi, kas stiepās līdz slīpajai aizmugures sekcijai.

LegendFord Skyliner. 1957

Par pirmo automobili ar nolaižamu jumtu kļuva Ford Skyliner. Tas parādījās 1957. gadā. Minūtes laikā nelielais automobilis ar normālu metāla virsu varēja pārvērsties par vaļēju mašīnu. Un tas bija nevis atsevišķs eksperimentāls paraugs, bet gan sērijveida mašīna, kuru tuvākajā Ford pārstāvniecībā bija iespējams iegādāties par 2 942 dolāriem.

Ar jumta nolaišanas agregātu bija apgādāts modelis Ford no sērijas Fairlane. Metāla virsu bagāžniekā ievietot neizdevās uzreiz – vispirms vajadzēja izgatavot lokāmu priekšējo daļu. Kad tas bija izdarīts, pašu funkciju veica neliels elektromotors, kas bija paslēpts zem griestu apšuvuma kopā ar mehāniskās vilces sistēmu un leņķa gliemežpārvadu. Jumta „noslēpšanas” mehānismam bija diezgan sarežģīta kinētika un sazarota elektroshēma: 3 galvenie elektrodzinēji, 4 nelieli motoriņi, ar kuru palīdzību paceltā virsa tika piestiprināta virsbūvei, 10 gala slēdži un 10 spēka releji.

Mašīnas garums bija 5,4 metri, masa – 2 tonnas. Protams, šādam brīnumam bija vajadzīgs attiecīgs dzinējs. Skyliner vajadzībām 1957. gadā tika piedāvāti četri: 272-cid V8 (190 ZS), 292-cid V8 (212 ZS), 312-cid V8 (245 ZS) un 312-cid V8 ar diviem četrkameru karburatoriem (270 ZS). Transmisija bija vai nu trīspakāpju mehāniskā, vai divpakāpju automātiskā Fordomatic. Turklāt standarta komplektācijā ietilpa stūres hidropastiprinātājs, kruīza kontrole, logu pacēlāji un daudz citu sīkumu, kas ērtai ceļošanai tik ļoti nepieciešami jauniem temperamentīgiem puišiem, kas meklē jaunas temperamentīgas meitenes.

LegendDe Tomaso Pantera. 1974

Kompānija De Tomaso itāļu sporta automobiļu ražotājiem pievienojās 1962. gadā. Tāpat kā Ferrari tā atradās Modenē.

Korporācija Ford 60. gadu sākumā mēģināja pārņemt kompāniju Ferrari, lai ar itāļu autobūvētāju palīdzību iekļūtu sacīkšu mašīnu pasaulē un varētu ražot sērijas GT mašīnas. Pēc tam kad darījums izjuka, Ford sāka izlaist slaveno sacīkšu automobili GT40, pēc tam piedāvāja kompānijai De Tomaso palīdzību tās sporta automobiļu ražošanas procesa modernizēšanā.

Ford 1970. gadā iegādājās 84 procentus no kompānijas De Tomaso, paziņoja par saviem plāniem ražot mašīnas un sāka tos īstenot, izlaižot modeli Pantera, kas bija apgādāts ar Austrālijas uzņēmuma Ford 351 Cleveland dzinēju V8 un neparastu virsbūvi, kuras izliekumus projektējis Toms Tžārda no   Ghia.

Automobilis Pantera kļuva par atradumu klientiem ar nelielu rocību. Šī mašīna, kurai bija dzinējs ar 350 zirgspēku jaudu, 5,5 sekundēs kāpināja ātrumu līdz 100 kilometriem stundā, tās maksimālais ātrums bija 260 km/st, tā maksāja tikai 9 995 dolāru – divas reizes lētāk kā Maserati un trešdaļu no Ferrari Daytona cenas. Šo variantu Savienotajās Valstīs pārdeva ar Lincoln-Mercury dīleru starpniecību.

Tā kā bija sagaidāms, ka 1975. gadā likumos tiks noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz automobiļu izplūdes gāzu toksiskumu, kompānija Ford 1974. gadā izbeidza modeļa Pantera importu Savienotajās Valstīs un tiesības uz šo mašīnu nodeva De Tomaso, kas turpināja ražot tās modifikāciju līdz pat 1990. gadam. Tika izlaisti kopskaitā aptuveni 10 000 automobiļi, turklāt daži speciāli Amerikas tirgum.

Legend